Kāpēc cilvēkiem trūkst enerģijas? Vainīgais, visdrīzāk, jāmeklē zarnās

Hronisks noguruma sindroms nav diagnoze, tā ir klīniskā aina, ko veido simptomi, kuriem var būt dažādi cēloņi. Nogurums būtībā ir aizsargsimptoms. Tas pasargā no kaitēšanas organismam, ja tam liek strādāt par daudz.

Kopš 1982. gada esmu ārstējusi vairāk nekā 5000 pacientu ar hroniska noguruma sindromu. Tagad zinu, ka ir tikai viena iespēja, kā atveseļoties, un tā ir kompleksa ārstēšana. Komplekss jāpiemēro pareizā secībā, jo tāpat, kā būvējot māju, nav jēgas ielikt augšstāvā logus, ja nav vietā pamati un sienas.

Daudzi pacienti pie manis atnāk tad, kad jau izmēģinājuši zāles, piemēram, lietojuši tiroksīnu un B12 injekcijas, bet, kamēr vien nav sakārtots uzturs, mikroelementu uzņemšana, atpūtas un aktivitāšu režīms, no zālēm nav jūtams labums.

Ārstēšana, ko iesaku, prasa pilnīgu dzīvesveida maiņu, un parasti ir jāsāk ar zarnu stāvokļa noteikšanu. Pacientam jākļūst pašam par savu ārstu, detektīvu un psihoterapeitu, lai atrastu vislabāko stratēģiju atlabšanai.

Atbalstiet šūnu spēkstacijas

Mēs esam veidoti no ļoti daudzām dažādu tipu šūnām, tostarp – sirds, asins, muskuļu un nervu šūnām. Tās visas atšķiras, jo veic dažādas funkcijas, kas prasa enerģiju. Kaut arī katrs šūnu tips ir specifisks, enerģijas nodrošināšana ir vienāda – ar mitohondrijiem. Man šie organoīdi atgādina mazus dzinējus, kas katrā ķermeņa šūnā ražo enerģiju.

Mitohondriju darbs ir enerģijas piegādāšana ķīmiskā savienojuma adenozīntrifosfāta (ATF) formā. Tā ir universāla enerģijas valūta. To var izmantot visu bioķīmisko procesu veikšanai – no muskuļu savilkšanās līdz hormonu ražošanai. Kad mitohondriji nestrādā kā nākas, apgāde ar ATF notiek slikti un šūnu funkcijas palēninās, jo tām trūkst enerģijas, lai funkcionētu normālā ātrumā. Bet, ja palēninās šūnu darbība, palēninās visas organisma funkcijas. Citiem vārdiem, hroniska noguruma sindroms var liecināt par problēmām ar mitohondrijiem, kas ietekmē katru ķermeņa šūnu.

Mums katram ir enerģijas katls, kas dienas laikā pieejams tērēšanai. No pārāk lielas enerģijas tērēšanas mūs pasargā noguruma sajūta – simptoms, kas rodas, ja vajadzība pēc enerģijas pārsniedz tās piegādi. Šis enerģijas katls jātērē dzīvības uzturēšanai, lai nodrošinātu sirds, zarnu, smadzeņu, nieru un aknu funkcijas. Šādi mājsaimniecības pienākumi paņem divas trešdaļas no mūsu enerģijas, atstājot vienu trešdaļu, ko tērēt ārpuskārtas aktivitātēm, piemēram, fiziskām darbībām un augstākai garīgai funkcionēšanai. Saistībā ar ATF vai nu šis enerģijas katls ir mazs, vai pārāk daudz enerģijas tiek tērēts fiziskajām un garīgajām aktivitātēm.

Vai jums ir hroniska noguruma sindroms?

Izpētiet šo sarakstu, lai noteiktu, vai kāds simptoms signalizē par hronisku nogurumu, un uzziniet, kā to novērst.

Galvenie simptomi

Divi galvenie simptomi (garīgais un fiziskais), kas, manuprāt, atspoguļo mitohondriju disfunkciju.

1. Ļoti zema izturība

– var veikt darbības, bet tikai dažas sekundes, jo tad nogurstat.

2. Ieildzis nogurums – simptomi turpinās 24 stundas pēc tam, kad esat pārstrādājušies.

Garīgais nogurums izpaužas kā slikta īstermiņa atmiņa, nespēja sekot domas virzībai, grūtības lasīt vai skatīties TV, vājas problēmu risināšanas spējas un grūtības vienlaikus darīt vairāk par vienu darbību (tā sauktās miglainās smadzenes).

Citi biežāk sastopamie simptomi:

*

savārgums

(sajūta, ka esat slimi);

* muskuļu sāpes, ko izraisa slikts antioksidantu stāvoklis, kas drīz pāriet anaerobajā metabolismā vai magnija deficītā;

*

muskuļu vājums

(tostarp, acu muskuļu, kas izraisa epizodiskas mainīgas redzes asuma izmaiņas vai miglošanos);

* miega traucējumi (bioloģiskais pulkstenis pārlec par vienu līdz sešām stundām, tādējādi cilvēki ar hroniska noguruma sindromu vēlu aizmieg un vēlu ceļas);

* tieksme atkārtoti saķert infekcijas;

* vispārēja hipersensitivitāte, piemēram, pret troksni, gaismu, pieskārieniem, sāpēm, smaržām;

* zāļu/alkohola nepanesamība

, jo sevišķi, antidepresantu, bēta blokatoru, statīnu grupas medikamentu un asinsspiediena zāļu nepanesība, kas liecina par sliktu detoksikāciju, citohroma p450 enzīma (nepieciešams zāļu vielmaiņai) radītu stresu un brīvo radikāļu pieplūdumu;

* neapmierinātība;

* slikta temperatūras kontrole;

* zarnu simptomi;

* galvassāpes;

* garastāvokļa svārstības;

* locītavu sāpes.

Var būt sāpīgi trigera punkti muskuļos un cīpslās, iekaisuma pazīmes: sāpīgi, pietūkuši limfmezgli kaklā un/vai neliels drudzis. Var rasties arī depresija, jo, lai funkcionētu neiromediatori kā serotonīns un acetilholīns, tiem ir vajadzīgs enerģiju piegādājošais ATF.

Kā ārstēties, ja ir dziļš nogurums

Izpratne par šūnu elpošanas procesu un to, kas cilvēkiem ar hroniska noguruma sindromu notiek nepareizi, ir ārstēšanas bioloģiskais pamats. Daudzos, ja ne lielākajā daļā gadījumu tam ir sakars ar uzturu un zarnu stāvokli. Tāpēc pozitīvu pārmaiņu gūšanai ir jāievēro vairāki nosacījumi.

* Pārejiet uz tā saucamo akmens laikmeta jeb zema glikēmiskā indeksa (GI) diētu – uztura programmu, kurā neietilpst galvenie alergēni, bet ir iekļautas probiotikas.

* Koriģējiet mitohondriju funkciju ar D-ribozi, magnija injekcijām, NAD 500 mg, acetil-L-karnitīnu un koenzīmu Q10.

* Vērsieties pret antioksidantu trūkumu ar B12 vitamīnu, koenzīmu Q10, SOD (superoksīda dismutāzi) un glutationa peroksidāzi.

* Pietiekami izgulieties, lai mitohondriji var atjaunoties. Veltiet miegam deviņas stundas no pulksten 21.30 līdz 6.30.

* Pamēģiniet detoksikāciju, ja nepieciešams, piemēram, infrasarkanā starojuma saunu un helātu terapiju, lai izvadītu smagos metālus, pesticīdus, sadzīves indes (alkoholu, tabaku, psihoaktīvās vielas), gaistošos organiskos savienojumus un recepšu zāles.

* Optimizējiet zarnu funkcijas, tostarp nodrošiniet pietiekamā daudzumā kuņģa skābi, aizkuņģa dziedzera darbību un fermentāciju resnajā zarnā.

* Samērojiet savas aktivitātes, lai izvairītos no pārlieka mitohondriju stresa.

* Vērsieties pret sekundārajiem kaitējumiem, kurus daļēji izraisījusi mitohondriju funkciju pavājināšanās, piemēram, pret imunitātes traucējumiem, hormonu dziedzeru (kā vairogdziedzera) problēmām un lēnu aknu detoksikāciju.

