Streļčenoks pošas atkārtoti kandidēt uz KNAB šefa krēslu

Telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" Streļčenoks atzina, ka plāno pieteikt savu kandidatūru, bet pirms tam gaidot konkursa kritērijus.

Viņš norādīja, ka pašlaik neplāno konsultēties ar politiskajiem spēkiem, bet ja tiks līdz konkursa kārtai, kas paredzēs tikšanos ar Saeimas frakcijām, tad sniegs savu redzējumu politiķiem.

Kā ziņots, Ministru kabinets (MK) šodien lems, vai akceptēt jauno KNAB priekšnieka pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

Iepriekš MK komiteja no kārtības projekta nolēma svītrot punktu, kurš paredzēja, - ja konkursa otrajā kārtā visiem pretendentiem novērtējuma rezultāts ir mazāks nekā 40 punkti, komisija pieņem lēmumu par konkursa izbeigšanu bez rezultāta. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) rosināja šo normu svītrot, jo norādīja, ka komisijas locekļi ir saprātīgi cilvēki, kas spēs nolemt, vai virzīt kandidātus apstiprināšanai. Arī pārējie ministri piekrita ierosinājumam svītrot šo punktu.

Nevalstiskā organizācija "Delna" projektā iebilda par KNAB priekšnieka kandidātu vārdu neatklāšanu līdz to virzīšanai apstiprināšanai, līdzīgi kā tas ir citu vadošo iestāžu vadītāju atlasē. MK komitejā attiecībā uz pretendentu vārdu publiskošanu plašāks atbalsts bija kompromisa priekšlikumam, kas paredzētu tikai to kandidātu publiskošanu, kas nonāks līdz konkursa otrajai kārtai.

Iepriekš MK komitejas sēdē bija plašas diskusijas par turpmāko rīcību, ja atlases komisijas balsis sadalās vienādi, proti, divi pret divi. KNAB rosināja noteikt, ka šādos gadījumos tiek pieņemts personai labvēlīgs lēmumus, bet Valsts kanceleja uzskatīja, ka izšķirošai jābūt komisijas vadītāja balsij. Pēc diskusijām premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) un vairāki ministri norādīja, ka izšķirošai jābūt komisijas vadītāja balsij.

Attiecībā uz prasību kandidātiem par "nevainojamo reputāciju" piedāvāts sasaistīt ar pielaidi valsts noslēpumam. Proti, KNAB vadītājam jāiegūst arī pielaide valsts noslēpumam, ko nevarot saņemt cilvēks ar reputācijas problēmām.

Valdības komitejas sēdē bija arī dažādi priekšlikumi attiecībā uz izmaiņām saistībā ar piešķiramo punktu skaitu pretendentiem par dažādām prasmēm. Piemēram, nevalstiskā organizācija "Delna" iebilda pret pašreizējo punktu sadales proporciju.

Tomēr iepriekš premjerministrs uzsvēra, ka nav gatavs tagad valdības komitejas sēdē mainīt šos skaitļus, līdzīgu viedokli pauda arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V). Vienlaikus KNAB un Valsts kanceleja vēl varētu pārrunāt šo jautājumu un varētu atsevišķos jautājumos piedāvāt izmaiņas, ja par tām vienosies.

KNAB sagatavotais kārtības projekts paredz, ka 15 punktus varēs iegūt, ja pretendentam ir vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesībaizsardzības jomā. Maksimālais punktu skaits - desmit - tiks piešķirts, ja pretendenta padotībā esošo darbinieku skaits ir lielāks par 100.

Maksimālo punktu skaitu - desmit - varēs piešķirt, ja pretendents mērķtiecīgi definēs personiskos attīstības mērķus, balstoties uz iestādes vai struktūrvienības attīstības mērķiem. Tāpat kandidātam tiks noteiktas priekšrocības, ja viņš "regulāri un apzināti apmeklējis mācību un izglītojošos pasākumus gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai papildinātu zināšanas un prasmes vadības kompetenču jautājumos un profesionālajos jautājumos, tostarp korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kā arī piedalījies projektos vai pasākumos, konsultējot citu valstu speciālistus".

Iepriekšminētais punktu skaits tiks piešķirts, ja pretendents ir pierādījis spēju pieņemt nepopulārus lēmumus patstāvīgi un atbildīgi, tostarp arī paaugstināta stresa situācijās, tas ir, situācijās, kad ir bijis mēģinājums prettiesiski ietekmēt lēmuma pieņemšanas rezultātu. Tāpat augstāk tiks vērtēts, ja kandidāts, izvērtējot riskus, spējis pieņemt lēmumu situācijās, kad nav pilnīgas informācijas.

Tikpat lielu punktu skaitu varēs iegūt, ja pretendentam ir pieredze cilvēkresursu attīstības ilgtermiņa plānošanā iestādē - ja viņš būs iniciējis, plānojis cilvēkresursu attīstību, kā arī nodrošinājis rezultatīvu un efektīvu cilvēkresursu attīstības pasākumu ieviešanu. Šādus punktus varēs iegūt, ja pretendentu raksturo padoto iedvesmošana un aizraušana kopīgam darbam, tostarp analizējot dažādas darbinieku motivēšanas iespējas, mācību vajadzības, vienlaikus uzņemoties pilnu atbildību par komandas darba rezultātiem.

Papildu piecus punktus varēs iegūt, ja kandidāta pieredze operatīvajā darbībā un izmeklēšanā, administratīvi procesuālo vai kriminālprocesuālo darbību piemērošanā būs trīs gadi un vairāk. 15 punktus varēs iegūt, ja pretendenta iesniegtais apraksts par KNAB attīstību un pretkorupcijas pasākumiem saturēs argumentētu jautājuma analīzi, tajā būs iekļauti aktuāli problēmjautājumi un konkrēti priekšlikumi pretkorupcijas pasākumu pilnveidošanai Latvijā, izvirzītas prioritātes KNAB turpmākajai darbībai, būs pamatots savs viedoklis.

Jaunā kārtība paredz, - lai pieteiktos konkursā, pretendentam būs jāiesniedz Valsts kancelejā pieteikuma vēstule dalībai konkursā, norādot motivāciju un savu redzējumu par KNAB darbības prioritātēm, attīstību un pretkorupcijas pasākumu pilnveidošanu Latvijā. Tāpat kandidātam būs jāiesniedz dzīves gaitas apraksts, atsauksmes no iepriekšējām darbvietām, izglītību apliecinoša dokumenta kopija, svešvalodu prasmes apliecinoši dokumenti, kas apliecina, ka pretendenta valodas prasmes ir novērtētas B līmenī.

KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība nav saskaņojusi minēto projektu. Arodbiedrība iebilst pret pašreizējo tiesību akta projekta redakciju, jo pieredzes nozīmīgums operatīvajā darbā un izmeklēšanā nākamā KNAB vadītāja vērtēšanas kritērijos noteikts tikai 5% apmērā no visām nepieciešamajām kompetencēm, kas nepamatoti sašaurina noziedzības, tostarp korupcijas, apkarošanas profesionāļu izredzes pretendentu atlasē. Tāpēc arodbiedrība ieteikusi palielināt šīs kompetences īpatsvaru vērtējumā.

Arodbiedrība uzskata, ka jāprecizē projekta punkts attiecībā uz pretendenta kopējā vērtējuma aprēķināšanu, kad saskaita katram pretendentam visu komisijas locekļu piešķirto punktu skaitu, jo gadījumā, ja attiecībā uz kādu no pretendentiem komisijas loceklis sevi būs atstatījis, tad neobjektīvi šis pretendents saņems zemāku vērtējumu, jo viņa vērtētāju skaitliski būs mazāk.

Streļčenoku šajā amatā Saeima iecēla 2011.gada 17.novembrī.