Angļi mūsējiem smejas sejā. Ginta stāsta, kāda ir attieksme pret iebraucējiem pēc "Brexit"

Jau kopš skolas laikiem neatņemama Gintas dzīves sastāvdaļa ir mode un rokdarbi. „Ar ādas materiāliem sāku strādāt jau no 10 gadu vecuma. Gāju pulciņos, mākslas skolā un darbojos arī ar metālu!,” atminas Ginta. Pēc sekmīgi aizvadītiem gadiem dizaina skolā Lielbritānijā Ginta izveidoja savu biznesu – rotu rūpnīcu ar zīmolu „Ginta”. Karjeras laikā latviešu dizainere guvusi visai plašu atpazīstamību un tikusies ar modes industrijas grandiem –  Marku Džeikobu, Aleksandru Makvīnu un Izabellu Blovu. Gintas darinājumus īpaši iecienījuši Japānā, kur latvietei bizness iet no rokas.

Jūsma par „Brexit” kļuva pat fanātiska

Paziņas Gintu dēvē par darbaholiķi, taču arī viņa savā aizņemtībā ievēroja Londonā notiekošo – „Brexit” atbalsta mītiņus, kā arī cilvēkus, kuri neslēpj nicinājumu pret imigrantiem un lēto darbaspēku. Ginta Lielbritānijas pilsonību ieguva ļoti sen – tik sen, ka viņa tā īsti pat neatceras procesu detaļās. Sieviete dzīvo ļoti respektablā vietā, netālu no viņas dzīvokļa mitinās Lielbritānijas slavenības Bekhemi un konglomerāta „Virgin Group” radītājs Ričards Brensons. Taču nesen uz ielas piedzīvotais, šķiet, bijis kā draudīgs atgādinājums – lai arī šeit aizvadītas divas desmitgades, vietējie ir vietējie, un iebraucēji paliek iebraucēji. Īpašs fanātisms par „Brexit” bijis vērojams pēc rezultātu paziņošanas dienas 23.jūnijā.

Pieskrien uz ielas un smej tieši sejā

Kādu dienu Ginta kopā ar māsu glaunā apģērbā devušās uz saviesīgu pasākumu prestižā Čelsijas rajona apkārtnē, taču piepeši uz ielas viņas sastapušās ar iepriekš neredzētu bezkaunību. „Sākumā nesapratu, kas notiek – kāds vīrietis vienkārši pieskrēja klāt un smējās man tieši sejā! Es pat īsti neatceros, ko viņš teica, biju dikti pārsteigta. Taču tie smiekli bija tik ļoti nepatīkami,” par piedzīvoto stāsta latviete. Sākotnēji Ginta nodomājusi, ka tas ir kāds garīgi nelīdzsvarots indivīds, kurš, iespējams, izbēdzis no kādas iestādes, taču pēc aptuveni 10 minūtēm viņām ceļā pagadījies tāds pats britu „džentlmenis”. Ginta abos indivīdos saskatījusi līdzību – abi atgādinājuši tipiskus tā dēvētos „futbola huligānus”.

Kā briti atpazīst latviešus?

Vietējiem, šķiet, ir spējas pūlī atpazīt tos, kuri nav dzimuši britu salās. Gintas āriene it kā neliecina par piederību kādai citai valstij un viņa pavisam noteikti neizskatās pēc tipiskas ekonomiskās migrantes. „Latvietis tomēr ir skaistāks nekā brits. Es atvainojos, taču tā ir!” spriežot par to, kā vietējie viņā saskatījuši austrumeiropieti, joko Ginta.

Viņa arī izpauž, ka jau labu laiku domā par pārvākšanos atpakaļ uz Latviju – te viņu pat pēc 20 ārzemēs pavadītiem gadiem saista piederības un māju sajūta.