* Koriģējiet sekundāro hipotireozi, sekundāro hipoadrenalismu un melatonīna trūkumu.

* Nosakiet, vai jums ir hroniska alerģija un infekcijas, kas var rasties no mikrobu izraisītas zarnu fermentācijas, uz ko imunitāte reaģē nevietā.

Dabisks risinājums, kā cīnīties ar nogurumu

Kaut arī daži ieteikumi (sevišķi par atpūtas daudzumu) lielākoties domāti tiem, kam ir ārkārtējs nogurums (t. i., hroniska noguruma sindroms), ikviens, kas visu laiku jūtas noguris, var ievērot vairākus no šiem padomiem un gūt labumu.

Pārveidojiet savu uzturu līdzīgi akmens laikmeta diētai

Ogļhidrātiem ir tieksme pat veseliem cilvēkiem izraisīt nogurumu. Mūsdienu tendence ir izmantot ogļhidrātus kā degvielas avotu, lai gan šim nolūkam vajadzētu izmantot taukus. Garo ķēžu tauki no dārzeņiem, riekstiem, sēklām un zivīm lieliski kalpo jaunu šūnu membrānu veidošanai. (Ja izklātu visu ķermeņa šūnu membrānas, tās nosegtu 10 kvadrātkilometrus.) Tomēr šie garo ķēžu tauki neveido labu degvielu. Organisms labāk izvēlas vidēja garuma ķēžu taukus no gaļas, cūku taukiem, sviesta (pieņemot, ka nav alerģijas), kokosriekstu eļļas un šokolādes (tumšās, kurā ir vismaz 70% kakao).

Ja zarnas funkcionē normāli, tās fermentē dārzeņu šķiedras īso ķēžu taukskābēs, un tās ir vēl viens lielisks tauku degvielas avots.

Daudzu slimību un sliktas pašsajūtas cēlonis ir pārtikas alerģija. To var attiecināt, piemēram, uz kairināto zarnu, astmu, garastāvokļa svārstībām, galvassāpēm, artrītu, alerģiskiem muskuļiem (jutīgumu, ko rada mehāniski muskuļa bojājumi, piemēram, plīsumi un sasitumi) un, protams, nogurumu. Visbiežākie vaininieki, kas izraisa alerģiju, ir graudaugi, piena produkti, raugs un toksīni.

Ķīmiskās vielas uzturā nomāc enzīmu sistēmas darbību un palēnina metabolismu. To var teikt gan par zālēm, gan pārtikas piedevām, gan arī par pesticīdu, hormonu un antibiotiku atliekām produktos. Jūras zivis, ko nozvejo piekrastē, var saturēt dzīvsudrabu.

Izvairieties no produktiem ar pārtikas piedevām, krāsvielām, garšas pastiprinātājiem un nepērciet pārtiku plastmasas iesaiņojumā (sevišķi, ja tā tiek sildīta). Cik vien iespējams, ēdiet bioloģiskus produktus.

Kāpēc tieši akmens laikmeta diēta?

* Ietver produktus ar zemu GI, kas strauji nepalielina cukura līmeni asinīs.

* Tajā nav izplatītāko pārtikas alergēnu.

* Nesatur produktus ar pelējumu un stipri raudzētus produktus.

* Cik vien iespējams, ir brīva no ķīmijas.

Akmens laikmeta ēdienkarte

Šos produktus drīkst ēst dienā un vakarā.

*

Visu veidu gaļa

: vistas, liellopa, jēra, cūkas, tītara, pīles, zoss un medījuma gaļa, piemēram, brieža, fazāna un rubeņa. Subprodukti kā aknas, nieres un citi arī ir labi.

* Olas: lielisks lecitīna avots, šie dabiskie tauki vajadzīgi šūnām, sevišķi tām, kas ir iesaistītas neironu pārraidēs.

*

Visas zivis

: iekļaujot lasi, skumbriju, mencu, pīkšu (bet uzmanīgi ar kūpinātām zivīm, jo tās bieži satur krāsvielas). Zivju konservi savā sulā vai olīveļļā der, tāpat arī konservētas garneles, mīdijas un gliemeži, ja vien tie nesatur pārtikas piedevas.

