Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Kultūras ministri Žaneti Jaunzemi-Grendi saniknojusi kritikas vētra par viņas komandējumu uz Austrāliju. Viņa krata pirkstu pie deniņiem un aicina visus beidzot padomāt, cik svētīgs bija viņas brauciens uz zaļo kontinentu.

Kultūras ministre krata pirkstu pie deniņiem. Austrālijas latvieši stāsta par ministres vizīti. VIDEO 125

Sabiedrība
2013. gada 8. janvārī 12:03 2013. gada 8. janvārī 12:03
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, saniknota par saņemto kritiku par savu komandējumu uz Austrāliju, emocionālā uzplūdumā krata pirkstus pie deniņiem un aicina taču beidzot domāt. Austrālijas latviešu domas par ministres vizīti zaļajā kontinentā ir dalītas.

Kultūras ministre atdarina eksprezidentes leģendāro žestu – ar pirkstu pie deniņiem

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, atbildot uz kritiku par savu divu nedēļu ilgo komandējumu uz Austrāliju, bija emocionāla ne tikai vārdos, bet arī žestos. Intervijā TV3 ziņām viņa ar pirkstiem bakstīja deniņos un aicināja „taču beidzot padomāt” par to, cik svētīga bijusi viņas vizīte Austrālijā.

Tādējādi Jaunzeme-Grende atdarināja bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura arī 2006. gada 25. martā bakstīja ar pirkstu deniņos un saniknotajiem pensionāriem teica, ka „ar galvu vajag domāt”. Toreiz pensionāri izteica neapmierinātību ar to, ka leģionāru piemiņas dienā 16. martā Brīvības piemineklis bija apjozts ar žogu.

Kultūras ministrei nācās atbildēt gan uz cita veida pārmetumiem. Viņas komandējums uz Austrāliju neesot bijis lietderīgs, bet gluži vai Jaungada brīvdienu atpūtas brauciens kopā ar vīru uz Austrāliju, kam nelietderīgi tērēti valsts līdzekļi. Pati valsts ministre gan pārmetumus kategoriski noliedz un teic, ka bijusi pirmā ministre no Latvijas, kas devusies uz Austrāliju izrādīt cieņu un pateicību Austrālijas tautiešiem par latvietības saglabāšanu, runājusi par tautiešu vizītēm tēvzemē, rūpējusies par atbalstu vietējām latviešu skolām un veikusi vēl virkni labu darbu.

Pašu Austrālijas latviešu viedoklis par ministres vizīti ir gan pozitīvs, gan arī ne tik ļoti glaimojošs.

„Latvieša” redaktors: „Ministre bija gatava uzklausīt gan ieteikumus, gan kritiku”

Austrālijas latviešu laikraksta „Latvietis” galvenais redaktors Gunārs Nāgels Kasjauns.lv neslēpa apmierinātību ar ministres paveikto Austrālijā. Viņš Kasjauns.lv pavēstīja: „Es ļoti pozitīvi vērtēju kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes vizīti Austrālijā Austrālijas latviešu 54. kultūras dienu laikā. Dzīves realitāte ir tāda, ka latviešu tauta nav skaitliski liela, un ir izkaisīta pa visu pasauli. Ja beidzot Latvijā sāk saprast un tiek oficiāli atzīts, ka jāstiprina saites starp diasporas latviešiem un Latviju, tad, neizbēgami, mums laiku pa laikam jāredz Latvijas valsts pārstāvji arī „uz vietas“ diasporas zemēs, lai arī cik tālu tās nebūtu. Kultūras dienas Austrālijā agrāk notika katru gadu, bet tagad ik pa diviem gadiem starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Tieši šai laikā vienā pilsētā pulcējas latvieši no visas Austrālijas, un var vienā vietā satikt lielāku skaitu Austrālijas latviešu sabiedrības vadības un kultūras darbiniekus.

Es esmu gan sašutis, gan apbēdināts, lasot Latvijas medijos daudzus anonīmos komentārus par tēmu „ko viņa darīs Austrālijā brīvdienu laikā“. Tas norāda uz to, ka Latvijā vēl arvien ir maz zināšanas par to, cik plaši patiešām mēs esam pārstāvēti visā pasaulē, un cik aktīvas ir latviešu sabiedrības gan lielās, gan mazās diasporas zemēs.

Kultūras ministre atklāja Kultūras dienas un strādāja visu laiku, gan tiekoties ar sabiedrības un kultūras darbiniekiem, gan apmeklējot sarīkojumus. Mākslas izstādes atklāšanā viņa tikās ar Anlijas pilsētas mēru, kurš atklāja izstādi. (Anlijas pilsētas iedzīvotāju skaits ir līdzīgs Ventspilij). Viņa arī atklāja 3x3 saietu 2. janvārī.

Žaneta Jaunzeme-Grende izsmeļošā referātā izklāstīja savu skatījumu par Latvijas kultūrpolitiku un arī deva padomus, kā veicināt sadarbību kultūras laukā starp Latviju un diasporas tautiešiem. Liekas, ka viņas uzskati par Kultūras ministrijas lomu atšķiras no iepriekšējo kultūras ministru uzskatiem, un tāpēc ir saprotams, ka viņai ir izveidojusies opozīcija.

Personīgā līmenī Žaneta Jaunzeme - Grende atstāja pozitīvu iespaidu, un bija gatava uzklausīt gan ieteikumus, gan kritiku.”

