"Vai es bēgtu? Noteikti nē!" Latvijas patriotus aizvaino dumji realizētā ANO bēgļu aģentūras kampaņa

Jāpiemin, ka Zemessardze ir skaitliski lielākais valsts kaujas spēks (vairāk kā 8000 zemessargu) un, kad sabiedrībā ir palaists sauklis par bēgšanu kara gadījumā, šie vīri tērē savu laiku un naudu, lai apgūtu kaujas iemaņas valsts nosargāšanai. Kasjauns.lv sazinājās ar trīs Zemessardzes novadus pārstāvošiem zemessargiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par kampaņu.

Zemessardzes Studentu bataljona zemessargs Artūrs Špaks

„Pirms pusotra gada Zemessardzē iestājos kopā ar draugiem no vecākās latviešu studentu korporācijas „Lettonia”. Tieši šobrīd gatavojamies doties uz 10 dienu Zemessardzes nometni, kuras laikā pilnveidosim savas iemaņas un zināšanas. Šim mērķim izmantoju savu atvaļinājumu. Vai es bēgtu? Noteikti nē. Latvija ir mana dzimtene, kuru negrasos pamest grūtā brīdī. Sociālajos tīklos lasīju komentārus, ka ir vienalga, kurai varai tiek maksāti nodokļi. To pauž gados jauni vīrieši. Man ir kauns par šādiem līdzpilsoņiem, taču jānorāda, ka kārklu latvieši bijuši visos laikos.”

Zemessardzes 32.Kājnieku bataljona zemessargs Gunārs Gedušs

Rēzeknietis Gunārs Gedušs Zemessardzē dien kopš 2012.gada. Viņš kara gadījumā nebēgs un ir pārliecināts, ka tā nerīkosies arī viņa biedri: „Man nav nekādu šaubu, ka es paliktu savā valstī un aizstāvētu to. Esmu zemessargs. Savu brīvo laiku veltu valsts aizsardzībai – tas nozīmē, ka mana izvēle ir skaidra, tāpat kā citu manu dienesta biedru izvēle. Mani aizvaino apgalvojums, ka apdraudējuma gadījumā visi bēgtu no valsts. Protams, kāds bēgtu, bet savas valsts patrioti, kādi ir zemessargi, paliktu savā valstī, lai to aizstāvētu.

Zemessardzes Studentu bataljona zemessargs Reinis Brūvelis

„Uzskatu, ka kampaņa ir pilnīgs pretstats tam, kāda informācija pašreiz būtu jāsniedz mūsu valsts iedzīvotājiem. Pats personīgi jau gadiem esmu centies tā vai citādi motivēt apkārtējos cīnīties, meklēt risinājumus, kā dzīvot Latvijā un būvēt savus uzņēmumus, sakārtot savu apkārtni. Ar savu piemēru esmu gājis uz radio intervijām, TV sarunām un caur rakstiem drukātajā presē centies savu vēstījumu nodot pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Šādu aktivitāšu rezultātā nāca pamudinājums stāties Zemessardzē, lai vārdus nostiprinātu darbos. Mērķis un doma ir vienkārša: lai vai kas, ir pašiem jābūvē sava Latvija un attiecīgi jāsargā tā. Šāda kampaņa, pirmkārt, ir aizskaroša un degradējoša esošajā situācijā (kara draudi, ilgstošā ekonomiskā stagnācija pēc iedzīvotāju domām), otrkārt – valstij nelabvēlīga, nododoša, jo civilpersonai tā saka, ka ir jābēg, militārpersonai – ka ir jādezertē. Faktiski tā ir valsts vienotības graušana.”

Zemessardzes 51.kājnieku bataljona veterāns Juris Līcītis

„Es uzskatu, ka katram ir viena sava zeme, par kuru jācīnās. Patriotisms ir tas, kas mani attur doties prom. Grūtos brīžos es savai zemei būtu pat gatavs sniegt personīgos līdzekļus! Cīnītos līdz pēdējam. Uzskatu, ka nav korekti izmantot šādu saukli, ja mums ir Zemessardze.”

Zemessardzes 32.Kājnieku bataljona zemessargs Ivars Potjomkins

Zemessardzē dien kopš 2013.gada. Viņa izvēli kļūt par zemessargu lielā mērā noteica  tēvoča – profesionālā dienesta karavīra - piemērs. „Protams, bēgšana no valsts nav labākā izvēle. Mana māte bija Austrijā, kad tur sākās bēgļu krīze, un viņa stāstīja, ka visi, kas devās bēgļu gaitās uz Austriju, bija spēcīgi jauni cilvēki. Kāpēc viņi nepalika savā valstī, lai to aizstāvētu? Mana izvēle ir saprotama – krīzes gadījumā es nedotos prom, bet gan paliktu savā zemē, lai to aizstāvētu. Apgalvojums, ka krīzes gadījumā visi dotos prom no valsts nav korekts un ir aizvainojošs zemessargiem.”

Zemessardzes 44.kājnieku bataljona vecākais zemessargs Aivars Šīmens

„Nav citu variantu kā tikai aizstāvēt savu valsti, jo negribu nomirt citā zemē. Tikai Latvijā. Nav pat tādas domas par došanos prom kara gadījumā! Sirdī esmu patriots, kurš par savu zemi cīnītos līdz pēdējām elpas vilcienam. Tā ir mana stingrākā pārliecībā par savu zemi – ne velti es piedalījos barikādēs. Uzskatu, ka izmantot šādu saukli ir galīgi nepareizi.”

Kampaņas seja – Latvijas karoga zaimotājs

Ja pati kampaņa spēj aizvainot, tad atsevišķi tās realizācijā iesaistītie pavisam noteikti izbrīnīs. Ap ANO organizēto pasākumu rosās Didzis Melbiksis, kurš sevi dēvējis par „kreiso anarhistu” un savulaik interneta vidē aicināja zaimot Latvijas Republikas karogu, publicējot tā atveidojumu internetā ar uzrakstu „piedrāzt tēvzemi”. Melbiksis tendenciozi izceļas ar visnotaļ dīvainiem vēstījumiem, kas nereti rada iespaidu par vienkārši "zīmēties kāru čali", kurš vienkārši spēlējas ar sevi un citiem vēlmē saņemt pastiprinātu uzmanību savai personībai. Melbikša jaunskungs  sociālajos tīklos rosās arī šobrīd: