Tieslietu ministrija vēlas citādāk sodīt nepilngadīgos

Ziņojumā uzsvērts, ka reforma tiek īstenota nolūkā samazināt tradicionālajai kriminālatbildības sistēmai pakļauto nepilngadīgo skaitu.

TM skaidro, ka nepilngadīgo noziedzības problēmu risināšana pēc tradicionālās kriminālās justīcijas principiem būtu pretrunā arī ar valsts deklarēto apņēmību aizsargāt bērnu intereses. "Būtiski ir apzināties, ka nepilngadīgā izdarītais likumpārkāpums kā sociāli deformēta uzvedība norāda, ka konkrētā bērna tiesības jau iepriekš tikušas pārkāptas un viņa intereses kādā brīdī nav ievērotas vai palikušas novārtā," teikts ziņojumā.

Kā skaidro ministrija, līdz šim nepilngadīgie, kuri izdarījuši noziegumu, nereti to izdara atkārtoti pēc soda izciešanas vai pat tā laikā, un tas skaidrojams ar to, ka nepilngadīgajiem ir nepieciešama individuāla pieeja, kas atbilst nepilngadīgā vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim, ko attiecīgi tradicionālās kriminālās justīcijas principi nevar nodrošināt.

TM ekspertu līmenī organizēja vairākas gan ārējās, gan ministrijas iekšējās sanāksmes, lai diskutētu par iespējamām izmaiņām pašreizējā nepilngadīgo kriminālatbildības sistēmā un izstrādātu priekšlikumus grozījumiem Krimināllikumā.

Ministrijā norāda, ka, lai gan Krimināllikumā noteiktā soda vietā ir paredzēta iespēja piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, ik gadu vidēji tikai 3% nepilngadīgo tiesa ir piespriedusi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, līdz ar to secināms, ka pamatā nepilngadīgajiem tiek piemērota tradicionālās kriminālās justīcijas sistēma. Tas savukārt ir pretēji nepilngadīgā interesēm, kā arī neveicina un pat izslēdz nepilngadīgā resocializācijas iespēju, teikts ziņojumā.

Ņemot vērā šo apstākli, ir izstrādāts priekšlikums Krimināllikumā nepilngadīgajiem noteikt jaunus pamatsodu veidus, proti, ievietošana audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, probācijas uzraudzība nepilngadīgajiem vai piespiedu darbs nepilngadīgajiem, bet kā papildsodus noteikt tiesību ierobežošanu un probācijas uzraudzību nepilngadīgajiem. Savukārt tiem nepilngadīgajiem, kas saskaņā ar likumu būs izdarījuši kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir paredzēts piemērot prevencijas pasākumus.

Ministrija paralēli priekšlikumiem Krimināllikumā izstrādā likumprojektu bērnu antisociālas uzvedības prevencijai. Tā subjekti cita starpā būtu nepilngadīgie, kuri izdarījuši likumpārkāpumu, kas saskaņā ar Krimināllikumu klasificējams kā kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums, vai kuri līdz 14 gadu vecuma sasniegšanai izdarījuši likumpārkāpumu, kas saskaņā ar likumu klasificējams kā smags vai sevišķi smags noziegums.

Ministrijā uzskata, ka Bērnu antisociālas uzvedības prevencijas likumprojekts un priekšlikumi grozījumiem Krimināllikumā ir cieši saistīti, ņemot vērā to, ka nepilngadīgās personas, kuras sasniegušas 14 gadu vecumu un izdarījušas likumpārkāpumu, kas saskaņā ar likumu klasificējams kā kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums, turpmāk netiks sauktas pie atbildības saskaņā ar Krimināllikumu, bet tām tiks ierosināta prevencijas lieta, lai piemērotu kādus no iepriekš minētajiem prevencijas pasākumiem.

TM ziņojumā uzsver, ka nepilngadīgo kriminālatbildības sistēmas reforma ir balstīta uz atjaunojošās justīcijas principiem. Nepilngadīgajiem ir jānodrošina savu interešu aizsardzība, iespēja attīstīties un kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Atjaunojošajā justīcijā ir jāsabalansē valsts jeb sabiedrības intereses un nepilngadīgās personas intereses, kur valsts uzdevums ir realizēt aizsargājošo funkciju un reaģēt uz jebkuru noziegumu, savukārt nepilngadīgajam ir tiesības uz savu interešu aizsardzību.