Treneris Stankēvičs: "Sieviete var būt slaida un skaista arī 80 gadu vecumā"

Ilgdzīvotājus apvieno kustība

Tikšanos sarunājam Alvja darba vietā. Dodoties Tērbatas ielas virzienā, eju gar Matīsa tirgu, kur jau rīta agrumā no dzīves saguruši, sašļukuši un atrofējušies ķermeņi pelēkām sejām stiķē lielajam aliņam. Tepat, dažus desmitus metru tālāk, atrodas moderna, stiklota ēka ar strūklaku priekšplānā. Esmu klāt.

Foajē, gaidot Alvi, vēroju cilvēkus: slaidas sievietes pašapzinīgi iztaisnotām mugurām, zem kuru joprojām vasarīgajām drēbēm manāmi mazi, apaļi muskulīši, un vīriešus ar vēderiem kā veļas dēlis, brūni nosauļotām muskuļotām rokām. Gaisā virmo mundrums, prieks, enerģija. “Veselība glābs pasauli,” domās pārfrāzēju Dostojevska vārdus, kas nav pretrunā ar romantisko apgalvojumu, jo veselība ir skaistums.

Cilvēki uz trenažieriem bēg no mazkustīga dzīvesveida

Nāk Alvis, un mēs izmetam līkumu pa telpu ar desmitiem visdažādāko trenažieru, uz kuriem ar sevī koncentrētu skatienu staipās, lokās un skrien glītos treniņtērpos tērpušies stāvi. Bēg no mūsdienu mazkustīgā dzīvesveida. Un pareizi dara. Alvis paskaidro, ka uz kvalitatīviem, augstas klases trenažieriem var trenēt konkrētas muskuļu grupas, nepārslogojot un netraumējot locītavas. Reiz viņš pat esot atteicies no darba piedāvājuma kādā sporta klubā tikai tāpēc, ka tajā bijuši lēti, nekvalitatīvi trenažieri.

Pēc iespaidīgā vizuālā ievada saruna var sākties. Alvis atver biezu mapi ar sertifikātiem, apliecībām, tabulām, līknēm – lai redzu, ka tas, par ko viņš runā, nav tukšas pļāpas, visa pamatā ir pētījumi bioķīmijā un daudzu gadu gaitā uzkrātās zināšanas un pieredze. “Es nestrādāju tukšgaitā, no manis gaida rezultātu,” saka treneris. Precīzākais Alvja darba indikators ir viņa trenēto sportistu starptautiskie sasniegumi. Būdams Latvijas olimpiskās vienības dziednieks, viņš pēdējo piecu gadu laikā strādājis ar pasaules līmeņa biatlonistiem, riteņbraucējiem, futbolistiem, basketbolistiem – slavenību saraksts ir iespaidīgs. Alvja trenētie sportisti pārstāv gandrīz visus sporta veidus, tostarp karatē, moderno pieccīņu, džudo.

Veselīgs dzīvesveids ir kustības. BET! Pareizas kustības

 “Mediji ir pilni ar dietologu ieteikumiem, bet bieži vien tā ir tukša muldēšana, kam nav zinātniska pamatojuma. Es runāju par tēmām, ko nepārzina arī vairākums profesionālu treneru, jo piecdesmit gadus vispārējās fiziskās sagatavotības niša ir bijusi tukša,” sāk Alvis. “It kā elementāra patiesība, ko visi zinām: kustības ir veselīga dzīvesveida pamatā. Bet! Pareizas kustības,” precizē Alvis. “Sandis Ozoliņš saka, ka beidzot sapratis: nav jātrenējas ne par daudz, ne par maz, bet jādara tas pareizi.

Divas trešdaļas cilvēku Latvijā vispār nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. Un tikai 0,5% cilvēku apmeklē trenažieru zāli. Man ir svarīgi popularizēt vispusīgu fizisko sagatavošanu, ar ko nenodarbojas ne bērnudārzos, ne skolās, līdz ar to arī sportisti nav vispusīgi fiziski attīstīti. Nevajag fizisko sagatavotību jaukt ar speciālo, piemēram, hokejam, basketbolam vai kam citam. Vispārīga fiziskā sagatavotība ir izturība, spēks, ātrums, lokanība, kas jāattīsta ikvienam cilvēkam neatkarīgi no tā, vai viņš ir basketbolists vai grāmatvedis. Visi grib būt jauni, skaisti un veseli, bet mēs ļoti labi zinām, ka dzimstam un tad ar gadiem ejam uz otru pusi, novecojam. Ko darīt, lai mēs būtu aktīvi vēl vismaz piecpadsmit, divdesmit gadu arī pēc sabiedrībā pieņemtās nolemtās robežas, teiksim, piecdesmit, sešdesmit gadiem? Pētījumi ir pierādījuši, ka ilgdzīvotājus visā pasaulē apvieno kustība. Pat ja kāds šad tad uzpīpējis un iedzēris, tas nekas, būtiskākais ir kustība.”

Vai kundzēm, kas augu dienu rosās dārzā vai pie plīts, vēl jāiet uz fitnesa zāli?

Jautāju Alvim, ko īsti nozīmē kustība. Ir kundzes, kas to vien dara, kā kustas. Rakņājas mazdārziņā, rosās pie plīts, mazgā grīdu, slauka putekļus, tekalē pa veikaliem, skraida pakaļ mazbērniem. Vai tad ar to nepietiek? Vai viņām vēl jāiet uz fitnesa zāli?

“Tas ir labi, ka rosās, bet tas ir par maz,” attrauc Alvis. “Kas parasti notiek ziemā? Pat ja ir kustības pieprasošā saimniecība, kad pavasara, vasaras, rudens darbi apdarīti, cilvēki teju pusgadu sēž mājās pie televizora un gaida nākamā gada pavasari. Bet jākustas ir pastāvīgi, turklāt ir nepieciešama kustību programma. Normāli būtu stundu dienā skriet vai ātri iet, līdz sirdsdarbība sasniedz aerobo zonu – tādu kustību intensitāti, kad vēl nerodas aizdusa, var pat sarunāties, kad pulss ir aptuveni 120 sitieni minūtē. Rakņājoties dārzā vai stiepjot iepirkumu maisus no veikala, sirdi uztrenēt nevar. Bet trenēt vajag, jo tā notiek audu apgāde ar skābekli, taukaudu dedzināšana, veidojas jauni mitohondriji – šūnu spēkstacijas, enerģijas fabrikas. Un tā nav pamatīga slodze. Te jau ir tas joks! Mēs daudz ko darām nepareizi. Pie mums pat lielajā sportā nesaprot, kas ir funkcionālie testi un ko nozīmē laktāts!”

Ja organisms tiek noslogots nepareizi vai pārāk daudz, tas noved gan pie sīkām traumām, gan nopietnām sirds asinsvadu slimībām

Un ko tad tas nozīmē? Uzzinu: laktāts jeb pienskābe ir vielmaiņas galaprodukts, ko var noteikt ar speciālu aparatūru, paņemot no pirksta asins pilienu. Laktāta koncentrācija asinīs mainās atkarībā no slodzes intensitātes. Sportists nevar vadīties tikai pēc pulsa, kas ļauj novērtēt vienīgi sirds asinsvadu sistēmas darbību, ir nepieciešama arī informācija par muskuļu metabolismu – enerģijas ražošanu muskuļos.

Lūk, tāpēc ir vajadzīgi funkcionālie testi, lai varētu sastādīt precīzu treniņa plānu. Laktāta mērījumi slodzes laikā ir ļoti individuāli un atšķiras atkarībā no cilvēka fiziskās sagatavotības. Laktāta līmeņa noteikšana pēdējos gados kļuvusi arvien populārāka, tam ir nopietns pamats – pētījumi skaidri uzrāda – ja organisms tiek noslogots nepareizi vai pārāk daudz, tas noved gan pie sīkām traumām, gan nopietnām sirds asinsvadu slimībām. “Piecdesmit gadu garumā sistēma nodarbojās ar izdzīšanu, un, ciktāl topošais sportists, patiesībā bērns, augošs organisms vilka, tik arī bija. Turpretī vispusīga fiziskā sagatavotība nozīmē atsevišķu izturības, ātruma, spēka īpašību trenēšanu, kas vajadzīgas mūža garumā, līdz pat pēdējai dienai.”

