Savas apaļās jubilejas gadā eksprezidentei atkal jādaino par mūža mājām. Sociālie tīkli vārās
Eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga filozofiski latviskā mierā raugās uz savu dzīves ritumu, kam agri vai vēlu būs jānoslēdzas kapu kalniņā. Sacelto ažiotāžu ap viņas iespējamo kapavietu Meža kapu panteonā viņa komentē citējot latvju dainas.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka laikraksts „Diena” tikko vēstīja, ka eksprezidente „izmantojot starpniekus, tikusi pie kapavietas Rīgas I Meža kapos, netālu no Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietas”. Te jāuzsver, ka I un II Meža kapos dabūt kapavietu „no malas” nav iespējams, jo tie atzīti par daļēji slēgtiem kapiem, kur apbedījumi tiek atļauti tikai ģimenes kapos.
Tomēr atbilstoši Rīgas kapsētu noteikumiem pastāv daži izņēmumi. Meža kapos atdusas vietu var ierādīt personai, kurai dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā. Tas varētu atteikties arī uz bijušajiem Valsts prezidentiem. Tomēr pats eksprezidents nevar sev nopirkt kapavietu Meža kapos. Par īpašajiem nopelniem to var piešķirt tikai pēc valsts pārvaldes iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesnieguma, savulaik Kasjauns.lv skaidroja Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Āboliņa.
Nu kļuvis zināms, ka Valsts prezidenta kanceleja ir parūpējusies, lai I Meža kapos tiktu „rezervēti divi zemes nogabali likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 12. pantā paredzēto darbību izpildei” (šis pants skan šādi: „Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts”). Tādējādi netālu no Jāņa Čakstes atdusas vietas rezervēta septiņvietīga kapavieta. Lai arī netiek izpausts, kam tā rezervēta, viss liek domāt, ka tur nākotnē atdusēsies Vīķe – Freiberga.
Eksprezidente vienā Dieva mierā daiņo par likteņa nolemtību
Pati Vīķe – Freiberga sabiedrības šūmēšanos ap viņas kapavietas izvēli uztvērusi vienā latviskā mierā un savā „Facebook” profilā ierakstījusi:
„Vēlos izteikt sirsnīgu pateicību visiem tiem, kas uz nāvi raugās ar mūsu tautā pieņemto attieksmi, ko skaisti izsaka sekojošās divas dainas:
Ko es laba nopelnīju,
Šai saulē dzīvodama?
Vienu linu paladziņu,
Sešus dēļu gabaliņus.
Bur man buri, skauž man skauģi,
Nevar mani izpostīt:
Dieviņš taisa zelta sētu
Apkārt manu augumiņu”.
Jāteic, ka arī pirms pusotra gada, 2015. gada vasarā, sabiedrībā jau uzjundīja runas par Vīķes – Freibergas nākamo atdusas vietu. Toreiz viņa Kasjauns.lv tās komentēja, skandējot citu dainu:
„Visi sīki kukainīši
Gaida mani nomirstam...
Es lūgtu pirms laika mani vēl kapā negrūst un mazliet vēl paciesties līdz manai nāves dienai - gan jau tad viss noskaidrosies par vietu, kurā tikšu apglabāta.
Gribētu arī vēl atgādināt, ka priekšlaicīga skaudība te ir gluži nevietā, jo kā Jūs, tā mani beigu beigās sagaida viens un tas pats liktenis:
Ko es labu nopelnīju,
Šai saulē dzīvodams?
Tikai baltu egļu šķirstu,
Guļas vietu smiltājā.”
Sociālos tīklus uzspridzina diskusija par VVF atdusas vietu
Kārtējo reizi uzjundījušās runas par eksprezidentes dzīves noslēgumu arī izraisījušas vilņošanos sociālajos tīklos. Tā, piemēram, Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete savā „Facebook” profilā raksta:
„Daudzās valstīs valsts ievērojamākos cilvēkus glabā īpaši cienījamā vietā. Vienkopus, ja vien viņu pašu vai ģimenes vēlme nav cita. Tā ir tautas pateicība dižākajiem vīriem un sievām, kuru dzīve, darbs un talants ir cēluši augšup valsti un veduši tautu nākotnē. Vaira Vīķe - Freiberga noteikti ir pelnījusi atdusēties Latvijas panteonā. Meža kapi ir mūsu panteons. Tas, ka savlaicīgi nav padomāts par likuma ietvaru, kas šo jautājumu ļautu risināt cienīgā veidā, ir nepareizi un slikti.
Tāpēc kārtējā dubļu malšana, nosodot VVF, ir liekulīga. Sabiedrībā, kur lielai daļai ētisks šķiet princips „zog, bet dalās”, nevajadzētu mērīt ar tādu morāles dubultolekti. Arī tāpēc ne, ka Meža kapos ir apglabāti daudzi svešie, kam patiesībā tur nebūtu nekādu tiesību gulēt. Mūsu ģimenei ir kapavieta Meža kapos un mans vecvectēvs bija pirmais, kas tur tika guldīts. Ikreiz, kad tur esmu, tad acīs duras plašās padomijas pārstāvju kapavietas, kurās turpina glabāt. Iznāk, ka tie Latvijas pilsoņi, kuri pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās un kuri citos apstākļos būtu atraduši mūža mājas Meža kapos, ir divkārši apdalīti. Tas nav taisnīgi!”
Arī mikroblogošanas vietnē „Twitter” rodami neskaitāmi ieraksti par eksprezidentes nākamo kapuklaniņu. Vairums no tiem uzskata šādu diskusiju par neētisku. Lūk, daži no šiem ierakstiem:
Elmārs Barkāns/Foto: Evija Trifanova/LETA, Zane Bitere/LETA
