Valles pagasta Pētermuižā ap gadu miju nozāģēts izcils dižkoks – Latvijā otra lielākā tūja. Kā tas varēja notikt un kam par to nāksies atbildēt, skaidro gan Dabas aizsardzības pārvalde, gan Vecumnieku novada pašvaldība.

Pagasta pārvalde un dabas aizsargi šokā par slepus nozāģēto izcilo Pētermuižas dižtūju

Ziņas
11. janvārī 15:04
Vecumnieku novada Valles pagastā ap gadu miju slepus, nevienam nezinot, nozāģēts dižkoks – Pētermuižas tūja, kas uzskatāms par dabas pieminekli. Daļēji sazāģētās, bet prom neaizvāktās stumbra daļas mētājas turpat, pārklātas ar tikko uzsnigušo sniegu.

Valles pagasta pārvaldniece Iveta Radziņa par notikušo nebija informēta un tagad skaidro, kas to varēja veikt. Par nelikumīgu dižkoka nogāšanu draud simtiem eiro liels naudas sods.

Latvijas Petroglifu centrs (LPC) sašutumu par nozāģēto koku pauž savā „Facebook” profilā: „LPC ekspedīcija, 7. janvārī apmeklējot nomaļo Pētermuižu, konstatēja, ka izcilais dižkoks ir nozāģēts. Spriežot pēc celma, stumbra un skaistā vainaga atliekām dižtūja bijusi lieliskā veselības stāvoklī, bez trupes, un bez būtiskiem bojājumiem, ar garu un slaidu vainagu. Tūjas apkārtmērs nozāģēšanas laikā sasniedzis 2,76 m apkārtmēru, kas šīs sugas kokiem ir milzīgs izmērs.

Pēc pašreiz mūsu rīcībā esošiem datiem iznīcināta ir otra dižākā tūja Latvijā (un, iespējams, arī Baltijā). Ilgus gadus, kopš 2005. gadā tā apzināta, Pētermuižas dižā tūja ar apkārtmēru 2,65 m atradās šīs sugas dižkoku pirmajā vietā, bet pagājušā gadā cita dižtūja Bēnes apkārtnē, to ir apsteigusi, atstājot to otrajā vietā. Tūjas divu metru apkārtmēru pārsniedz ļoti reti, un pa visu Latviju tādas ir mazāk nekā desmit.

Par izcilā dižkoka nozāģēšanas faktu ir informēta Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kas ir atbildīgā valsts iestāde par dižkoku aizsardzību Latvijā. Pēc notikuma vietas apskates varam secināt, ka netālu garām dižtūjas augšanas vietai ir tīrīta veca elektrolīnijas stiga, un vainīgi varētu būt vai nu akciju sabiedrības „Sadales tīkls”, vai arī zemes īpašnieks. Pamestajā Pētermuižas apkārtnē tūja noteikti nekam nav traucējusi, tai skaitā jaunas elektrolīnijas izveidošanai netālu tai garām. Tāpat nav saprotams kā zāģētājiem, kas, spriežot pēc zāģējumiem, ilgi mocījušies ar dižkoka nogāšanu, nav bijusi sapratne, ka viņi noposta ievērojamu dabas retumu. Kas nozāģējis izcilo dižkoku noskaidros DAP, bet mēs ceram, ka vainīgie saņems kaut minimālu sodu”.

Te jāpiebilst, ka Rietumu tūjas Latvijā par aizsargājamu dabas pieminekli - dižkoku tiek atzītas jau tad, kad to apkārtmērs pārsniedz pusotru metru.

Valles pagasta pārvaldniece Iveta Radziņa Kasjauns.lv skaidroja, ka viņai nekas nebija zināms par dižtūjas nozāģēšanu un viņa pašreiz skaidro apstākļus, kā varēja gadīties, ka bojā aizgājis izcils dabas piemineklis. Vietā, kur nozāģēta tūja, mežizstrādi veic divas firmas un, iespējams, ka kāda no tām varētu būtu vainojama pie koka nogāšanas.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa Kasjauns.lv informēja: „Dabas aizsardzības pārvalde, saņemot ziņas par nozāģēto dižtūju Valles pagastā, ir apsekojusi notikuma vietu, identificējusi īpašumu kā arī noteikusi ciršanas apstākļus. Pašlaik ir uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība iesaistīto pušu un faktisko apstākļu noskaidrošanai. Paralēli šim DAP vides inspektori pārbauda arī publiski izskanējušo informāciju. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” visi vietējo un citzemju sugu dižkoki tiek uzskatīti par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām - dabas pieminekļiem un ir aizsargājami.

Lai nodrošinātu aizsargājamo koku atpazīstamību, DAP sadarbībā ar pašvaldībām izvieto informatīvās zīmes dabā. Latvijā dižkoku atpazīstamībai tiek lietota īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīme „Ozollapa”.

Dižkoka nociršana vai nozāģēšana ir pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus). Turklāt par konkrēto darbu veikšanu iepriekš ir jāsaņem rakstiska DAP atļauja. Valles pagasta dižtūjas nozāģēšanai šāda atļauja nav prasīta”.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. pants paredz naudas sodu par koku patvaļīgu ciršanu un bojāšanu: par aizsargājamo koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.

Elmārs Barkāns/Foto: Andris Grīnbergs („Facebook”), Dabas aizsardzības pārvalde


Pievienot komentāru

Noteikti izlasi

  • Traģisku stāstu Rīgā kļūst arvien vairāk: cilvēkus met ārā no pašu dzīvokļiem 46
  • Publicēts video, kurā mašīna uz Vestminsteras tilta ietriecas gājējos 0
  • Kijevā nošauts bijušais Krievijas Valsts domes deputāts Voroņenkovs 5