Pareizi trenējot sirdi, tā būs stipra kā jaunībā

Alvis turpina: “Šūnas piesaista skābekli un sāk ražot enerģiju tikai tad, kad ir pietiekama kustība. Tā ir sarežģīta bioķīmisko reakciju ķēde. Aptaujās lielākā daļa cilvēku apgalvo, ka viņiem ir pietiekama fiziskā slodze. Tomēr diez vai šie cilvēki skrien četrdesmit minūtes dienā. Garajos izturības treniņos, pie zema pulsa tiek trenēts sirds priekškambaris, bet intensīvās slodzēs – sirds muskulis. Ar to maratonists atšķiras no sprintera. Nedrīkst pieļaut, ka sirds strādā kaut kā pļek-pļek, vismaz reizi nedēļā sirdij ir vajadzīga intensīvāka slodze. Pareizi trenējot sirdi, tā būs stipra kā jaunībā. 90% no sirds veselības ir atkarīga no mums pašiem.”

Trenējiet dziļos muskuļus!

Nopūšos, sakot – tātad lielākā daļa no tiem, kas trenējas bez speciālām zināšanām un programmas, dara to nepareizi...

“Tur jau tas āķis!” Iesaucas Alvis. “Jau piecpadsmit gadus lasu lekcijas sportistiem, izglītoju sabiedrību, bet – nepielec! Ja dziļie muskuļi, kas satur muguru, ir vāji, skriemeļi staigā pa labi, pa kreisi, skelets neturas kopā. Es saku: nekādas tabletes vai rehabilitācija nepalīdzēs, ir jātrenē dziļie muskuļi!”

Kas ir dziļie muskuļi, un kāpēc tie ir tik svarīgi? “Iekšējie muskuļi satur skeletu. Ja muskuļi ir vāji, skelets staigā, starp skriemeļiem iespiež nervus, un rodas sāpes mugurā, gurnos un locītavās. Es uzsveru: šie muskuļi jāuztrenē. Un tas ir regulārs darbs. Dziļie muskuļi jātrenē pilnīgi visiem, arī veseliem cilvēkiem. Daudzas veselības problēmas var risināt ar vingrošanu – muguras sāpes, disku trūci u. c. Apmeklējot nodarbības vismaz divas, trīs reizes nedēļā, ne mazāk kā trīs mēnešus, cilvēks pamana, ka mugura nesāp, arī izdarot visai sarežģītas kustības vai noslogojot muguru ilgstoši neērtā pozā. Nodarbinot sevi aerobā slodzē, tiek stiprināta sirds un asinsvadu sistēma. Vingrojot trīs reizes nedēļā, augums kļūst stingrs, slaids, lokans, spēcīgs un skaists.”

Vai varat roku pacelt desmit reizes? Nevarat? Sarunāts, sākam ar piecām reizēm

Agrāk Alvis aizrāvies ar pirts lietām, vadījis badošanās kūres, attīrošas, atjaunojošas procedūras ar ezera dūņām un zemes taukiem, taču tagad viņš deg par to, lai cilvēki sāktu pareizi kustēties un trenēties. Alvis trenē ne vien slavenus sportistus, bet arī cilvēkus cienījamos gados, pierādot, ka rezultātus var sasniegt jebkurā vecumā. Atliek tikai gribēt un sākt! “Tā sistēma ir interesanta: ja jūs šodien pacelsiet roku desmit reizes, tad rīt jau vienpadsmit, bet pēc trim mēnešiem deviņdesmit.

Atnāk pie manis septiņdesmit gadu veca kundze. Bijusi grāmatvede, nekad ne ar ko nav nodarbojusies, tikai sēdējusi un skaitījusi ciparus tabulās. Viņa saka: “Zini, dēliņ, man muguras operācija jātaisa, bet es ne visai uzticos tiem dakteriem, man ar viņiem jau bijusi darīšana.” Labi, sākam. Prasu: “Vai varat roku pacelt desmit reizes? Nevarat? Sarunāts, sākam ar piecām reizēm. Gurnu varat pacelt?” Kaut ko varam, kaut ko ne. Nākamajā reizē mēs roku un gurnu jau ceļam sešas reizes. Un tā visu laiku uz priekšu. Pēc dažiem mēnešiem tā kundze jau izpildīja sportistu normu. Pareizi kustēties nozīmē mēreni pielikt slodzi divas, trīs reizes pa dažām sekundēm.

