Eiropas Savienība nedrīkst ierobežot referendumus par izstāšanos citās valstīs, skaidro profesors Skudra

Viņš paskaidroja, ka referendumi ir valstu iekšējās lietas, ko savienība nevar ietekmēt, taču ES valstu līderiem, kuri plāno jau nākamnedēļ sanākt kopā un pārrunāt nākotni, jāspēj pārliecinoši atbildēt uz jautājumu, vai savienība ir dzīvotspējīga gan ekonomiski, gan politiski.

"Izstāšanās līderis Naidžels Farāžs (Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP)) balsojuma dienu nodēvējis par Lielbritānijas Neatkarības dienu, tāpat viņš norādījis, ka karalistē jāveido "brexit" valdība. Farāžs arī ir izteicis cerību, ka līdzīgi referendumi varētu sekot Nīderlandē, iespējams Dānijā, Austrijā un pat Itālijā," stāstīja Skudra. Viņš norādīja, ka šādu referendumu iznākumi atkal būtu atkarīgi no spēku samēriem šajās valstīs, taču to ietekmēt Savienības līmenī iespēju ir visai maz, jo tas ir valstu nacionālais jautājums.

Eksperts sacīja, ka situācija būs atkarīga no eirozonas un tās spējas reaģēt uz notikušo, kā arī pārējās Savienības spējas nodefinēt attiecības ar Lielbritāniju. Jau pirms referenduma, Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona vadībā ticis izstrādāts 50 lappušu dokuments, kurā paredzēti visi iespējamie scenāriji. Pēc Skudras teiktā, jāskatās, kā norisināsies sarunas par turpmāko ES un Lielbritānijas sadarbību. Arī Briselei šādi scenāriji esot izveidoti, tādēļ atliekot tikai vienoties par to, kurš tiks realizēts dzīvē.

Skudra uzsvēra, ka Lielbritānijas izstāšanās nozīmē būtisku zaudējumu gan ekonomiskā, gan politiskā līmenī – ar Lielbritāniju tās sastāvā, ES ir lielākā ekonomika pasaulē, priekšā ASV un Ķīnai, taču bez tās – otrajā vietā aiz ASV. Tas pats esot attiecināms arī uz ES militārajiem spēkiem, jo karalistei ir viena no lielākajām armijām Savienībā.

Pēc eksperta teiktā, referenduma iznākums nav pārsteigums, jo arī lielākā daļa aptauju jau kopš 8.jūnija norādīja uz britu vairākuma vēlmi pamest ES. Viņaprāt, rezultāti norāda uz to, ka Lielbritānija ir sašķelta - Ziemeļīrījā un Skotijā, kā arī Londona vairums ir nobalsojuši par palikšanu ES, savukārt Anglijas un Velsas vēlētāji balsojuši par izstāšanos.

Lielbritānijas izstāšanos no ES atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku. Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.