Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Aicina dot iespēju iegūt Latvijas pilsonību svešumā dzīvojošajiem latviešiem 11

Politika
2012. gada 2. martā 23:04 2012. gada 2. martā 23:04
Iespējai iegūt Latvijas pilsonību ir jābūt visur pasaulē dzīvojošajiem latviešiem, kuri svešumā devušies senākā pagātnē, un viņu pēcnācējiem.

To piektdien konferencē "Latvijas pilsonība 21.gadsimtā" uzsvēra Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) vicepriekšsēdētāja Dace Lutere-Timmele.

Viņa pauda gandarījumu par likuma grozījumos paredzēto dubultpilsonības iespēju paplašināšanu, jo "viena pilsonība vienam indivīdam nav piemērojama globalizētā pasaulē". Tomēr nedrīkstot pieļaut diskrimināciju pret tiem etniskajiem latviešiem, kuri dzīvo arī, piemēram, Krievijā, un pilsoņu lokā jāparedz iespēja "iekļaut katru latvieti ar bagāto ārzemju pieredzi".

Viņa aicināja Saeimas deputātus labi apsvērt iemeslus, kas liedz visus etniskos latviešus iekļaut dubultpilsoņu lokā. Tas jāparedz ar skaidru un nepārprotamu likuma regulējumu.

"Dubultpilsonības nosacījumi nedrīkst būt diskriminējoši vai patvaļīgi. Tiem esot skaidriem, mūsu tautas eksodus [izceļošana] var kļūt par jaunu iespēju laiku, bet līdz šim likumdošana nav spējusi saglabāt ārzemēs dzīvojošo un viņu pēcnācēju saikni ar Latviju," norādīja PBLA pārstāve.

PBLA jau iepriekš uzsvērusi, ka arī, piemēram, Krievijas pavalstniekiem un Dienvidamerikā dzīvojošajiem etniskajiem latviešiem, nākotnē jādod cerība kļūt par Latvijas pilsoņiem, lai arī tas nozīmē sarežģītākus juridiskus risinājumus.

Lutere-Timmele uzsvēra, ka dubultpilsonību vairumā Eiropas valstu jau ilgāku laiku uztver kā vispārīgi akceptētu parādību un arī Latvijai ir jātiecas uz šo mērķi. Saskaņā ar Eiropas Konvencijā teikto katra valsts saskaņā ar saviem likumiem nosaka, kas ir tās pilsoņi, un etnisko piederību neierobežo ar valsts teritorijas robežām.

"Starptautiskā līmenī dubultpilsonība netiek viennozīmīgi vērtēta negatīvi, laiki ir mainījušies. Ieviešot dublultpilsonību valstīs, kur ir liela emigrācija, ir iespēja pieslēgties savas valsts piederīgajiem, kas ir ārkārtīgi būtiski," sacīja PBLA pārstāve.

Lutere-Timmele norādīja, ka dubultpilsonības jautājums uzmanības degpunktā nonācis pieaugošās migrācijas no Latvijas dēļ. Eiropas Savienības veicinātā brīvā darbaspēka kustība atvieglojuši lēmumu atstāt dzimteni, bet Latvija nevarot atļauties tik būtisku cilvēku aizplūdumu, un tai jāizturas pret to daudz atbildīgāk nekā, piemēram, Vācijai vai Polijai ar vairākiem desmitiem miljonu iedzīvotāju.

"Cilvēki vēsturiski vienmēr ir meklējuši labākus dzīves apstākļus, migrācija ir pastāvējusi vienmēr, bet dzimtās zemes atstāšana nav viegls lēmums. Tā nav izskaidrojama vien ar dažu cilvēku vēlmi meklēt savu laimi tālumā," teica PBLA pārstāve.

Jau vēstīts, ka piektdien Latvijas Univesitātes Lielajā aulā notiek Saeimas rīkota konference "Latvijas pilsonība 21.gadsimtā", ko var vērot gan klātienē, gan tiešraidē Saeimas un LU mājaslapās internetā.

Pilsonības likuma grozījumu izstrādei Saeimā ir izveidota īpaša apakškomisija, kas patlaban strādā pie likuma grozījumiem. Deputāti ir atzinuši, ka pilsonības jautājumus Latvijā joprojām regulē likuma 1998.gada redakcija, kas neatspoguļo sabiedrības aktualitātes un vērtības. Likumā ir jāveic grozījumi, ņemot vērā pārmaiņas, ko izraisījusi Latvijas dalība Eiropas Savienībā un migrācijas procesi.

Būtiskākie jautājumi, ko risinās likuma grozījumi, būs dubultpilsonības iegūšana ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem un pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem.

BNS

Citi šobrīd lasa

Latvijas stiprās dzimtas. Ciemos pie Abgunstes muižas saimniekiem - uzņēmīgās Avotnieku ģimenes
Pazīstama futbolista 40 gadu vecā sieva žilbina ar ideālu augumu 25
Adriana Lima izplūst asarās: pēc 18 gadiem viņa atvadās no "Victoria's Secret" 12
Skatīt visus komentārus

"Мамочка, прости меня за это": последние слова 5-летнего мальчика, умирающего от рака

Как молоды они были: в сети появилось фото Пугачевой и Моисеева 32-летней давности 1