Eksperts: "Eiropas politikā nākotnē gaidāma Vācijas jautājuma aktualizēšanās"

Aplūkojot Berlīnes iespējamo lomu Eiropā pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, Less intervijā "Defence Matters" norādīja, ka nākotnē, ļoti iespējams, gaidāma Vācijas jautājuma atkārtota aktivizēšanās.

"Vēl pavisam nesen galvenais Vācijas apvaldīšanas veids bija politiskais: tās integrācija Eiropas Savienībā (ES), tās atturība izvērst suverēnu varu un tās uzticība kolektīvai lēmumu pieņemšanai. Tomēr ar ES institūciju paralīzi tas viss sāk pajukt. Rezultātā Vācija kļuvusi par spēcīgāko suverēno spēlētāju Eiropā, kas spējīga uzspiest savas izvēles pārējam kontinentam: tostarp par politiku eirozonā, migrantu pārdalīšanu, attiecībām ar Krieviju un ES paplašināšanos Balkānos," sacīja eksperts.

Būtisku lomu Eiropas politikas veidošanā spēlēs arī Vācijas un Krievijas attiecības, bet to raksturs ir aktuāls jautājums, norādīja Less, kurš vairākus gadu desmitus strādājis par analītiķi un diplomātu Lielbritānijas Ārlietu ministrijā.

Viņaprāt, ekonomisku apsvērumu dēļ abas valstis sadarbosies, tomēr pašreiz tuvāko politisko attiecību veidošanai pastāv šķērslis - Krievijas agresīvā uzvedība pierobežas reģionos. Taču, pēc Lesa domām, tas tuvākajā nākotnē zaudēs aktualitāti, jo "Vācijai nepieciešama Krievija, lai atrisinātu konfliktu Tuvajos Austrumos un apturētu migrantu plūsmu uz Eiropu."

Tāpēc tādi jautājumi, kā Krievijas agresija Austrumukrainā, galu galā tiks atstāti mierā, "sevišķi, ja [Vācijas kancleri Angelu] Merkeli pēc nākamajām vēlēšanām aizvietos izteiktāks labā spārna līderis, kurš Vācijas būtiskākās nacionālās intereses stādīs augstāk par bažām par Krievijas iejaukšanos Ukrainā," uzskata Less.

"Rezultātā Krievijai būs Vācijas netieša piekrišana savu stratēģisko interešu īstenošanai, tostarp prokrieviskas valdības atjaunošanai Ukrainā," viņš piebilda.

"Valstis, kas atrodas pa vidu, protams, neuztvers to pozitīvi," norādīja eksperts, piebilstot, ka Vācijas nolūki, lai cik labdabīgi tie patiesībā nebūtu, izraisīs apjukumu reģionā.

"Tā vietā, lai mazinātu spriedzi, Vācijas tuvošanās Krievijai, visticamāk, palielinās bailes un aktivizēs vairākas reģionālās tendences, kas jau ir vērojamas, tostarp Polijas un Baltijas valstu militāru modernizēšanos, centienus iesaistīt ASV un Lielbritāniju Austrumeiropā un jaunas, Polijā centrētas, drošības alianses kristalizēšanos, ietverot Baltijas valstis, Rumāniju, Bulgāriju un Ukrainu," uzskata eksperts.

"Es negaidu, ka Vācija un Krievija izveidos oficiālu aliansi, bet tā vietā veidos siltākas attiecības, balstoties uz kopīgām ekonomiskajām interesēm. Tomēr pat tas vājinās NATO aliansi un izraisīs bailes Baltijā," prognozēja Less.