KNAB Draveniecei būs jāmaksā vairāk nekā 35 000 eiro lietā par atjaunošanu amatā
Draveniecei KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks piemēroja divus disciplinārsodus - par nolaidīgu amata pienākumu pildīšanu un amata pienākumu nepildīšanu viņai tika noteikta mēnešalgas samazināšana, bet vēlāk par amata pienākumu nepildīšanu un nolaidīgu pildīšanu viņa atbrīvota no amata.
Sabiedrība
2016. gada 6. oktobris, 11:45

KNAB Draveniecei būs jāmaksā vairāk nekā 35 000 eiro lietā par atjaunošanu amatā

Jauns.lv

Bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieces Ilzes Dravenieces strīdā ar KNAB par viņas atjaunošanu amatā ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru no biroja par labu Draveniecei piedzīta vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavēšanu 35 543 eiro apmērā.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Kā aģentūru LETA informēja Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja, AT 4.oktobrī atstājusi negrozītu Rīgas apgabaltiesas pagājušā gada novembra spriedumu. Šis nolēmums nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa 2015.gada 23.novembrī nolēma apmierināt Dravenieces prasību un atcēla rīkojumu par Dravenieces disciplināru sodīšanu un rīkojumu par viņas atbrīvošanu no ieņemamā amata, nosakot atjaunot Dravenieci amatā KNAB.

Tiesa noteica piedzīt no KNAB 35 543 eiro vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavēšanu, kā arī piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1000 eiro apmērā, turklāt tiesa lēma, ka KNAB jāmaksā 3658 eiro valsts nodeva.

Tiesa pērn arī nolēma, ka spriedums daļā, ar kuru Draveniece atjaunota amatā un viņai par labu piedzīta vidējā izpeļņa 1000 eiro apmērā, izpildāms nekavējoties. Pārējai sprieduma daļai tiesa noteica labprātīgas izpildes termiņu - desmit dienas no sprieduma stāšanās spēkā brīža.

Kā aģentūru LETA informēja KNAB, viens no galvenajiem tiesas argumentiem, kāpēc tā izlēmusi par labu Draveniecei, ir tas, ka prasītājas "ilglaicīgā prettiesiskā rīcība" neesot radījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm.

"KNAB respektē tiesas nolēmumu, taču vienlaikus norāda, ka tīša amata pienākumu nepildīšana un šo pienākumus nolaidīga pildīšana ir prettiesiskās rīcības faktiskās sekas. Nav pieļaujama KNAB priekšnieka tiesisko pamatotu uzdevumu nepildīšana tādā iestādē kā KNAB, ņemot vērā KNAB īpašo tiesisko statusu un tam piešķirto kompetenci. Līdzīgus secinājumus, novērtējot KNAB amatpersonas pārkāpuma rezultātā radušos seku nozīmi, ir paudusi arī Rīgas apgabaltiesa 2015.gada 3.jūnija spriedumā," skaidro KNAB.

KNAB konkrētajā lietā uzskata, ka lietas iztiesāšanā būtiskā nozīme bija faktam, ka Juta Strīķe, pildot KNAB priekšnieka pienākumus no 2013.gada 1.jūlija līdz 7.jūlijam un no 2013.gada 22.jūlija līdz 30.jūlijam, atcēla KNAB priekšnieka 2013.gada 27.jūnija rīkojumu, ar kuru Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai tika piemērots disciplinārsods. Par dienesta pilnvaru pārsniegšanu Strīķei tika piemērots disciplinārsods-rājiens, ar pirmās instances tiesas spriedumu Strīķes prasība par disciplinārsoda atcelšanu noraidīta. Turklāt birojā uzskata, ka, ja minētā lieta tiktu skatīta administratīvajā tiesā pēc administratīvā procesa principiem, rezultāts varētu būt labvēlīgs KNAB.

Tāpat KNAB vērš uzmanību, ka zaudētajā Strīķes tiesvedības lietā tiesa nevērtēja viņas pārkāpumus pēc būtības, bet vērtēja atbrīvošanas procedūru. Tieši Draveniece bija atbildīga par novērtēšanas procesu iestādē, komentēja birojā.

KNAB rezumēja, ka iestādē ir pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai samaksātu tiesas piespriesto kompensāciju Draveniecei.

Draveniece KNAB ieņēma Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja amatu, taču vēlāk birojs šo amatu likvidēja.

LETA jau ziņoja, ka Draveniecei KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks piemēroja divus disciplinārsodus - par nolaidīgu amata pienākumu pildīšanu un amata pienākumu nepildīšanu viņai tika noteikta mēnešalgas samazināšana, bet vēlāk par amata pienākumu nepildīšanu un nolaidīgu pildīšanu viņa atbrīvota no amata.

LETA / Foto: Ieva Lūka/LETA