Plāno paredzēt jaunus kriminālatbildības veidus, tostarp par vajāšanu
Patlaban Krimināllikumā ir paredzēta kriminālatbildība par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti.
112
2016. gada 3. augusts, 15:38

Plāno paredzēt jaunus kriminālatbildības veidus, tostarp par vajāšanu

Jauns.lv

Tieslietu ministrija (TM) paredzējusi veikt grozījumus likumā, lai atbilstoši Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijai pilnveidotu esošās normas vai pievienotu jaunus kriminālatbildības veidus.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Grozījumu likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" mērķis ir pilnveidot likumu, lai atbilstoši Stambulas konvencijai personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības par psiholoģisko vardarbību, kā arī lai par smagiem miesas bojājumiem tiktu atzīta sieviešu dzimumorgānu kropļošana.

Vienlaikus plānots paredzēt kriminālatbildību par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu vai novērošanu, vai par draudu izteikšanu šai personai, vai par nevēlamu saziņu ar šo personu, ja personai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.

Kā norāda TM, pašlaik personu var saukt pie atbildības pēc Krimināllikuma 125.panta "Tīšs smags miesas bojājums" ne tikai par fiziskiem miesas bojājumiem, bet arī tad, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā ir radīti psihiskie traucējumi, kas saistīti ar vispārējo darbspēju paliekošu zaudējumu ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā. Vienlaikus atbildība nav paredzēta gadījumos, kad noziedzīga nodarījuma rezultātā radītais kaitējums veselībai nesasniedz iepriekš minēto psihisko traucējumu slieksni, tas ir, kad tie ir ar mazāku ietekmi, piemēram, noziedzīga nodarījuma rezultātā radīts psihiskais traucējums vai psihiskā trauma, kas ilgstoši ietekmē personas sociālo adaptāciju un kas būtu pieskaitāms pie vidēja smaguma miesas bojājumiem.

Ievērojot minēto, darba grupa secināja, ka ir nepieciešams izstrādāt vienotus kritērijus psihisko traucējumu novērtēšanai, lai nodrošinātu vienotu izpratni par to, kā novērtējami psihiskie traucējumi, proti, cik smagi ir konkrētie psihiskie traucējumi, kādas sekas ir iestājušās, cik paliekošas ir iestājušās sekas. Turklāt, paredzot šādus kritērijus, tiktu nodrošināts, ka kriminālatbildība par psihisku traucējumu radīšanu būs arī gadījumos, ja tiks nodarīti ne tikai smagi miesas bojājumi, bet arī vidēja smaguma bojājumi.

Ņemot vērā Stambulas konvencijā iekļauto, ka konvencijas dalībvalstīs par krimināli sodāmu ir jāatzīst sieviešu dzimumorgānu kropļošana, likumprojekts paredz ietverto smago miesas bojājumu uzskaitījumu papildināt ar apakšpunktu, paredzot, ka smagi miesas bojājumi ir arī tādi miesas bojājumi, kas bijuši par iemeslu sieviešu dzimumorgānu izkropļojumam.

Tāpat ir paredzēts veikt grozījumus Krimināllikumā. Piemēram, paredzēts papildināt Krimināllikumu, tādējādi paplašinot atbildību pastiprinošu apstākļu sarakstu un nosakot, ka par atbildību pastiprinošu apstākli var atzīt arī to, ka noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai tīšs noziedzīgs nodarījums pret personas veselību, vai pret tikumību un dzimumneaizskaramību, izdarīts nepilngadīgā klātbūtnē.

Patlaban Krimināllikumā ir paredzēta kriminālatbildība par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti. Savukārt likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu pantu "Vajāšana", kurā paredzēta kriminālatbildība par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu vai novērošanu, vai par draudu izteikšanu šai personai, vai par nevēlamu saziņu ar šo personu, ja personai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.

Lai atzītu draudīgās darbības par vajāšanu, tām jābūt veiktām tīši un ar nolūku iedvest bailes upurim, rīcībai jāietver atkārtoti nozīmīgi notikumi. Turklāt vajāšanu var izdarīt vairākos veidos - tā var izpausties kā uzmācīga komunikācija, miera traucēšana, sekošana, ilgstoša uzturēšanās vienā vietā, lai novērotu citu personu, vai citas personas aizskaršana jebkurā citā līdzīgā veidā bez likumīga iemesla.

Likumprojektus plānots rīt, 4.augustā, izsludināt valsts sekretāru sanāksmē.

LETA / Foto: Edijs Pālens/LETA