Ne ministre, ne ministrijas ierēdņi neatbild Austrālijas latviešu Kultūras fondam

Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Kultūras fonda priekšsēdis Dr. Aldis Putniņš arī bija priecīgs par kultūras ministres vizīti Austrālijā. Tomēr viņam kremt tas, ka ne pati ministre, ne ministrijas ierēdņi jau kopš pērnā gada oktobra nespēj atbildēt uz viņa uzdoto jautājumu. Aldis Putniņš Kasjauns.lv pastāstīja:

„Personīgi es priecājos par to, ka kultūras ministre viesojās šeit un piedalījās Austrālijas latviešu kultūras dienās. Austrālijas latvieši uz brīdi bija Latvijas valdības redzes lokā, kas mazliet palīdzēja stiprināt saites starp diasporu un Latviju. Es pieņemu, ka ministre arī kaut ko ieguva un, ka viņa tagad labāk saprot latviešu sabiedrību un kultūras dzīvi tālajā kontinentā.

Ja man būtu par ko sūdzēties, tad tas ir par Kultūras ministrijas ierēdņu nespēju man atbildēt uz samērā vienkāršu jautājumu par kādu fondu, ko kultūras ministre pieminēja savā uzrunā Pasaules Brīvo latviešu apvienības pieņemšanā Rīgā pērnā gada oktobra beigās. Rakstīju atkārtoti vairākiem Kultūras ministrijas ierēdņiem un beidzot arī ministrei lūdzot informāciju. Neviens neatbildēja. Kāpēc neatbildēja, es nezinu, bet tas mani vairāk satrauc nekā tas, kur kultūras ministre sagaidīja Jauno gadu.”

Vizītei pietrūka stratēģiskā redzējuma

Savukārt Melburnas Latviešu organizāciju apvienības priekšsēde un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē organizāciju vicepriekšsēde Kristīne Saulīte laikrakstam „Diena” sacīja, ka nav izpratusi, kāds bijis ministres vizītes mērķis. Lai arī Jaunzeme-Grende Austrālijas latviešiem stāstījusi, ka braukusi iepazīt latviešu diasporu, cilvēkus un informēt par Latvijas kultūras dzīvē notiekošo, daudzus ar latviešu diasporu saistītos jautājumus vietējiem ar ministri tā arī neizdevās pārrunāt. „Cilvēki sagaidīja, ka būs vairāk sarunas par to, kā mēs varam sadarboties. Sadarbība un atbalsts – to nedomājam naudas veidā, bet lai mēs arī varētu justies kā daļa no Latvijas. Ne tikai stāstīšana, bet abpusēja diskusija – tas būtu daudz progresīvāks ceļš,” uzsvēra Saulīte, stāstot, ka ministres tikšanās ar vietējās diasporas pārstāvjiem līdzinājusies ministres lasītam referātam, nevis sarunai. „Ja ministre mums teica, ka ir liela stratēģe, tad šim braucienam pietrūka stratēģiska redzējuma,” rezumēja Saulīte.

Jau iepriekš vēstīts, ka „Daugavas Vanagu” organizācijas Adelaides nodaļas priekšnieks Imants Kronītis kultūras ministres viesošanos Austrālijā novērtēja kā nepraktisku, taču atzina, ka „nav par sliktu, ja redz kādu no dzimtās puses”, raksta „Diena”. Viņš norādīja, ka ārzemēs mītošie latvieši nereti ir tie, kas sniedz no savas puses lielāku atbalstu Latvijai, nekā valsts – trimdā mītošajiem. Piemēram, „Daugavas vanagi” sniedzot medicīnisku palīdzību Latvijā mītošajiem invalīdiem, kareivjiem, nesen finansiāls atbalsts sniegts arī Afganistānā un Irākā kritušo kareivju ģimenēm, stāstīja Kronītis.

Toties viens no Austrālijas latviešu 54. kultūras dienu Adelaidē priekšsēžiem Juris Skābe „Dienai” pastāstīja, ka kultūras ministre piedalījusies visos Kultūras dienu pasākumos, kas ilguši no 26. līdz 31. decembrim, kā arī pēcāk rīkotajā 3x3 saietā. Ar ministri Austrālijas latviešiem bija izdevība tikties ik dienas, viņa arī uzrunājusi klātesošos. „Viņa bija brīvi pieejama visiem tautiešiem,” norādīja Skābe.

Viņš atzina, ka ministres vizīte tautiešiem dienvidu kontinentā pierādījusi, ka „Latvijai un valdības pārstāvjiem ir interese, ko mēs darām trimdā, cik aktīvi esam noturējuši šeit latviešu sabiedrību.” Skābe kultūras ministres vizīti novērtēja kā ievadsarunu nevis pilnskanīgu sadarbības sarunu, jo līdz šim šādu nopietnu vizīšu no Latvijas puses trūcis. „Šī bija ievadu saruna, un mēs bijām ļoti priecīgi, ka ministres kundze un Latvijas valdība uzskatīja Austrālijas latviešu 54. kultūras dienas pietiekoši svarīgas, lai atlicinātu laiku un mūs pagodināt ar savu klātbūtni.” sacīja kultūras dienu organizators.

Kultūras ministre aicina domāt ar galvu (TV3 Ziņas)
Elmārs Barkāns / Foto: ekrānuzņēmums no TV3 video

Citi šobrīd lasa

VID darbinieces nolaupīšanas, spīdzināšanas un nogalināšanas lietu atliek, jo apsūdzētajam slikta veselība 21
Skandināvietes brīnās, kāpēc Latvijā #metoo nesacēla vētru 100
"...tad ieraudzījām šo rētu" - Jūlijas Skripaļas māsīca komentē daudz apspriesto interviju 36
Skatīt visus komentārus

Изнасилованная отчимом девушка покончила с собой, перед смертью оставив душераздирающую записку: "Убедитесь, что этот выродок гниет в аду!"