Mūs joprojām smagi čakarē. Rīgas Centrāltirgū notiek masveida pircēju krāpšana
Melus nemaz nav tik viegli atmaskot, taču patiesība ir skarba - pircējiem nereti tirgū klaji melo.
Sabiedrība
2016. gada 12. septembris, 20:09

Mūs joprojām smagi čakarē. Rīgas Centrāltirgū notiek masveida pircēju krāpšana

Jauns.lv

Par spīti regulārajām dienestu pārbaudēm, masveida pircēju krāpšana Rīgas centrāltirgū nebūt nav izskausta – izmantojot Latvijas zemnieku saimniecību izkārtnes un uzdodot to par Latvijā audzētu produkciju, tiek pārdotas gan poļu zemenes, gan avenes, tomāti, tā vasaras laikā, veicot saimniecību virkni pārbaudes, secinājis raidījums “Aizliegtais paņēmiens".

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Pārtikas veterinārā dienesta uzliktie sodi par šādu pārkāpumu nav lieli, galvenokārt līdz 50 eiro, kas ir ievērojami mazāk nekā pārdevēja peļņa, jo, piemēram, zemenes ar it kā Latvijas vārdu sezonas sākumā maksā divas, līdz trīs reizes dārgāk par atvestajām no Polijas.

Sistēmas caurums ir arī pašvaldības, kas no savas puses apliecina, ka Latvijā audzētā produkcija ir patiešām audzēta konkrētās pašvaldības kādā no saimniecībām, taču, izrādās, šis process ir formāls, pašvaldību pārstāvji paraksta iesniegtos dokumentus, bet saimniecībā faktiski neko nepārbauda.

Raidījums kopumā pārbaudījis aptuveni desmit dažādas Latvijas zemnieku saimniecības, kas savu produkciju tirgo gan dienas, gan arī Nakts tirgū, un vairāk nekā pusē gadījumu no konkrētā augļa pašā saimniecībā nav bijusi ne vēsts.     

Uzskatāmākās trīs epizodes.

Maija beigās kādā tirgus stendā jaunieši pārdod Latvijas zemenes par 16 līdz 18 eiro kilogramā, zemenes no Polijas tajā pašā laikā maksā aptuveni 4 eiro. Jaunieši apgalvo, ka tās nākušas no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Mācību un pētījumu saimniecības, kas atrodoties Vecaucē. 

Pārbaudot šo informāciju uz vietas, žurnālisti secinājuši, ka šajā vietā zemenes gan tiek audzētas, bet vēl nav gatavas, ko apliecināja arī LLU pārstāvji: “Meli, meli, tāpēc, ka šodien tikai pirmo dienu uzejam uz lauka un sākam lasīt pirmās zemenes.”

Krāpšanās notiek arī ar tomātu izcelsmi. Tā, piemēram, viena no redzamākajām saimniecībām, kas pārdod it kā pašaudzētus tomātus, ir “Skursteņi” no Jelgavas novada, kas plaši reklamēti arī Rīgas centrāltirgus mājas lapā. Pārbaudot uz vietas, no tomātiem ne miņas, un arī pašā saimniecībā apgalvo - “mēs neaudzējam tomātus.”

Savukārt, tuvojoties rudenim, krāpšana notiek arī ar rudens avenēm, kas masveidā nākušas no Polijas, bet tirgū jau pārvēršas par Latvijas avenēm. Piemēram, Nakts tirgū, nopērkamas Daigas Meires audzētas avenes, kas, kā vēsta uzraksts, nākušas no Carnikavas novada “Jaunlauriem.” 

Uz vietas gan atrodama tikai lepna savrupmāja ar piemājas dārzu, bez nevienas avenes. Jau vēlāk, pēc žurnālistu intereses, saimniece gan apgalvo, ka avenes tomēr nav no Jaunlauriem, bet no zemnieku saimniecības “Oši” Tukuma novadā, bet arī tur, izrādās, avenes neviens neaudzē.

Raidījums “Aizliegtais paņēmiens” arī secina, ka daudzi pārdevēji, kas tirgo it kā Latvijā audzētu produkciju, pircējiem nemaz nesaka, no kurām saimniecībām tā tieši nākusi, un šobrīd likums pat viņiem atļauj tā darīt.


LTV "Aizliegtais paņēmiens": Foto: Evija Trifanova, Ieva Čīka, Lauris Nagliņš/LETA