Britu karaliene Elizabete II nēsās latviešu mākslinieka rotu. FOTO
Nesen Latvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis kopā ar kundzi viesojās oficiālā vizītē Lielbritānijā. Ciemošanās laikā Vējonis apmeklējis Vestminsteras abatiju un piedalījies virknē citu oficiālu sarīkojumu, pagūstot pat uzaicināt karalieni Elizabeti II uz Latvijas valsts simtgadi 2018.gadā. Ievērības cienīgas bija arī dāvanas, ko Vējonis pasniedzis Elizabetei II un Edinburgas hercogam Filipam – unikālas un smalkas latviešu meistara darinātas rotas.
Meistars, kurš svinīgās vizītes kontekstā tomēr palicis aizkadrā, ir jūrmalnieks Māris Šustiņš (46). Godalgotais metālmākslinieks šajā jomā darbojas jau kopš bērna kājas un izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijas metāla dizaina nodaļā.
„Taisu rotas sievietēm, nevis karalienēm!”
Piedāvājumu veidot rotaslietas, kuras dāvanā pēcāk saņēma britu karaliskā ģimene, Mārim izteikusi Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa sieva Iveta: „Viņa pastāstīja, ka ir nepieciešama skaista dāvana, kuru plānots pasniegt vizītē pie Viņas Majestātes Anglijas karalienes Elizabetes II. Piedāvājumu, protams, ar lielāko prieku pieņēmu un, dodoties mājup, savā prātā jau centos vizualizēt ideju. Vēlāk gan atcerējos savus zīmīgos vārdus, ko pirms izstādes izteicu kādā intervijā: es netaisu rotas karalienēm, bet gan sievietēm, lai tās kļūtu par karalienēm! Dzīvē ir tā, ka izteikts vārds materializējas, taču šoreiz tas sagriezās pretēji manis teiktajam!”
„Saņemot šo unikālo pasūtījumu, joprojām biju savas personālizstādes „Zvaigžņu lietus” atmosfērā un noskaņā. Tādēļ arī izmantoju rotas idejas pamatā „Zvaigžnu lietus” stāstu, ko atlika tikai turpināt stāstīt. No prezidenta kancelejas puses nebija nekādi īpaši norādījumi vai atrunas – varēju brīvi izpausties savā daiļradē. Tas ļoti atraisīja, jo nekad neesmu varējis strādāt pēc īpaši saskaņota zīmējuma,” par idejām stāsta Māris. Runājot par rotas veidošanas procesu, meistars atklāj, ka karalienei Elizabetei II veltīto piespraudi izgatavojis no sudraba un zelta, beigās papildinot dārgo metālu salikumu ar kalnu kristālu, turmalīnu, granātu un safīriem. Karalienes vīram Filipam savukārt izgatavotas aproču pogas nelielu zvaigznīšu veidolā.
Meistars gan izvairīgi atbild uz tiešu jautājumu par dāvināto rotu cenām: „Noteikti lielākā tās vērtība ir rotas izgatavošanas un pasniegšanas stāstam. Te būtu jāsasummē gan mana ieguldītā radošā enerģija, gan mūsu valsts augstākās amatpersonas labais žests, kā arī pašas saņēmējas Elizabetes II šarms un harizma.” Dāvinājuma cenu atsakās izpaust arī prezidenta kanceleja, aizrādot, ka šādu informāciju publiskot nav pieņemts.
Rotās ietverts īpašs vēstījums
Rotas veidošanai meistars atvēlējis divas nedēļas un apraksta šo periodu kā ļoti saspringtu laiku. „Kad biju jau ticis pāri pusei un šķita, ka atliek vien tehniski visu pabeigt, darbu parādīju savai mīļajai sievai, tērpu māksliniecei Sintijai Šustiņai, kas draudzīgi apgrieza visu ar kājām gaisā! Nācās daudz ko pārtaisīt, bet rezultātā rota sanāca vēl skaistāka – paldies viņai par to,” izstāsta Māris.
Rotas, kuras nu ir britu aristokrātu īpašumā, ietver sevī arī vēstījumu.” Zvaigžņu lietus – tas ir brīdis, kad skatāmies debesīs un mēģinām ieraudzīt krītošās zvaigznes. Zvaigznes, kas dod mums cerību, mīlestību un lielo iespēju vēlēties. Varbūt šīs zvaigznes krīt mūsu dēļ? Varbūt tām apnicis spīdēt miljardiem gadu un tās, pēdējo reizi uzmirdzot, izdziest, lai vismaz dažas sekundes mēs tām pievērstu uzmanību,” stāstu par sava mūža iespaidīgāko šedevru pabeidz meistars.
Degsmi un talantu manto no tēva
Uz metālmākslu Māri virzījis tēvs. Tieši tēva darbnīcā viņš pirmo reizi aptaustījis metālu un instrumentus, kurus tolaik kaļot, slīpējot un lodējot dažādus mākslinieciskus ciļņus un rotas, lietā licis tēvs. „Pēc astotās klases es devos mācīties uz Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un tad sekoja studijas Mākslas akadēmijas metāla dizaina nodaļā, kur nomācījos sešus gadus, iegūstot maģistra grādu mākslā,” atminas Māris. Laikam ejot no jauna un uzmanīga mācekļa izaudzis atzīts meistars, kura rokās par mākslas darbiem regulāri pārtop tādi dārgmetāli kā zelts un sudrabs.
„Ar sudrabu strādāju visvairāk, bet vienlīdz labprāt izmantoju arī zeltu un pat titānu,” runājot par sirdij tuvākajiem materiāliem, stāsta mākslinieks, „No plašā dārgakmeņu klāsta būs grūti kādu vienu īpaši izcelt – katram darbam un katrai radošajai idejai ir nepieciešams savs akmens attiecīgajā, izmērā, tonī un slīpējuma veidā. Man ļoti patīk turmalīni, akvamarīni un arī kvarci visā savā daudzveidībā. Izmantoju arī briljantus, safīrus un berilus, kas dažreiz ir vajadzīgi vizuļojošā mirdzuma dēļ, lai rotai dotu papildu greznumu”.
Radošajam procesam vajadzīgs miers un laiks
Lai arī Māra lauciņš ir māksla, emociju rosināšanas un pašizpausmes pamatā tomēr ir zināšanas par daudzajām metālu īpašībām, apstrādes paņēmieniem, kā arī tehnoloģijām. Būtiska loma šī rotu meistara darba vidē ir arī iekšējam mieram un laika resursiem: „Iedvesma, vīzija un enerģija – tām jābūt visu laiku, taču ļoti būtisks faktors ir iekšējs miers un laiks , kuru vari netraucēti veltīt šim radošajam procesam. Tīri no praktiskās puses man ir pavisam neliela darbnīca mājas mansardā un pozitīvās enerģijas ādere zem tās.”