Jāsaprot, ko vēlas panākt, cilājot hanteles vienatnē

Mēs visi saprotam, ka dabā ir divpadsmit mēnešu cikls, vispirms ir rudens, tad pamazām piesalst, iestājas ziema, tad kļūst siltāks... Ir ritms, pēctecība. Tomēr nezin kāpēc šo pakāpeniskumu negribam attiecināt uz savu ķermeni. Cilvēki nāk uz zāli, bet viņiem nav nekādas sistēmas. Bet tieši man, trenerim, ir jāspēj paskaidrot, kas notiek šūnā – mazākajā daļiņā, kas veido nākamos muskuļus, izpildot tādu un citādu darbību. Saprotiet, tas nav tik vienkārši – jo ar vienu darbu var uztrenēt, ar otru – noārdīt.”

Jautāju, vai tad tas ir slikti, ja cilvēks iziet zaļā pļavā un uz savu galvu pacilā hanteles?

“Nē, slikti nav, bet būtu labāk, ja viņš saprastu, ko ar to vēlas panākt.”

Sievietes teiks: man vienalga, kas tajās šūnās notiek, lai tikai apaļš un gluds tricepss, neatlaižos.

“Un sievietes dragā, dzen nost svaru pie augsta pulsa, kad sviedri gāžas aumaļām, bet – augsts pulss saskābina organismu. Ja pēc nodarbības viņa apēdīs trīs apelsīnus vai divus ābolus, svars pieaugs, un viņa nesapratīs, kāpēc. Svaru samazina, ilgstoši kustoties pie zema pulsa. Elementārais, ko es ieteiktu, ir lēni skriet. Ja cilvēks grib zināt, kāda ir viņa tauku dedzināšanas pulsa zona, kurā brīdī sadeg pīrādziņi un kurā trenējas sirds, vēlams iziet funkcionālo testu. Testa rādītāji ir derīgi ilgākam laikam, tie tik ātri nemainās.”

Kad cilvēks uzzina, ka dzīve iet uz beigām, viņš izdarīs jebko

Daudzi teiks: ārprāts, tas ir dārgi, sarežģīti, tas nav man domāts.

“Lai nestāsta pekstiņus,” strikti nosaka Alvis. “Kad cilvēks uzzina, ka dzīve iet uz beigām, viņš izdarīs jebko. Cilvēki nemāk rēķināt. Ir daudz lētāk ieguldīt veselībā nekā slimot un maksāt par operācijām. To, ka trenēties un dzīvot veselīgi ir dārgi, izdomājuši tie, kas dzīvo nepareizi. Tu dzīvo galīgi šķērsām un gribi būt mūžīgs? Piedodiet, nesanāks.”

Pareizi jau skan, tomēr nav noslēpums – galvenā motivācija doties uz fitnesa klubu un pieteikties uz aerobikas nodarbībām ir vēlme iegūt skaistu augumu...

“Un tad diemžēl aerobika nereti tiek pārvērsta par anaerobiku,” treneris nopūšas.

Cilvēki bieži jauc spēka un izturības slodzi, veči darbojas ar spēka slodzi un uzpūšas kā komiksu varoņi

“Anaerobās slodzes laikā skābekļa pieprasījums ir lielāks par skābekļa patēriņu. Šādas slodzes laikā jūs nevarat parunāt, ir aizdusa, var veidoties aritmija. Šādu slodzi drīkst izvēlēties tikai ļoti trenēti cilvēki. Savukārt aerobās slodzes laikā skābekļa patēriņš ir vienāds ar skābekļa pieprasījumu. Atcerieties – tie slaidie, skaistie muskuļi veidojas izturības slodzē ar lielu atkārtojumu skaitu, ne mazāku par divpadsmit. Tad cilvēks kļūst par smukulīti un neizskatās sapampis. Cilvēki bieži jauc spēka un izturības slodzi, veči darbojas ar spēka slodzi un uzpūšas kā komiksu varoņi. Lielā masa ir, bet sirds maza, mazliet uztraucas, un viss – plukš. Piecas reizes palecas un pusstundu elso.”

