Briselē Latviju kritizē - mums esot nesamērīgi augstas prasības pret bēgļiem

Latvijas valdība ir noteikusi kritērijus, kādus cilvēkus vēlams uzņemt no bēgļu nometnēm Grieķijā un Itālijā, un tie noteikti, lai vairotu iespēju, ka patvēruma meklētāji spēj iekļauties Latvijas sabiedrībā. Latvija vēlas uzņemt ģimenes ar bērniem, cilvēkus ar izglītību, svešvalodu zināšanām un darba pieredzi. Līdzīgas prasības izvirzījusi arī Lietuva un Igaunija.

Tas izsaucis Briseles kritiku. EK jaunākajā ikmēneša ziņojumā norādīts, ka "Igaunija, Latvija un Lietuva ir noraidījušas pārcelšanās pieprasījumus, nesniedzot pamatotus iemeslus vai pamatojoties uz iemesliem, kas nav norādīti ES Padomes lēmumos".

Šie pārmetumi izteikti jau otrajā ziņojumā pēc kārtas. EK pārstāve Kristīne Liepiņa skaidroja, ka Baltijas valstis atsakās dot patvērumu tikai sev zināmu iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām.

"Ir tikai divi kritēriji, kādēļ cilvēkam var atteikt patvērumu vai pārvietot viņu Eiropas iekšienē. Viens ir, ka šī persona apdraud līdzcilvēku drošību, tātad vietējo sabiedrību. Un otrs, protams, ja šī persona apdraud starptautisko drošību," norādīja Liepiņa.

Lai gan ziņojums ir rekomendējošs, EK sagaida, ka dalībvalstis trūkumus novērsīs.

To, ka Latvija tiešām ir arī atteikusies uzņemt patvēruma meklētājus, apstiprinājusi Iekšlietu ministrija. Tā norādīja, ka ir noraidīta dažu patvēruma meklētāju pārvietošana no bēgļu nometnēm, taču tas tiek pamatots tikai ar "valsts drošības interesēm".

Savukārt Latvijas Radio vēstīja, ka patvēruma meklētāju piespiedu deportācijas gadījumā ne vienmēr tiek ievērotas personas cilvēktiesības. Kā secinājuši vairāki juristi, Latvija ne tikai izsniedz tiesas lēmumus novēloti, bet ir arī viena no retajām valstīm, kas piespiedu deportāciju neaptur gadījumā, ja cilvēks to pārsūdz augstākās instancēs. Šādi rīkoties iesaka Eiropas Cilvēktiesību tiesa, un vairāki juristi prognozē, iespējams, ka jau tuvākā nākotnē valsts var tiesāties Eiropas institūcijās un maksāt materiālās kompensācijas cietušajiem.

Lemjot par patvēruma piešķiršanu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu vēl iespējams apstrīdēt tiesā. Šādu iespēju izmanto arvien vairāk patvēruma meklētāju, kuriem tiesas sēdes beigās tiek skaidrots - tiesas lēmums būs galīgs un nepārsūdzams. Pētot likumdošanu, kāds vairākus patvēruma meklētājus pārstāvošs jurists secinājis, ka patiesībā ir vēl virkne procedūru, kas nereti netiek izskaidrotas un tāpēc paliek neizmantotas.

"Jurists pēc viena šāda noraidījuma galīgā, nepārsūdzamā Latvijas instancē, vērsās pie Eiropas Cilvēktiesību tiesas, un no Eiropas Cilvēktiesību tiesas nāca atbilde, ka mēs varam to izskatīt tikai tad, kad jūs būsiet izgājuši vēl šīs atlikušās Latvijas tiesu instances," stāstīja organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" biedre Ance Gobiņa.

Gobiņa sūrojās, ka Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kur deportācijas pārsūdzība nenozīmē tās apturēšanu. "Tā ir vēl viena lieta, kas ir pretrunā cilvēktiesībām, jo, kā tas ir iespējams, ka cilvēku izraida un pēc tam tikai paskatās, vai drīkstēja izraidīt vai ne? Eiropas Cilvēktiesību tiesai acīmredzot tas nebija zināms, ka Latvijas likumi ir tik greizi, tai atbildē šim juristam bija rakstīts, ka šī pārsūdzība aptur deportāciju, izraidīšanu," teikusi Gobiņa.

Konkrētie secinājumi piesaistījuši arī Cilvēktiesību centra uzmanību. Centra jurists, bijušais Tiesībsarga biroja darbinieks Edgars Oļševskis paudis viedokli, ka Latvijā šī joma nav līdz galam tiesiski noregulēta un nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, tāpat jāveicina atbildīgo amatpersonu izpratne. Citādi pavisam iespējams, ka tuvākā laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesā varētu nonākt lietas pret Latviju, ja valsts būs personu deportējusi, bet Augstākā tiesa atzīs šāda lēmuma nepamatotību.