Kā kas ir patiesībā: redzes invalīds testē Barona ielas remontu. FOTOREPORTĀŽA

Invalīdi testē Krišjāņa Barona ielas vērienīgo rekonstrukciju

„Neredzīgajiem un vājredzīgajiem ietves veido ar speciālu klājumu, divām daļām: viena ir vadlīnija (taktilais bruģis), pa kuru cilvēks virzās (Krišjāņa Barona ielas gadījumā tā ir ietvē ieklātā bruģakmens josla), un otra ir brīdinošā josla (punktveida plāksnes, „pumpas”), kas ir ierīkotas pie bīstamām vietām – krustojumiem, asiem pagriezieniem, un kas cilvēku aicina apstāties un paskatīties, kur tālāk doties.

Atrodoties uz vadlīnijas, cilvēkam jābūt pārliecinātam, ka viņš ir drošībā, nebūs nekādu šķēršļu un viņš dodas pareizā virzienā. Parasti šo taktilo bruģi ieklāj ar līnijotām betona bruģa plāksnēm, bet Krišjāņa Barona ielas gadījumā tika izvēlēts bruģakmens, jo pret betona plāksnēm iebilda pieminekļu sargi – tās neiederoties vēsturiskajā centrā. Mēs, invalīdi, tam piekritām. Šāds risinājums nav nekas neierasts, Skandināvijas valstīs ir tādi risinājumi. Ir arī ievērots princips, ka šim bruģim nevajadzētu būt tuvāk par 60 centimetriem no ielas brauktuves. Tiktāl viss ir kārtībā.

Latvijā pie šādām vadlīnijām uz ietves nav pieraduši, un tāpēc cilvēki tiek apmācīti tās atpazīt un lietot.

Runājot par to, vai ziemā šīs taktilais bruģis drošs, nebūs slidens, jāteic, ka ziemā pie mums parasti ļoti maz invalīdu bez pavadoņa dodas ārā no mājas. Tas, cik notīrītas būs ietves un cik tās būs slidenas, ir atkarīgs no katra sētnieka, bez pavadoņa invalīdam ziemā pārvietoties ir grūti. Ziema paliek ziema...

Bet labāk, ka tās vadlīnijas vispār, nekā to nav vispār. Tomēr šobrīd redzam, ka šīs vadlīnijas dažviet „ieskrien” reklāmas stendos vai kādā nožogojumā (piemēram, pie mūzikas nama „Daile”), kā arī „uzskrien” virsū ceļa zīmēm vai sabiedriskā transporta pieturvietām. Tā tam nevajadzētu būt.

Tomēr tā nav vienīgā neizdarība. Manuprāt, vertikālais ietves plānojums vispār netika izstrādāts, daudzviet nobrauktuves invalīdu ratiņkrēsliem ir pārāk slīpas un pie tām ir pāris centimetru augstas apmales. Ratiņkrēslam pret to atduroties (piemēram, ja pavadonis to stumj no aizmugures un neredz stāvās uzbrauktuves šķērsli), cilvēks no tā var izgāzties ārā. Nobrauktuves slīpumam ir jābūt ne lielākam par astoņiem grādiem, bet Krišjāņa Barona un Stabu ielas stūrī tas ir pat 21 grāda leņķī. Tas nozīmē, ka cilvēks ar ratiņkrēslu pa to vienkārši nevar uzbraukt.

Krustojumos arī vajag uzstādīt skaņas luksoforus, bet ne visur tādi ir. Tāds, piemēram, nav tajā pašā Krišjāņa Barona un Stabu ielas stūrī.

Protams, ne jau viss ir slikti. Uzteicami ir tas, ka tagad visas gājēju pārejas Krišjāņa Barona ielā ir gludas. Agrāk praktiski tās visas bija bruģētās ar bruģakmeņiem un invalīdi tām nevarēja tikt pāri,” portālam Kasjauns.lv skaidroja Briedis.

Tāpat viņš norādīja uz vēl kādu nepilnību – brīžiem bruģa taktilā josla ved zigzagā un redzes invalīdiem tas, protams, nav ērti.

Slīpās uzbrauktuves paliks, skaņas luksoforu nebūs, reklāmas stabus novāks

Par Krišjāņa Barona ielas infrastruktūras brīžiem neloģisko pielāgošanu invalīdiem, Rīgas domes Satiksmes departamenta preses pārstāve Ilze Dimante Kasjauns.lv teica, ka vairākas invalīdu neapmierinātību izraisījušās lietas tomēr netiks likvidētas.

Netiks samazināts jau ierīkoto ratiņkrēslu nobrauktuvju slīpums, jo tas nav iespējams tehniski – ēkas ielas līmenis pret ietves līmeni krustojumos esot tik augsts, ka to nevar mainīt, jo notiekot ne jau ietves rekonstrukcija, bet gan tās remonts, ieklāts tikai jauns segums. Tāpat Krišjāņa Barona ielas remonta ietvaros nav paredzēta luksoforu pārbūve, tos aprīkojot ar skaņas signālu.

Tas nozīmē tikai vienu – vairākos Krišjāņa Barona ielas krustojumos invalīdiem būs jāsaskaras ar neērtībām un brīžiem nepārvaramiem šķēršļiem.

„Bet visi reklāmas stendi un barjeras, kas tagad atrodas taktilā bruģa vidū, pēc remontdarbiem tiks novāktas. Tas pats attiecas arī uz ceļazīmēm – tās tiks pārvietotas. Tuvojoties remontdarbu noslēgumam, mēs plānojam tikties ar „Apeironu” un iziet visu Barona ielu, lai uzlabotu visu, kas iespējams,” portālam skaidroja Dimante.

Tomēr taktilā bruģa asos līkumos gan neizdosies padarīt taisnākus. To, ka josla vietām ir zigzagā, viņa skaidroja ar to, ka veikta tiek tikai ielas seguma atjaunošana, nevis rekonstrukcija, kas nozīmē, ka joslu izveidi ietekmē pazemes komunikācijas, kuras netiek mainītas. Pazemes komunikāciju dēļ atsevišķos gadījumos nevarēja atrast labāku risinājumu.

Katrā ziņā Krišjāņa Barona iela ir pilotprojekts, kur pirmo reizi kāda iela visā garumā tiks pielāgota cilvēkiem ar redzes grūtībām. Un tas ir labi. Vienīgi, pirmajā reizē ne viss ir izdevies tik labi, kā to gribējās. To atzīst arī ainavu arhitekte Helēna Gūtmane, kura saka: „Šis ir pilotprojekts un mēs mācāmies darot”.

* * *

Krišjāņa Barona ielas brauktuves un ietvju seguma atjaunošanas darbi uzsākās pagājušā gada septembra sākumā un tolaik Rīgas dome solīja aptuveni gada laikā ielu pārveidot par velosipēdistiem un gājējiem draudzīgu. Kopumā darbu izdevumus lēsa ap 2,6 miljoniem eiro. Vairākus mēnešus pirms darbi tika uzsākti gan tika ziņots, ka Barona ielas remontdarbi varētu izmaksāt uz pusi lētāk.

Remontdarbi Krišjāņa Barona ielā

Koki Krišjāņa Barona ielas malās - bruģa žņaugos