* Visi zaļie dārzeņi.

*

Saknes

(bet ar mēru, jo sakņaugi satur arī ogļhidrātus): burkāni, pastinaki, rāceņi, kāļi, selerijas.

* Visas salātu sastāvdaļas: avokado, lapu salāti, tomāti, gurķi, selerijas, pipari, sīpoli, kreses, bambusu dzinumi.

*

Franču mērce

: vislabāk pašu gatavota no olīveļļas, citrona sulas, ķiploka un sinepēm.

* Augļi ar zemu ogļhidrātu saturu: lielisks piemērs ir ogas.

*

Sēklas

: saulespuķu, magoņu, sezama.

* Rieksti: zemesrieksti, Brazīlijas, lazdu, Indijas rieksti, pistācijas, valrieksti, kā arī riekstu sviests, piemēram, tahini (sezama sēklu sviests).

*

Kokosriekstu eļļa

: garšīgs un labs vidēja garuma ķēžu tauku enerģijas avots.

* Auksti spiesta riekstu un sēklu eļļa: dāsni lietojiet saulespuķu, olīvu, sezama, vīnogu kauliņu, kaņepju, linsēklu eļļu, bet nekad – cepšanai, jo karstums sabojā to veselīgās īpašības.

*

Fermentēta soja

: iesaku raudzēt probiotiskus dzērienus, piemēram, kefīru, sojas pienu (parastā govs piena vietā), jo sojas ogļhidrāti fermentējot pazūd. Kefīrs ir labs, jo palīdz atjaunot zarnās draudzīgās baktērijas.

* Garšvielas: čili, kumīns, ingvers, koriandrs, pipari, ķiploki.

*

Visi ārstniecības augi

.

* Sāls (visu veidu dabisks jūras sāls ar samazinātu nātrija daudzumu).

Dienas laikā atļautie dzērieni

* Attīrīts ūdens.

* Zāļu tējas.

Produkti, kas jālieto uzmanīgi (pastāv neliela alerģijas iespēja).

* Rīsi un kartupeļi: brūnie rīsi vai uzpūstie rīsi (no ekoloģiskās pārtikas veikaliem).

* Īpaši graudaugi: prosa, griķi, sāgo putraimi, kīnva jeb kvinoja.

* Augļi ar augstu ogļhidrātu saturu: banāni, vīnogas, melones.

* Žāvēti augļi: rozīnes, aprikozes, plūmes, vīģes, dateles.

* Pākšaugi: lēcas, sviesta pupiņas, turku zirņi, pupas.

* Riekstu, sēklu un žāvētu augļu maisījumi.

* Marantas milti: kā iebiezinātājs gaļas mērcei.

Sakārtojiet zarnas!

Zarnu disbioze un slikta gremošana (kad produkti zarnās tiek fermentēti, nevis sagremoti) arī var izraisīt problēmas.

Pirmkārt, fermentācija rada gāzes ar vēdera uzpūšanos, burbuļošanu un atraugām, otrkārt, tā izdala toksiskus blakusproduktus, piemēram, alkoholu, D-pienskābi un ūdeņraža sulfīdu, kas nomāc mitohondriju darbību, un, treškārt, tā pieļauj baktēriju pārāk ātru vairošanos zarnās, kas var ierosināt alerģiju. Daudzi artrīta gadījumi rodas tieši šī iemesla dēļ.

Ja lietojat slikti sagremojamus produktus, papildus uzņemiet sālsskābi ar pepsīnu (divas kapsulas ar pirmo ēdiena kumosu katrā maltītē) un iekļaujiet ēdienkartē fermentētus produktus, piemēram, skābētus kāpostus un kefīru.

Atpūta

Kā pareizi izbrīvēt laiku atpūtai?

Tiem, kuri cieš no stipra noguruma, nepieciešama pilnīga atpūta no fiziskajām aktivitātēm, ciemiņiem, telefona zvaniem, lasīšanas, datora, runāšanas, bērnu aprūpes, trokšņiem un TV – visām darbībām, kas dienas laikā būtu jāsamēro.

Kad atpūšaties, atgulieties horizontāli, lai samazinātu sirdij slodzi (stāvus pozīcijā sirdij ir daudz grūtāk dzīt asinis pa ķermeni nekā tad, ja guļat).

