Gaiziņkalna īpašniece grib to dāvināt valstij, taču par absurdu parūpējas būvvalde

Madonas novada būvvalde ir liegusi no 44 hektārus (ha) plašā īpašuma nodalīt virsotni, jo tā esot pārāk maza. Lai varētu atšķirt no lielā īpašuma dāvināšanai paredzēto kalnu, kas atrodas aizsargājamā dabas teritorijā, tam esot jābūt ne mazākam par 10 ha, teikts Madonas novada būvvaldes lēmumā.

Apele vēloties "nosargāt Gaiziņu, lai tajā vienmēr plīvotu sarkanbaltsarkanais karogs", taču viņai bažas radot kādreizējās Ķirsona muižas jaunā saimnieka, Krievijas miljonāra, "Latvijas balzama" lielākā akcionāra Jurija Šeflera aktivitātes. Viņa pārstāvētie cilvēki aktīvi uzpērk īpašumus Kaķīša (Viešūra) ezera un Gaiziņkalna apkārtnē.

Arī Apelei ar Šefleru saistītas personas piedāvājušas gan pirkt, gan iznomāt Gaiziņu, bet to viņa sola nekad nedarīt. "Es esmu Gaiziņa sargs. Es nezinu, kam es vairs varu uzticēties. Saprotu savus kaimiņus viņiem naudas nav, un viņi pārdod. Bet es gribu zināt, kas šeit notiks. Šeflers jau nenāks šeit tūdaliņu dancot. Ko viņš darīs? Tāpēc mūsu ģimene, mani brāļi un māsa, kuri mani pilnvarojuši, vēlamies Gaiziņa virsotni dāvināt Latvijas valstij."

Šeflers šobrīd savu īpašumu SIA "Čiekuri-Shishki" Gaiziņkalna pakāje ir paplašinājis līdz vairāk nekā tūkstoš hektāriem, stāstījis viņa pārvaldnieks Juris Sitko. Viņš atzinis, ka Krievijas miljonārs vēlas iegādāties arī Gaiziņu. Par Gaiziņu esot piedāvāti vairāki miljoni eiro. Šeflers apkārtnē plānojot attīstīt viesu nama biznesu, līdzīgi kā to bija iecerējis Ķirsons.

Lai gan Gaiziņkalns pieder privātpersonām, par zāles pļaušanu virsotnē, sniega tīrīšanu, stāvlaukuma uzturēšanu, atkritumu savākšanu rūpējas Madonas novada pašvaldība, kura šim nolūkam mēnesī tērē vidēji 650 eiro. Pērn virsotnē nojauktā skatu torņa vietā uzbūvēts neliels Gaiziņkalna torņa makets. Pašvaldība vēlējusies noslēgt zemes nomas līgumu ar virsotnes īpašnieci, taču tas nav izdevies.

Apele noraidījusi pašvaldības pārmetumus, ka viņas dēļ kavējas torņa celtniecība. "Atbildība par kavējumu ir jāuzņemas arī pašvaldībai. Es gribu valstij kalnu dāvināt. Bet es gribu dāvināt valstij, ne pašvaldībai, lai man būtu pārliecība, ka Gaiziņš nekad ne tieši, ne netieši nenonāktu ārvalstnieku īpašumā. Man ir draudēts ar Gaiziņkalna atsavināšanu, jo tas it kā neesot kopts. Cik man zināms, atsavināt var, ja zeme nepieciešama valdībai, piemēram, ja tā plāno būvēt lidlauku kalna virsotnē. Mans tēvs karoja par Latvijas brīvību, komunisti viņam atņēma brīvību un zemi. Tagad atkal draud? Mans tēvs aizliedza Gaiziņkalnu pārdot un ieķīlāt. Viņš gribēja, lai kalna galā vienmēr plīvo Latvijas karogs. Es vēlos kaut ko skaistu un paliekošu latviešu iedzīvotājiem, kā to vēlējās ari mans tēvs un vecāmāte Otilija Gaiziņa. Gaiziņkalna virsotnē ir jānodrošina nacionāli patriotiska gaisotne. Madonas novada sēdē, kur es piedalījos, tika minēta sadarbība ar Šeflera kungu kā potenciālo investoru. Es nezināju, ka pašvaldībai ir tādi nodomi. Es sapratu, ka pašvaldība un ES investēs torņa celtniecībā. Ja pašvaldībai ir sadarbība ar Šeflera kungu, es vēlos būt par to informēta."