Uldis Augulis: "Jāsaglabā līdzšinējais preses piegādes kompensēšanas modelis"

Preses izdevēji pauduši bažas par valdībā izskanējušiem finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumiem samazināt finansējumu vai mainīt finansējuma avotu attiecībā uz Pasta likumā noteikto pienākumu no valsts budžeta LP segt zaudējumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem.

Augulis tikšanās laikā uzsvēra, ka Satiksmes ministrija šobrīd izstrādā informatīvo ziņojumu iesniegšanai valdībā par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanu esošajā formā, jo pašreizējais kompensācijas mehānisms nodrošina vienlīdzīgu preses pieejamību visā valstī. Preses izdevēju samaksa par preses piegādāšanas pakalpojumu sniegšanu nesedz lielāko daļu no pakalpojuma sniegšanas izmaksām.

“Nav noslēpums, ka mediju satura pieejamība ir arī stratēģiski nozīmīga nacionālās drošības kontekstā. Nenodrošinot abonēto preses izdevumu piegādi, var veidoties risks ietekmēt sabiedrības tiesības uz objektīvas informācijas pieejamību visā valsts teritorijā. Līdz ar to nav pieļaujama esošā atbalsta samazināšana, kas realitātē ietekmētu preses pieejamību lasītājiem.

Tāpēc ļoti svarīgi ir saglabāt abonēto drukāto mediju piegādes izmaksu kompensēšanu kā būtisku atbalsta formu. Vienlaikus iesaistītajām pusēm jādiskutē par atbalsta nodrošināšanu mediju videi kopumā, īpaši presei. Šajā kontekstā gan neatbalstu pozīciju dalīt preses izdevumus pēc kādiem noteiktiem kritērijiem, kas ietekmētu lasītāju tiesības brīvi izvēlēties mediju saturu un līdz ar to sekmētu nevienlīdzību,” tikšanās laikā uzsvēra ministrs.

Savukārt preses izdevēji nekavējoties vēlas rast skaidrību par turpmāko regulējumu, jo tas jāņem vērā, noslēdzot abonēto preses piegādes līgumus starp preses izdevējiem un LP līdz abonēšanas kampaņas uzsākšanai. Minēto līgumu nosacījumi atstāj tiešu ietekmi uz preses izdevumu cenu par kādu iedzīvotāji varēs abonēt preses izdevumus 2017.gadam. Pretējā gadījumā nosacījumi, kas mainās, var tikt piemēroti par gadu vēlāk. Asociācijas pārstāvji ministram apliecināja savas bažas, ka atbalsts drukātajiem medijiem kopumā ir nepietiekams un pastāv risks, ka Latvijā šo mediju satura daudzums ekonomisku apsvērumu dēļ nākotnē var nepieļaujami samazināties.

Lai abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegtu kvalitatīvi, LP jau īstenojis virkni pasākumu un arī turpmāk plāno vairākus kvalitātes uzlabošanas pasākumus. Ja LP vairs nesaņemtu kompensāciju zaudējumu segšanai, ko rada abonēto preses izdevumu piegāde, preses izdevējiem šīs izmaksas būtu jāsedz pilnā apmērā, kas radītu abonentu skaita krišanos. Tādējādi būtu apdraudēta reģionālo preses izdevēju darbība, rezultātā būtiski pasliktinot sabiedrības informētību par valstī notiekošajām aktualitātēm.

Atbilstoši Pasta likumam abonēto preses izdevumu piegādes radītos zaudējumus LP uzskaita saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izdoto Universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, kuras piemērošana LP katru gadu tiek pārbaudīta audita ietvaros, sniedzot par to īpašu ziņojumu.

Tāpēc tikšanās laikā puses vienojās, ka šā brīža tiesiskais regulējums ir optimāls, kas paredz, ka zaudējumus, kas radušies, sniedzot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus, veido starpība starp abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu faktiskajām izmaksām un samaksu, ko veic preses izdevēji LP saskaņā ar normatīviem par abonēto preses izdevumu piegādes cenām, vienlaikus nosakot, ka šo starpību kompensē no valsts budžeta. Minētais regulējums atbilstoši Pasta likumam šādu kārtību paredz līdz 2019.gada 31.decembrim.

Šobrīd drukātajiem medijiem pastāv divi atbalsta veidi – minētais atbalsts abonēto preses izdevumu piegādei un samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme.