Mācītājs Māris Sants dzīvo Londonas Pārdaugavā un atgriezies luterāņu baznīcā. FOTO. VIDEO

Jau ilgāku laiku Sants vairs nestrādā kafejnīcā, bet iztiku pelna tikai kā psihoterapeits un gleznojot. Vēl pirms pāris gadiem Kasjauns.lv aprakstīja, ka Sants strādā kafejnīcā. Tagad viņš mainījis arī dzīvokli un dzīvo nelielā dzīvoklītī „Londonas Pārdaugavā” – Temzas dienvidu krastā.

Tomēr ar gleznošanu nav iespējams nopelnīt tik, cik gribētos un viņš pašlaik meklē kādu papilddarbu uz pusslodzi, Sants atzina Kasjauns.lv. Pārāk daudz naudas ar gleznošanu Sants nopelnīt nevar – par istabiņu „Londonas Pārdaugavā” vien jāmaksā 660 mārciņas, tādēļ viņš arī meklē papilddarbu.

Atgriezties Latvijā viņš gan pagaidām neprāto. Viņam nav pieņemama šeit valdošā homofobija. Sants gan uz Latviju netur rūgtumu, viņam vien žēl, ka pie mums nenotiek tā, kā vajag: „Varētu būt daudz labāk, bet nav. Nav tāpēc, ka nav… Un, lai būtu labāk, nevajag lielus izdevumus. Piemēram, Latvijā par mācītājām varētu kalpot sievietes, un tas jau nekādus izdevumus neprasa, tas drīzāk būtu ietaupījums.”

Tagad Sants atkal atgriezies luterāņu baznīcā, no kuras savulaik ar lielu skandālu tika padzīts, bet ne Latvijas, bet gan Lielbritānijas luterāņu baznīcā, kurā par bīskapi kalpo latviešu garīdzniece vēl no „vecās trimdas” paaudzes Jāna Jēruma-Grīnberga – pirmā bīskape Lielbritānijas vēsturē. Svētdien, 27. oktobrī, Sants arī pabeidzis Jērumas-Grīnbergas portretu, kuru viņai arī uzdāvinājis.

Tikko no Santa par 700 mārciņām (Ls 577) nopirkts arī kāds pasūtīts portrets. Bet šāda cena par gleznu ir izņēmums – tas ir eļļas darbs, pie kura strādāts vairākus mēnešus. Parasti viņš glezniņas pārdod par 150 – 300 mārciņām, bet zīmējumus par 30 – 40 mārciņām. Savu radošo darbību viņš gan īpaši nereklamē, pircēji paši tās atrod. Sants tās nofotografē un ievieto savā „Facebook” profilā. Draugi tās tur ierauga un piesakās nopirkt. Ja kāds Latvijā iekārojis iegādāties viņa gleznu vai zīmējumu, Sants aicina ar viņu sazināties „Facebook” tīklā.

Kasjauns.lv Santu sazvanīja pirmdien no rīta, kad tur tikko bija beigusi plosīties vētra „Svētais Jūda”. Viņš teica, ka vētru it nemaz nav manījis: „Neko nejutu. Vienpadsmitos vakarā aizgāju gulēt, no rīta piecēlos, un viss jau bija mierīgi. Man bija labs miegs.”

Tomēr vēja pūtienu nācās izbaudīt svētdienas vakarā – vējš pa gaisu aiznesa un Temzā iepūta platmali, no kuras Sants jau nešķiras gadus desmit. „Svētdienas vakarā ar latviešu draugiem gājām mājās no dievkalpojuma gar Temzas krastu. Un izcēlās liels vējš, kas Temzā iepūta manu melno platmali – tieši dokā. Brīnumainā kārtā tā aizķērās aiz maza, maza stabiņa un es to varēju izvilkt no Temzas,” to par savdabīgu zīmi uzskata Sants, kurs teic, ka viņam dzīve Anglijā esot daudz mierīga nekā Latvijā - viņš jau gadiem neizjūt citādu attieksmi tāpēc, ka ir gejs – vienkārši tā nav problēma, kura būtu kaut kā īpaši akcentējama.