Prezidents Vējonis: Krievijas puse pārspīlē ar saviem kontrpasākumiem
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis uzsver, ka šādas runas pieder pie politiskās retorikas.
Politika
2016. gada 9. jūlijs, 12:16

Prezidents Vējonis: Krievijas puse pārspīlē ar saviem kontrpasākumiem

Jauns.lv

Krievijas puse pārspīlē ar saviem kontrpasākumiem, sarunā ar žurnālistiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jautāts par Krievijas reakciju par NATO darba kārtību un norādēm uz gaidāmo kontrreakciju, Valsts prezidents pauda, ka tā ir politiska retorika.

"Ja mēs apzināmies to karavīru skaitu, kas atrodas Krievijas militārajās bāzēs netālu no Baltijas valstu robežām, turklāt reaģējam uz Krievijas paziņojumiem par karavīru skaita palielinājumu bataljonos, tad ir jāuzdod jautājums - kas bruņojas un audzē savu militāro potenciālo reģionā? Krievijas puse pārspīlē ar saviem kontrpasākumiem," rezumēja Valsts prezidents.

Kā vēstīts, drīzumā Latvijā tiks izvietota Kanādas karavīru kaujas grupa līdz ar vērā ņemamu militāro tehniku, šādi īstenojot savaldīšanas stratēģiju pret Krieviju, piektdien paziņojis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo. Kanādas valdība arī no jauna apliecinājusi savu apņemšanos nodrošināt sešus iznīcinātājus "CF-18" Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijai. NATO pastāvīgās taktiskās grupas sastāvā arī turpmāk piedalīsies Kanādas flotes fregate.

Kanādas ieguldījums militārajās aprindās tiek raksturots kā "ietvarbataljons", un tas nozīmē, ka Kanāda nodrošinās mugurkaulu vienai no četrām kaujas grupām.

Sagaidāms, ka Kanāda bez kājnieku rotām nodrošinās štāba pārraudzību, vadību un citas svarīgākās atbalsta vienības, kas bataljonam ļaus funkcionēt un cīnīties.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atzinis, ka ir "gandarīts par Kanādas lēmumu uzņemties daudznacionālās kaujas grupas vadību Latvijā". Viņš uzsvēra, "ka NATO samita lēmumi gan neatcels mūsu saistības. Tieši otrādi, lai arī nākotnē sabiedrotie iestātos par mūsu valsts drošību, mums pašiem jāturpina iesāktais darbs pie aizsardzības budžeta palielināšanas, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanas, kā arī jāpilnveido uzņemošās valsts atbalsta spējas, jāattīsta infrastruktūra, tostarp militāro mācību infrastruktūra, lai varētu uzņemt sabiedrotos".

Dienu pirms samita Krievijas vēstnieks NATO Aleksandrs Gruško apsūdzēja Rietumu militāro aliansi "pretrunīgi vērtējamā dienaskārtībā" un brīdināja, ka Maskava spers atbildes soļus.

Krievijai tiek "piedāvāta pretrunīgi vērtējama dienaskārtība, kurā mēs neesam ieinteresēti. NATO jāsaprot, ka no militārā viedokļa visiem šiem pasākumiem būs vienīgi kontrproduktīvs efekts. Ikvienai saprātīgai personai ir skaidrs, ka sekos militāra atbilde no mūsu puses," intervijā laikrakstam "Kommersant" norādījis Gruško.

LETA/ Foto: Ieva Lūka/LETA