Kultūras ministre Baltu vienības dienā uzsvērs vēsturisko sakņu nozīmi
Baltu vienības dienā, 22.septembrī, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende piedalīsies Baltu vienības dienas pasākumos, akcentējot Latvijas un Lietuvas kopīgo vēsturisko sakņu nozīmi sadarbības pilnveidošanai mūsdienu izaicinājumu priekšā, portālu Kasjauns.lv informēja Kultūras ministrijā.
Latvijai un Lietuvai kā tuvām un draudzīgām kaimiņvalstīm līdz šim izveidojusies cieša sadarbība kultūras jomā gan ministriju, gan pašvaldības kultūras iestāžu un kolektīvu, gan nevalstisko organizāciju līmenī. Sadarbība notiek visdažādākajās - teātru, kino, mūzikas un dejas, literatūras, vizuālās mākslas jomās. Aktīva sadarbība notiek arī starp abu valstu muzejiem, bibliotēkām, kultūrizglītības iestādēm.
22.septembrī tālajā 1236.gadā Saules kaujā latviešu un leišu ciltis kopīgiem spēkiem sakāva krustnešu karaspēku. Pieminot šo notikumu, kopš 2000.gada Latvijā un Lietuvā tiek atzīmēta Baltu vienības diena. Šis ir piemērots brīdis, lai runātu par latviešu un lietuviešu sadarbību, uzsverot abu tautu vēsturisko izcelsmi un faktu, ka mūsdienu pasaulē esam vienīgās baltu tautas.
„Lai arī daudzi gadsimti teritoriāli, administratīvi, valstiski ir šķīruši abas baltu tautas un ikdienā reti kad apzināmies mūsu kopīgās saknes, turpinoties globalizācijas procesam pasaulē, mazās tautas, tādas kā mēs – latvieši un lietuvieši – spītīgi turpinām pretējo – turēties pie savām saknēm, tās kopt un attīstīt,’’ uzskata kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Ministre norāda, ka valstu sadarbība nevar balstīties tikai ekonomiskajā izdevīgumā, sevišķi, ja valstīm ir ļoti līdzīgas nacionālas un vēsturiskas vērtības, kuras ir īpašas visas pasaules kontekstā.
Jau pagājušajā, 2011.gadā, Latvijas un Lietuvas vēstnieki nāca klajā ar vairāk nekā 100 priekšlikumiem abu valstu sadarbības pilnveidošanai. To vidū bija arī ieteikumi kopīgas kultūras telpas attīstīšanā, akcentējot baltu – abas tautas vienojošo - vēsturisko izcelsmi un tradīcijas. Tika rosināts veidot kopīgu informatīvo telpu, lai Latvijas un Lietuvas sabiedriskās televīzijas būtu skatāmas abās valstīs, it īpaši pierobežas reģionos. Tika ieteikts aktivizēt plašākus sakarus starp dažādām cilvēku grupām un organizācijām abās valstīs, plašāku nacionālo svētku atzīmēšanu, baltiskuma akcenta veicināšanu Dziesmu un deju svētkos.
Karlīna Timofejeva
