Pagājušajā gadā dažādu faktoru dēļ valsts mežos gājušas bojā mežaudzes 637 hektāru platībā.

Pērn dažādu faktoru dēļ iznīkuši 1239 hektāri valsts un privāto mežu 4

Sabiedrība
2016. gada 10. jūlijā 09:43 2016. gada 10. jūlijā 09:43
Pagājušajā gadā dažādu faktoru dēļ valsts mežos gājušas bojā mežaudzes 637 hektāru platībā, bet pārējo īpašnieku mežos - 602 hektāru platībā, kas kopumā atbilst vidējam ikgadējam līmenim, liecina Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) "Mežu konsultāciju pakalpojumu centra" dati.

Katru gadu dažādu faktoru dēļ daļa mežaudžu platību iet bojā un pēc Valsts meža dienesta (VMD) sanitārā atzinuma saņemšanas tiek nocirsta. Pērn dienests izsniedza sanitāros atzinumus audžu nociršanai sanitārajā vienlaidus cirtē 1239 hektāru platībā, kas veido apmēram 3% no visām izsniegtajām cirtēm. Ar sanitārās izlases cirtes palīdzību izvāc atsevišķus vēja gāztos, nokaltušos, kaitēkļu, slimību inficētos un citu iemeslu dēļ bojātos kokus.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī 2015.gadā būtiskākais meža platību bojājumu cēlonis bija lokālas vējgāzes vai snieglauzes, kuru rezultātā gājušas bojā mežaudzes 558,6 hektāru platībā jeb 45% no visām bojā aizgājušām platībām.

Nākamais lielākais bojājumu cēlonis bija mitruma režīma izmaiņas, kuru dēļ gājušas bojā mežaudzes 312,6 hektāru platībā. Pārējie cēloņi - kaitēkļi, slimības, dzīvnieki un ugunsgrēki ir mazāk nozīmīgi. Visvairāk bojātas egļu (35%), bērzu (27%), priežu (18%) un ošu (14%) audzes.

Līdzīgi kā valsts mežos, arī privāto īpašnieku mežos būtiskākais bojājumu cēlonis bija lokālas vējgāzes vai snieglauzes, kuru dēļ izpostīti 283,7 hektāri, kā arī mitruma režīma izmaiņas, kas negatīvi iespaidoja 164,6 hektārus meža.

Dzīvnieku bojājumu dēļ mežaudzes iznīkušas vairāk privātīpašnieku nekā valsts mežos, savukārt slimību dēļ vairāk bojāti valsts meži.

Kopumā skaitliski lielākais bojāto mežaudžu īpatsvars bijis Zemgalē - 344,3 hektāri. Visvairāk bojā gājušas ošu audzes - 134,5 hektāru kopplatībā sēnīšu slimības un citu iemeslu dēļ.

Tāpat eksperti norāda, ka būtiskākais no kaitēkļiem 2015.gadā bija egļu astoņzobu mizgrauzis, kas izraisījis mežaudžu bojāeju 60,5 hektāru platībā. Vislielākie bojājumi konstatēti Vidzemē - 22 hektāru un Latgalē - 16 hektāru platībā. Turklāt meža zinātnes institūta "Silava" zinātnieki prognozē, ka 2016.gadā turpināsies šī kukaiņa populācijas pieaugums Ziemeļvidzemē, Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē.

Kopš 2012.gada Daugavpils pilsētas mežos, Stropos, aptuveni 200 hektāru platībā konstatēts ievērojamss priežu bojājums, ko izraisījusi priežu audžu tīkllapsenes masveida savairošanās. Kaitēkļa bīstamība saistīta ar to savairošanās ilglaicību - tā var ilgt vairāk nekā desmit gadus.

Kopš 2012.gada tiek novērota arī priežu rūsganās zāģlapsenes masveida savairošanās

Ziemeļkurzemē, kas turpinājās arī 2015.gadā, paplašinot areālu Ventspils un Talsu virzienā. Priežu rūsganās zāģlapsenes galvenokārt apdraud priežu jaunaudzes, bet masveida savairošanās gadījumos tiek apdraudēti arī pieauguši meži.

Skujgrauzēju kaitēkļu masveida savairošanās gadījumā bojājumi norit vairākus gadus pēc kārtas, līdz ar to novājinātās priedes sāk apdraudēt arī pārējie kaitēkļi. Lai nepieļautu kaitēkļu masveida savairošanos, nepieciešams bojātos kokus savlaicīgi izvākt no meža, kā arī izvietot putnu būrus.

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA

Citi šobrīd lasa

"Tikai neķiķiniet, to darot" - populārā jūtūbere Patrīcija no Rēzeknes atklāj savus nevainības zaudēšanas trikus 51
Laika prognoze svētdienai
Mūsu basketbolistes dramatiskā mačā uzvar Itāliju un pirmo reizi brauks uz Pasaules kausa finālturnīru 5
Skatīt visus komentārus