Kārnās ir skābas

Alvja viedoklis par sievietēm, kas dzenas pēc tievuma, nav glaimojošs. “Vai cilvēks, kam ir kauli, āda un tauki, bet nav enerģijas, var būt smuks?” viņš retoriski jautā.

“Izkaltusi, kārna sieviete nevar būt skaista. Tievums nav skaistuma rādītājs, sievietei jābūt dzīvelīgai. Tieši tāpēc apaļīga sieviete ir omulīga, visiem patīk, viņā ir enerģija. Ko dara kārnās sievietes? Lai iegūtu enerģiju, viņas dzer kafiju, dažreiz noraujas – ēd saldumus, bet tas saskābē organismu, un enerģija zūd vēl vairāk. Ja organisms nesaņem olbaltumvielas, ogļhidrātus, kas ražo enerģiju un spēku, un prieku kā jaunībā, no tā nāk žults un skābums. Olbaltumvielas ir kā ķieģelītis, no kā būvē māju, tāpēc ir jāēd viss, nevis jābadina sevi tā, ka miesa kā lupata šūpojas vējā. Pienāk diena, kad sieviete ielien tajā 32. izmērā, bet dzīves enerģija ir zudusi, ir palikusi tikai ēna no cilvēka. Ja sieviete ir tieva, bāla, sakniebtām lūpām – bēdziet no viņas pa gabalu, jo viņa ir neapmierināta, bez prieka, pārņemta ar savu badošanos. Organismu skābē nervi, alkohols, melnā tēja, kafija, saldumi, bulciņas.”

“Pirms desmit gadiem teica: galvenais ir uzturs un vitamīni!” Alvis ir iekarsis. “Gāja laiks, un tas nedeva kāroto rezultātu. Tāpēc tagad saka: galvenais ir kustība. Tai kārnajai es ieteiktu sākt ātri iet vai lēni skriet un neēst skābējošos produktus. Kas dod enerģiju? Gaļa, kartupeļi, griķi, visi parastie ēdieni.”

Apmulstu: gaļa un kartupeļi? Visur taču raksta, ka nekas sliktāks par to nevar būt!

Ēdienam jābūt daudzpusīgam, bet brīvdienās var sevi uzcienāt

“Padomājiet, no kāda viedokļa tie var būt slikti? Ēdienam jābūt daudzpusīgam, bet brīvdienās var sevi uzcienāt. Daudzi tikai sēž un domā, ko ēst, ko neēst – varbūt tikai burkānus vai apelsīnus, kādu saujiņu vitamīnu. Mums ir vitamīnu pārbagātība, saujām ēdam, bet cilvēku veselība nav uzlabojusies. Kāpēc? Jo esam kļuvuši mazkustīgi. Sākumā enerģija ir jāpatērē, pēc tam organisms pats pateiks priekšā, ko grib. Un, ja organisms signalizē, ka grib siļķi, tad ir jāēd siļķe.

Normālam organismam dienā ir jāuzņem viens grams olbaltumvielu uz vienu kilogramu ķermeņa masas. Ja sieviete knakstās ap riekstiņiem, viņa nesaņem pietiekamu daudzumu olbaltumvielu. Viņa saka: “Jā, bet es palikšu resna.” Nesāc ar ēšanu, sāc ar kustībām! Turklāt – ja cilvēks grib uztrenēt skaistus ārējos muskuļus, ieteicams uzmeklēt treneri, kas paskaidros un parādīs, jo muskuļiem jābūt proporcionāli attīstītiem. Nevar uztrenēt rokas un kaklu, bet kājas – ne. Pareizi darbojoties, vizuāli izmaiņas var redzēt jau pirmajos mēnešos. Pie manis cilvēki atnāk septembrī, līdz maijam trenējas un vasarā dodas skaisti un veseli. Viņi netērē naudu ārstiem un sliktam garastāvoklim, jo viņiem dzīvē viss ir.”

