Viss beidzās jau "Sarkanajā krustā" - reāls stāsts par to, kā uzņēmējs Mārtiņš gribēja bēgli darbā ņemt

Kossoviča vadītajam uzņēmumam pieder virkne optikas veikalu un interneta veikals Latvijā. Vēloties palīdzēt iebraucējiem, uzņēmējs augusta sākumā vērsies LSK ar jautājumu, kādas formalitātes jānokārto, lai viņš varētu pieņemt darbā kādu no patvēruma meklētājiem.

Īsā atbildē LSK pārstāvji norādījuši, ka nevar neko piedāvāt, jo "neviens patvēruma meklētājs ar statusu nav nokārtojis valsts valodas eksāmenu". Pēc šis atbildes uzņēmējs vēl vairākas reizes vērsies LSK, lūdzot viņu savest kopā ar patvēruma meklētājiem, kas vēlētos strādāt, jo viņš būtu gatavs palīdzēt apgūt valodu un amata prasmes, lai varētu nokārtot formalitātes un pieņemt oficiālā darba. Šos piedāvājumus LSK vienkārši ignorējis un pat nav atbildējis.

"Es negribu nomelnot organizāciju ar cēlu misiju, bet konkrētie darbinieki saziņā radīja iespaidu, ka drīzāk meklē iemeslu neko nedarīt, nevis no sirds cenšas palīdzēt," stāstījis uzņēmējs.

Galu galā viņam izdevies sazināties ar patvēruma meklētāju caur citu biedrību, un pašlaik viens jaunietis no Eritrejas uzņēmumā iepazīstas ar darba specifiku un topošajiem kolēģiem, lai pēc papīru nokārtošanas varētu sākt strādāt. "Es vēlētos, lai mans piemērs iedrošina arī citus uzņēmējus, bet uzreiz saku - būs grūti, jo neatbalstīs ne Sarkanais Krusts, kurš it kā ir atbildīgs par to, lai šiem cilvēkiem palīdzētu, ne arī mūsu valsts. Šobrīd jau esam saņēmuši pirmos signālus, ka mūsu birokrāti var pacensties, lai mūsu nodoms nebūtu tik viegli īstenojams," stāstījis uzņēmējs.

LSK par mentora pakalpojumiem bēgļiem ir saņēmis ap 40 000 eiro. Sociālo darbinieku un mentoru pakalpojumus saņēmuši 210 cilvēki, bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvuši 45 cilvēki, bet vismaz 33 no viņiem Latviju jau pametuši.

Pats LSK uzskata, ka sekmīgi tiek galā ar tam uzticētajiem pienākumiem, piemēram, divas afgāņu sievietes ar bērniem saņēmušas oficiālu statusu un sākušās īrēt dzīvokļus. Viena no viņām arī uzsākusi darbu tirdzniecības jomā. Tāpat kā labs piemērs tiek minēts eritrejietis Robels, kurš Muceniekos strādā par tulku un ar sievu īrē vienistabas dzīvoklīti Juglas papīrfabrikas ciematā.

Portāls Kasjauns.lv vairākkārt vēstīja par sīrieti Mahmudu Zlavi, kuram ar portāla starpniecību izdevies tikt pie nodomu protokola parakstīšanu par darbu uzņēmēja Gulama Gulami firmā. Mahmuds patvēruma meklētāja statusu saņēma. Kā viņam veicās darba gaitās, informēsim drīzumā.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA, Facebook