Ja vien iespējams, regulāri atlaidieties gultā arī dienas laikā, pat tajās dienās, kad jūtaties labi.

Hronisks noguruma sindroms var izpausties ar novēlošanos, piemēram, ja piespiedīsiet sevi kaut ko darīt, sekas var izpausties pēc 12–36 stundām. Arī tad, ja patiešām jūtaties labi, nevajag pārstrādāties, jo pēc tam būs sliktāk.

Veiciet darbus ar īsiem piegājieniem. Daudz efektīvāk varēsiet kaut ko izdarīt, ja 10–40 minūtes strādāsiet un tikpat ilgi atpūtīsieties (būtībā tas var būt jebkāds laika sprīdis). Man bija kāda paciente, kura varēja noiet tikai 30 metrus, bet, kad viņa 15 metrus pagāja, tad atpūtās un atkal turpināja iet, viņa spēja noiet pat pusotru kilometru dienā.

Dažādojiet savas aktivitātes. Tas attiecas gan uz smadzenēm, gan ķermeni. Radio vai mūzikas klausīšanās nodarbina citas smadzeņu daļas nekā TV skatīšanās, un ēdiena gatavošanā (ideāli, ja to darāt, sēžot uz augsta krēsla) ir iesaistīti citi muskuļi nekā staigāšanā.

Attīrīšanās

Pirts ir lieliska iespēja attīrīties.

Ja šūnām ir problēmas ar ATF un ADF pārveidošanu turp un atpakaļ, tas vedina domāt par dažādiem toksīniem, kas bloķē šo procesu, – gan toksīnu, kuri rodas organismā (piemēram, brīvie radikāļi), gan eksogēno (kas ir ārpus ķermeņa, piemēram, smagie metāli, pesticīdi, gaistoši organiskie savienojumi). No šiem eksogēnajiem toksīniem var atbrīvoties, ja ievēro karstuma/svīšanas režīmu (izņēmums ir smagie metāli).

Es ieteiktu attīrīšanos ar svīšanu vismaz trīs reizes nedēļā un par vislabāko atzīstu infrasarkanā starojuma saunu. Epsoma sāls (magnija sulfāta jeb rūgtā sāls) karstās vannas var iedarboties tikpat labi.

Infrasarkanā starojuma karstums, kas ir daļa no saules gaismas, burtiski sapurina toksīnu molekulas tā, ka tās, kuras nav labi pieķērušās, tiek nokratītas un izvadītas uz lipīdu slāņa ādas virskārtā, un no ādas tās var noskalot. Tāpēc nomazgāšanās ir tikpat svarīga kā karstums, citādi toksīni var vienkārši atkal tikt absorbēti.

Esmu veikusi vairākas analīzes cilvēkiem pirms un pēc pirts, un pirms saunas tās uzrādīja pesticīdu, gaistošo organisko savienojumu un citu toksisko ķimikāliju klātbūtni. Atkārtotās analīzēs pēc saunas visos gadījumos katrs rādītājs bija uzlabojies.

Lai attīrītos no smagiem metāliem, vislabākā ir helātu terapija, kur orāli vai intravenozi tiek uzņemtas vielas, kas piesaista un izvada toksiskos minerālus.

Cilvēki var atbrīvoties no noguruma, ja pirmām kārtām pēc iespējas stingrāk ievēro režīmu (diētu, uztura bagātinātāju lietošanu, aktivitāšu samērošanu, miegu un attīrīšanos). Kad viņi sāk justies labāk – un tikai tad –, var palielināt aktivitāšu līmeni. Ja izpaužas aizkavētais nogurums, atkal jāsamazina aktivitāšu līmenis, un tas jādara tik ilgi, kamēr vien ķermenis nav atlabis.

Rakstam izmantota Dr. Sāras Maihilas grāmata Diagnosing and Treating Chronic Fatigue Syndrome (“Hroniska noguruma sindroma diagnosticēšana un ārstēšana”) (Hammersmith Books, 2014), pieejama Amazon.

Žurnāls “Ko Ārsti Tev Nestāsta” / Foto: Shutterstock