Pirts un auksts ūdens – nekā labāka uz pasaules vienkārši nav

Alvis nebeidz atkārtot: vispirms kustība, pēc tam viss pārējais, arī veselīga āda. “Lai iegūtu skaistu ādas krāsu, jāiet nevis uz dārgām procedūrām, bet jāapgādā audi ar skābekli. Viegls kross trīs reizes nedēļā, un āda iegūs savu dabisko krāsu kā jaunībā! Ko vēl var darīt? Pirts un auksts ūdens – nekā labāka uz pasaules vienkārši nav. Tālāk jāuztrenē muskuļi – jo tie ir stiprāki, jo vairāk enerģijas. Ir svarīgi saprast, ka tā ir vesela zinātne, kam nevar pieiet vieglprātīgi, darīt uz dullo. Ja mēs kaut ko paņemam ārā no konteksta, namiņš sabrūk. Būsim reāli, kas notiek zālēs? Jā, Latvijā cilvēki aizvien vairāk nāk uz fitnesa klubiem. Tāda ir pēdējo gadu tendence, bet vai tāpēc mainās sistēma? Nē. Katru gadu zinātnieki atklāj kaut ko jaunu. Tas, kas pirms dažiem gadu desmitiem tika uzskatīts par pareizu, tagad ir vēsture. Mēs nevaram pateikt: burkāns ir labs, cīsiņš slikts, bet ir jāzina, kas notiek šūnu līmenī, kad tu ēd vienu vai otru. Tāpat jāzina, kas notiek ar šūnām, kad cilvēks skrien ar tādu vai nedaudz citādu pulsu.”

Šūnām ir atmiņa

Stāstu, ka kādā televīzijas raidījumā dzirdēju apgalvojumu, ka ēst daudz augļu un dārzeņu, lai uzņemtu vitamīnus, ir pat kaitīgi. Kā tad tā?

Alvis piekrīt: “Jāsaprot, kas tajos īsti ir – vitamīni vai minerālvielas, mikroelementi. Dārzeņi ir ūdens plus mikroelementi – tas nav slikti, bet nevar ēst tikai tos. Es zinu, par ko runāju, astoņus gadus biju veģetārietis. Man trūka spēka, kļuvu nervozs, nejutos labi, kilogramiem ēdu konfektes. Kāpēc cilvēks nejūtas laimīgs? Tāpēc, ka viņam nav enerģijas, spēka. Atdodiet cilvēkam jebkurā vecumā viņa jaunības enerģiju, un viņam nevajadzēs ne psihologu, ne mersedesu, ne naudu. Laimes hormons – endorfīns – rodas slodzes laikā. Padomājiet, vai jums ikdienā ir pietiekama aktivitāte, lai organisms ražotu endorfīnu? Nav. Viens iet uz krogu piedzerties, otrs trīs reizes nedēļā iet uz zāli trenēties un ir laimīgs.”

Sievietes, kuras sevi mīl, labāk izvēlas palikt vienas, nevis būt kopā ar ļumēt sākušu īgnu vīrieti

Tomēr vīriešiem ir vieglāk – filozofēju. Simptomātiski, ka vīrieši četrdesmit, piecdesmit gadu vecumā bieži vien nedara neko, uzskatīdami, ka viņi paši par sevi ir vērtība. Sak, lai jau tā vecējošā dāma pūlas man par prieku, lai gan realitāte apliecina – aizvien vairāk sevi mīlošas sievietes, tiešām ar labiem, skaistiem augumiem izvēlas palikt vienas, nevis būt kopā ar ļumēt sākušu īgnu vīrieti.

“Un dara pareizi,” piebilst Alvis. “Zinātnieki ir izpētījuši, ka pēc trīsdesmit gadu vecuma vīrietis, kas sevi fiziski nenodarbina, pietiekamā daudzumā vairs neražo vīrišķos hormonus. Kas notiek tālāk? Pamazām, bet neatlaidīgi tāds vīrišķis vizuāli sāk līdzināties sievišķim – pleki sašļūk, kļūst šauri, parādās vēderiņš. Viņš kļūst čīkstīgs, pīkstīgs, mūžīgi saguris, netur vārdu, nespēj analītiski domāt. Kā šis vīrietis izturas? Viņš spiež uz ārējo atribūtiku – pierullē ar mersedesu, ved uz smalku krogu, viņš pretējo dzimumu sāk piesaistīt tā, kā to dara sievietes, – ar smukumlietiņām, kurpēm, dekoltē.

