Parodontozes dēļ var izkrist arī veseli zobi, brīdina ārste
Pagaidām slimības ārstēšanai nav medikamentu, bet, ja cilvēks rūpīgi kopj zobus, mikrobi nevar veikt savu kaitīgo darbu un zobs paliek savā vietā.
Runā speciālists
2015. gada 23. novembris, 19:06

Parodontozes dēļ var izkrist arī veseli zobi, brīdina ārste

Jauns.lv

Ar parodontozi sirgst apmēram trešā daļa pasaules iedzīvotāju, liecina pētījumi. Parodontoze pamatā sastopama cilvēkiem vecumā pēc 30 gadu sasniegšanas, biežāk vīriešiem, nekā sievietēm. Slimība ir praktiski neatgriezeniska – to var apturēt, taču izārstēt ne. Konsultē zobārste Ligita Tomenasa.

Kas tas ir?

Parodontoze ir zobu apkārtējo audu jeb parodonta saslimšana. Katrs zobs sēž tēlaini domājot, – katrs savā ligzdiņā. Tajās zobi ar saitēm ir piestiprināti pie alveolu kaula, it kā iekārti saitēs. Parodontozes gadījumā zobakmenī esošās baktērijas šķīdina zobu saites, kauls atrofējas, smaganas iekaist, var asiņot un atkāpjas ap zobu. Fizioloģiskā kabata jeb ligzdiņa kļūst arvien lielāka, līdz zobs sāk kustēties un var izkrist vai to nākas izraut pie daktera.

Ar parodontozi sirgst apmēram trešā daļa pasaules iedzīvotāju, liecina pētījumi. Parodontoze pamatā sastopama cilvēkiem vecumā pēc 30 gadu sasniegšanas, biežāk vīriešiem, nekā sievietēm, jo vīriešiem retāk bojājas zobi, tāpēc viņi retāk arī aiziet pie ārsta un, kā novērojuši dakteri, ne tik rūpīgi kopj zobus. Nozīme ir arī iedzimtībai, kaitīgiem ieradumiem, bet pats kaitīgākais zobu parodonta veselībai ir zobakmens.

Kāpēc zobakmens ir kaitīgs smaganām?

Zobakmenim ir tieša sasaiste ar zobu aplikumu: ja mīkstais aplikums uz zobiem netiek regulāri notīrīts, tas mutes dobumā visvairāk krājas ap zobiem apakšžoklī un augšžoklī pie sestajiem zobiem, kur atrodas siekalu dziedzeri. Aplikumam ir bieza, lipīga substance, tajā atrodas baktērijas, kas var izstrādāt toksīnus un skābes. Smaganas kļūst jutīgas un iekaist. Ja aplikumu nenotīra, tas piesaista siekalās un dzeramajā ūdenī esošos sāļus un kļūst ciets. Izveidojas zobakmens.

Zobakmens krājas gar zobu uz leju, ietiecas zoba ligzdā, šķīdina zoba saites un bojā kaulu. Smaganas atkāpjas, starp zoba sakni un kaulu, pamazām veidojas sprauga, līdz zobs sāk kustēties.

Kā atklāj parodontozi?

Visprecīzāk un agrīnā stadijā šo slimību dakteris redz rentgena uzņēmumā. Taču parasti par kaiti uzzina pēc sūdzībām – smaganu problēmām, zobu jutīgumu uzkožot un zobu kustēšanos.

Tas, cik ātri norit zobu sabrukšanas process un cik veikli organisms šūnu līmenī spēj cīnīties ar esošo iekaisumu, ir atkarīgs no imūnsistēmas. Ja cilvēkam fizioloģiski raksturīgs, ka mutē ir daudz siekalu, kas apskalo zobus, parodontoze var nesākties, bet ar gadiem siekalu parasti kļūst mazāk, to kvalitāti un apjomu negatīvi ietekmē arī medikamentu, piemēram, asinsspiediena zāļu, lietošana, un, ja maz siekalu, zobu aplikums var veidoties vairāk. līdz rodas arī zobakmens.

Ko darīt?

Drošākais veids ir rūpīga zobu higiēna. Reizi trijos mēnešos vai vismaz divas reizes gadā jāapmeklē zobu higiēnista kabinets, kur dakteris notīrīs zobakmeni. Mājās zobi jādiego, jāmazgā ar birstīti un noteikti jālieto arī mutes dobuma skalojamais līdzeklis.

Slimība ir praktiski neatgriezeniska – to var apturēt, taču izārstēt ne. Ja parodontoze jau ielaista, jādodas pie parodontologa, kurš ar vietējo anestēziju veic smaganu kiretāžu – griež smaganas, tīra zobu kabatas gandrīz līdz pašām zobu saknēm un sašuj audus, lai tie pieguļ pie zoba. Ir vēl kāda metode – zobus citu ar citu var savienot ar speciālām lentēm, lai veselie zobi noturētu tos, kuri ir izkustējušies. Taču, ja lietota šī metode, ļoti rūpīgi jātīra zobi zem lentītēm, kas ir grūtāk, nekā kopt parastu zobu rindu.

Profesore Alēna Butkēviča veic pētījumus jaunai metodei parodontozes ārstēšanai – viņa pēta iespēju, vai parodontozes bojātais kauls var atjaunoties. Dakteres klīnikas mājaslapā minēts, ka jaunākie zinātniskie pētījumi liecina – parodontozes attīstību ietekmē arī sirds un asinsvadu saslimšanas, bakteriālā pneimonija un cukura diabēts.

Pagaidām slimības ārstēšanai nav medikamentu, bet, ja cilvēks rūpīgi kopj zobus, mikrobi nevar veikt savu kaitīgo darbu un zobs paliek savā vietā.

Zināšanai!

    Parodontoze nevar būt vienam vai pāris zobiem, citur vairāk, citur mazāk tā skar visus zobus.

    Cilvēki nereti sūdzas, ka zobs it kā pacēlies uz augšu: patiesībā zobs uz augšu neizceļas, bet nosēžas kauls ar parodonta audiem, zoba kakliņš kļūst atsegts, atklājas zoba sakne, tāpēc izskatās, ka zobs būtu izlīdis no zobu rindas.

    Parodontoze nav saistīta ar kariesu, tā ir zoba apkārtējo audu slimība. Parodontozes pacientiem var izkrist arī pilnīgi veseli zobi.

Žurnāls "100 Labi Padomi' / Foto: Shutterstock