Baņķieris Rungainis skarbs par Latvijas attīstību: "Mēs pārāk daudz investējam lauku novados"
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis uzskata, ka mēs nelietderīgi atbalstām lauksaimniecību un lauku novadus, mūsu ekonomika ir 19.gadsimta līmenī un mums jāpārorientējas uz citu saimniekošanas līmeni, ja gribam normāli dzīvot.
Viedokļi
2016. gada 5. jūlijs, 06:30

Baņķieris Rungainis skarbs par Latvijas attīstību: "Mēs pārāk daudz investējam lauku novados"

Jauns.lv

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš izceļas ar skarbiem un sabiedrības vairākumam nepatīkamiem komentāriem, kārtējo reizi nokritizējis Latvijas attīstības ceļu. Šoreiz viņš izteicies, ka mēs pārāk daudz investējam lauku novados un nelietderīgi atbalstām zemniecību.

Investīciju baņķieris, investīciju un finanšu konsultāciju uzņēmuma „Prudentia” padomes loceklis Ģirts Rungainis intervijā portālam ves.lv teicis: „Milzīgas summas atvēlam lauksaimniecībai, kura nav dzīvotspējīga. Tas ir akmens mums kaklā. Mēs burtiski izniekojam milzīgu naudu reģionos. Bet rezultātā tur neviens nedzīvo un cilvēki no turienes aizbrauc. Pat attīrīšanas iekārtas laukos rūsē, jo tur, piedodiet, pat mēslu tām nepietiek”.

„Visi sapulcēsies Rīgā”

Laukos tiek izsaimniekota Eiropas nauda. Baņķieris pauž: „Par miljoniem laukos  izbūvēti trotuāri. Nauda tiek ieguldīta ne tur, kur vajag. Vienlaikus lauku uzņēmēji atklāti saka, ka viņiem ir izdevīgi, ka valsts atbalsta lauku atpalicību. Tas viņiem nodrošina lētu darbaspēku. Un, ja nebūs šo Eiropas miljardu, iespējams, būs pat labāk. Labākais līdzeklis pret iekāri ir impotence. Nebūs Eiropas naudas, nebūs iespēju to izsaimniekot. Tādējādi vajadzēs iztikt ar līdzekļiem, kas būs pieejami un visu darīt pareizi. Un slēgt reģionus, kurus jau sen kā vajadzēja slēgt. Visi sapulcēsies vienīgajā pilsētā, kur iespējama attīstība mūsu valst. Jau gadsimtiem ilgi tā bijusi Rīga”.

Rungainis par mūsu valsts klupšanas akmeņiem, nelaimes cēloņiem uzskata panīkušos reģionus un pirmsplūdu laika lauksaimniecību. Pienācis laiks teikt taisnību un pārstāt laukus barot ar Eiropas naudu, pauž baņķieris.

Primitīvi pārberam ogles no viena spaiņa otrā

Viņš teic, ka pašreizējā saimniekošanas sistēma nav dzīvotspējīga: „Paskatāties uz kā rēķina mēs tagad dzīvojam! Ņemsim par piemēru tranzītu. Tā taču ir 19. gadsimta ekonomika! Darba organizācija ir neiedomājama: pārberam ogles no viena spaiņa otrā. Tas taču ir primitīvi.

19. gadsimtā ar tranzītu varējām neslikti dzīvot, tāpēc, ka Krievija bija agrāra valsts un 80 procentus savas produkcijas veda caur Rīgu un Liepāju. Kāpēc tagad Krievijai vajadzīga Latvija? Jāsaprot, ka tranzīts mūs bagātus nepadarīs. Un ticēt ķīniešu kravām ir naivi!”

Jāmaina tehnoloģijas un domāšana!

Mūsu saimniekošanas sistēmai un domāšanai ir jāmainās, un nevajag pārāk straukties, piemēram, par „Liepājas metalurga” bankrotu: „Metālapstrāde, kas bija šajā rūpnīcā, bija pagājušais gadsimts. Ja tu taisi lētu armatūru uz dārgām iekārtām, tad rezultātā tas slikti beigsies. Un es nesaprotu kāpēc iedzīvotājiem un citiem uzņēmējiem jādotē šī zaudējumu nesošā rūpniecība?

Un kas notika pēc rūpnīcas slēgšanas? Nekas īpašs! Tagad „Liepājas metalurga” vietā radušies daudzi sīki metālapstrādes uzņēmumi, kuri ir vairāk efektīgi, nekā tas monstrs. Jāsaprot, ka no metāllūžņiem nevar izgatavot kvalitatīvu metālu, kas, piemēram, derētu mašīnu ražošanai”.

Vēl kritiskāka situācija ir ar lauksaimniecību: „Pašas lielākais briesmas saistās ar lauksaimniecību. Tas vispār ir 18. gadsimts. Saprotu tur strādā cilvēki, pērk kombainus, ar zemi. Bet cik lauksaimnieku, ja viņus neatbalstīs no eirofondiem, spēs sev nopelnīt lielas algas? Ļoti maz!

Un cilvēku skaits, kuri nepieciešami, lai laukos apkalpotu moderno mehanizāciju patstāvīgi samazinās. Tāpēc arī notiek depopulācija laukos.

Es nesaku, ka mums nav nepieciešama lauksaimniecība. Kāds audzēs ekovistiņas, kāds gatavos desu bez E vielām, kuru mēs dārgi pirksim. Bet šo desu mēs varēsim nopirkt, ja mēs kļūsim bagāti un varēsim to atļauties.

Secinājums ir viens: mums vajadzīga 21. gadsimta ekonomika. Un tāda Latvijā ir. Mums ir augstās tehnoloģijas uzņēmumi, kas pārsvarā strādā eksportam, piemēram, „Mikrotīkls”. Tāpat bankas un finanšu struktūras, kas strādā starptautiskā līmenī. Mums uzsvars jāliek uz pakalpojumu ekonomiku un informācijas tehnoloģijām. Mums tagad pats galvanias ir pārorientēt ekonomiku no 19. – 20. gadsimta uz 21. gadsimtu. Savādāk vienkārši nevarēsim izdzīvot”.

Nepārtraukts sabrukuma periods

Jāteic, ka Rungainis jau iepriekš skarbi kritizējis mūsu ekonomiku un valsts attīstību. Viņš, piemēram, izteicies, ka viņa paaudzei pensijas nespīd – būs tikai niecīgs valsts pabalsts; angļu valodai jāpiešķir valsts valodas statuss un pensijas vecums jāpaaugstina līdz 75 gadiem.

Pirms pāris gadiem Rungainis izteicies: „Mēs atrodamies nepārtrauktā sabrukuma periodā. Ir jābūt politikai, kas apstādina un reversē šo procesu. Pat ja tas nenotiek vienā dienā, ir svarīgi zināt, ka tas notiks kādā pārskatāmā nākotnē. Šobrīd ir skaidrs, ka mēs turpinām drāzties iekšā sienā, tā siena tuvojās, lielākā daļa cilvēku par to nedomā”.

Kasjauns.lv/Foto: Ieva Lūka/LETA