Vēderbumba rodas no nepareizas ēšanas - gaļas, alus un visādām uzkodām

Atcerieties, sievietes! Ja vīrietis jums mēģina pierādīt, ka ir vīrietis, varat būt drošas, ka viņš nav vīrišķīgs. Īstam vīrietim nekas nav jāpierāda – viņš vai nu ir, vai nav. Kad vīrietim neizstrādājas vīrišķie hormoni, sieviete intuitīvi sajūt, ka mājā ir vēl viena sieviete. Tam nav zinātniska pamatojuma, bet pieļauju, ka sievietē sāk dominēt vīrišķie hormoni, viņa kļūst aktīvāka, agresīvāka, tieši viņa ved dēlus uz hokeju. Savukārt lielā vīriešu vēdera iemesls ir disbakterioze, kas rodas no nepareizas ēšanas. Vēderbumba rodas no gaļas, alus un visādām uzkodām, kas skābē. Līdzko cilvēks sāk ēst bāziskākus produktus, vēders sakrītas, izrādās, ka vēdera lielums ir no sakrātām gāzēm un tauku slānis nemaz nav tik liels.”

Sieviete var būt slaida un skaista arī 70 un 80 gadu vecumā

Ja cilvēks neko nav darījis, vai piecdesmit vai pat sešdesmit gadu vecumā nav par vēlu sākt?

“Īstais laiks ir tieši tad, kad jums ienāk prātā kaut ko darīt. Sieviete var būt slaida un skaista arī septiņdesmit un astoņdesmit gadu vecumā, jo šūnām ir atmiņa. Esmu redzējis, kā septiņdesmit gadu veca sieviete, kas jaunībā bijusi baleta dejotāja, pēc pusgada treniņa taisa špagatu kā jaunībā. Līdzko tiek dota iespēja, sāk darboties šūnu atmiņa, kas spēj atgriezt cilvēku laikā, kad viņš jutās labi un nedomāja, ka laimei vajag māju, vasarnīcu, mašīnu.

Kad cilvēks sāk kustēties, viņam mainās arī domāšana, un tā ir ļoti laba sajūta. Līdzko atgriežas veselība, rodas veseluma, harmonijas sajūta. Esmu redzējis, kā vecs vīrs, kas vēl nesen grasījās doties kapā, kļūst omulīgs un sārts kā jaunībā. Ir svarīgi tikai viens: vai patiesi to gribu? Vienmēr prasu: cik dārgs tu sev esi? Cik tu maksā – tik daudz, cik mašīna, ledusskapis vai sērkociņu kastīte? Cilvēks sabožas: “Man ir lielas prasības.” Nekā tamlīdzīga: tev ir mazas prasības. Tu saki, ka gribi kaut ko sasniegt un uzbūvēt, bet katru dienu dzer šņabi. Patiesībā tu neko negribi, jo dzerot tu dzenā enerģiju un vairs neko nesaproti. Ir bagāti cilvēki, kas saka: “Es gribu justies kā savās labākajās dienās, tas miljons man neko nedod. Man nekā nav – ne enerģijas, ne veselības, ne dzīvesprieka.” Kas ir jēgpilnāk?” vaicā treneris. “Pirkt un krāmēt sev apkārt štruntus vai mīlēt sevi un dzīvi?”

Kustībai jākļūst par modes lietu, kuru akceptē valsts līmenī līdzīgi kā Eiropā

Sarunas noslēguma Alvis saka, ka kustībai jākļūst par modes lietu akceptētai valsts līmenī līdzīgi kā Eiropā, kur cilvēki nevis pierullē ar mašīnu, bet skrien, brauc ar riteni, pusdienas laikā sporto, izmanto ikkatru brīdi, lai atjaunotu enerģiju. Ja cilvēki būs aktīvāki, viņi būs priecīgāki, veiksmīgāki un, protams, būs skaistāki.