No pedofiliem cietušo bērnu pratināšana būtu jāfiksē video, uzskata juriste
Eksperte: "Dzimumnoziegumos cietušo bērnu pratināšana būtu jāfiksē video formātā".
Viedokļi
2016. gada 22. augusts, 20:37

No pedofiliem cietušo bērnu pratināšana būtu jāfiksē video, uzskata juriste

Jauns.lv

Dzimumnoziegumos cietušo bērnu pratināšanai būtu jānotiek drošā vidē, no bērna iegūstot vienu kvalitatīvu video formātā fiksētu liecību, pirmdien preses konferencē, runājot par situāciju cietušo bērnu nopratināšanas jomā Latvijā, sacīja centra "Dardedze" juriste Laura Ceļmale.

Viņa norādīja, ka, runājot par dzimumnoziegumiem, bērna liecība parasti ir vienīgais pierādījums. "Tikai 10% gadījumu ir iespēja iegūt medicīniskus pierādījumus, un tikai 5% gadījumu tos var izmantot tiesā," sacīja Ceļmale.

Tālab, lai pasargātu bērnu no atkārtotas viktimizācijas, kas rodas, viņam atkal un atkal atstāstot notikušo, kā arī, lai izvairītos no nekvalitatīva un kriminālprocesam nederīga pierādījuma iegūšanas, būtu jāgādā, lai no bērna tiktu iegūta viena kvalitatīva, drošā vidē iegūta liecība. Ja liecība tiktu fiksēta video ierakstā, tad būtu pierādījums arī tam, kā strādājis psihologs vai izmeklētājs, stāstīja Ceļmale.

Pēc viņas domām, situāciju risināt palīdzētu arī tā sauktās "Bērna mājas" izveide, kurā bērna pratināšana tiktu veikta profesionāļu vadībā bērniem draudzīgās telpās un veidā. Viņa stāstīja, ka šajā mājā būtu atsevišķa telpa, kurā varētu sēdēt arī citi speciālisti, kam būtu nepieciešams dzirdēt bērna liecību. "Nevis bērns dotos pie dažādiem speciālistiem, bet speciālisti sanāktu kopā un strādātu bērna labā," stāstīja Ceļmale. Tāpat mājā notiktu medicīniskā izmeklēšana.

Ceļmale vēl nevarēja pateikt, vai šādai "Bērna mājai" būtu jābūt Latvijā vienai, vai arī katrā reģionā citai. Toties Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līga Āboliņa norādīja, ka šādai vietai vajadzētu būt pieejamai katrā reģionā. Viņa sacīja, ka par vienu šādu māju iesniegts pilotprojekts, ko finansēt palīdzētu Eiropas Ekonomiskā zona.

Arīdzan Tiesībsargs Juris Jansons norādīja, ka nepilngadīgo cietušo un liecinieku nopratināšanai ir nepieciešamas telpas, infrastruktūra un kvalificēti speciālisti, kas sevišķi būtiski ir dzimumnoziegumu lietās. Tāpat viņš sacīja, ka ar 2017.gada 1.janvāri likumā paredzēta nepilngadīgo pratināšanas gaitas fiksēšana skaņu un attēlu ierakstā.

Jansons sacīja, ka 2015.gadā un 2016.gadā Rīgas reģionā vien nopratināti 932 nepilngadīgie vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem, kas pārsvarā bijuši cietušo un liecinieku statusā. Toties ar psihologa un tehnisko palīglīdzekļu starpniecību Rīgā nopratināti 28 nepilngadīgie, kas cietuši no jebkāda veida vardarbības.

Savukārt Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs norādīja, ka tad, ja visā Latvijā būtu viena māja, kurā norisinātos bērnu leicību sniegšana, grūtības sagādātu bērnu nogādāšana tajā, turklāt tā būtu viņu izraušana no ierastās vides. Velšs norādīja, ka katrs kriminālprocess ir atšķirīgs, un nevar runāt par tipveida pieeju, taču mājas izveide kopumā ir atbalstāma.

Viņš arī norādīja uz dzimumnoziegumu lielo īpatsvaru to noziegumu vidū, kuros cietuši bērni - 2016.gada 1.pusgadā 32% no noziegumiem, kas pastrādāti pret nepilngadīgajiem, ir pret dzimumneaizskaramību un tikumību. "Bērnam augot, palielinās risks kļūt par šādos noziegumos cietušo," sacīja Velšs.

Savukārt VP statistikas dati liecina, ka pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību paveikto noziegumu skaits pēdējos gados ir palielinājies. 2015.gadā procentuāli tie ir bijuši apmēram 30% no visiem noziegumiem, bet 2013.gadā - nedaudz mazāk par 25%. Tiesībsarga biroja pārstāvji norādīja, ka tam par iemeslu varētu būt pašu noziegumu skaita pieaugums, taču, iespējams, par šāda veida noziegumiem tiek aktīvāk ziņots.

BNS/Foto: Shutterstock