Rudenī Rīgā, 2.Meža kapos, atklās īpašas nišas kremēto cilvēku urnu apbedīšanai
Rudenī Rīgā, 2.Meža kapos, atklās pilsētas pirmo kolumbāriju jeb īpašas betona nišas, kurās glabāt urnas ar mirušo cilvēku pelniem, liecina Rīgas pašvaldības portālā "riga.lv" pieejamā informācija.
Pašvaldība aprēķinājusi, ka katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10% gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai. Tā, piemēram, 2014.gadā Rīgā tika apglabāti 7042 cilvēki, bet 764 gadījumos cilvēki izvēlējušies apglabāt urnas ar kremētu mirušo pelniem. Pašvaldība secinājusi, ka kremācija pakāpeniski kļūst aizvien populārāka, ko pierāda pēdējo gadu statistika. Rīgas pašvaldības kapsētās 2012.gadā apglabāta 591 pelnu urna, 2013. gadā - 685, savukārt 2014.gadā - 764 un 2015.gadā - 776 pelnu urnas.
Rīgas dome, izvērtējot kremāciju skaita pieaugumu, sākusi darbu pie kolumbārija būvniecības 2.Meža kapu teritorijā.
Kolumbārija izveides projekta saskaņošana un izstrāde domei prasīja ilgu laiku, ko ietekmējusi pašvaldības negatīvā pieredze, kad jau agrāk pašvaldības kapsētā tika uzbūvēta siena ar vietu atsevišķām urnām, taču tobrīd nebija neviena interesenta, kas vēlētos savus piederīgos apglabāt šādā betona sienā.
Veidojot kolumbāriju, pašvaldība ņem vērā to, lai tas veiksmīgi iederētos kapsētas teritorijā gan ainaviski, gan arhitektoniski. Kolumbārijs nedrīkst atšķirties no kopējā kapu ansambļa.
Tiek plānots, ka topošajā Meža kapu kolumbārijā būs 288 nišas. Katra niša būs atvēlēta četrām pelnu urnām. Pašvaldība sekos līdzi šī apbedīšanas veida popularitātei, lai izdarītu secinājumus par to, vai būvēt kolumbārijus arī citās Rīgas kapsētu teritorijās.
Kopumā Rīgas teritorijā ir 26 kapsētas, no kurām 20 ir pašvaldības, bet pārējās sešas ir baznīcu pārziņā. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas - Bolderājā un Jaunciemā.
Trīs kapsētas - Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.
Visas 20 pašvaldības kapsētas kopā aizņem 450 hektārus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā - tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.
