Slaucēju, audēju un datoristu slimība - karpālā kanāla sindroms. Kas tas ir?

Karpālā kanāla sindroms nav iekaisums – to izraisa saišu sabiezēšana starp spieķa kaulu un elkoņa kaulu. Karpālais kanāls ir plaukstas pamatnē, un tajā atrodas vidus nervs, kas atbild par lielāko daļu pirkstu jutību.

Karpālā kanāla sindromu rada rokas vidus nerva kompresija. Tam var būt dažādi cēloņi – traumas, ģenētika, fizisks darbs, kurā rokas tiek pakļautas lielai slodzei. Būtībā viss, kas kairina vai saspiež vidus nervu, var izraisīt karpālā kanāla sindromu. Piemēram, plaukstas locītavas lūzums var sašaurināt karpālo tuneli – ja sabiezē vai pietūkst saites. Tāpat to var veicināt reimatoīdā artrīta pietūkums un iekaisums. Vienu konkrētu cēloni šai slimībai nav iespējams definēt, jo tās attīstību var stimulēt vairāki iemesli.

Slaucēju, audēju un datoristu slimība

Karpālā kanāla sindroms ir raksturīgs vidēja vecuma cilvēkiem, bet mūsdienās ar šo problēmu saskaras arī jaunieši. Izplatīts ir uzskats, ka biežāk ar šo sindromu slimo sievietes, jo viņu karpālais kanāls ir šaurāks un mazāks nekā vīriešiem. No karpālā kanāla sindroma kādreiz izteikti cieta slaucējas un audējas, kurām rokas tika pakļautas lielai fiziskai slodzei un intensīvām kustībām. Mūsdienās ar šo vainu saskaras arī cilvēki, kuri ikdienā nestrādā fizisku darbu, taču intensīvi lieto datora peli.

Izplatītākie simptomi

Biežāk sastopamie simptomi ir progresējoša tirpšana, sāpes rokās, it īpaši naktīs, pietūkums, kustību traucējumi plaukstās. Raksturīgs ir trīsarpus pirkstu notirpums vai nejutība – īkšķa, rādītājpirksta un daļēja vidējā pirksta nejutība un tirpšana. Ir grūti veikt sīkus darbus, piemēram, aizpogāt pogas, satvert vai noturēt pirkstos nelielus priekšmetus. Ja mēdz būt šie simptomi, vajadzētu konsultēties ar savu ģimenes ārstu, kas nosūtīs pie speciālista, lai veiktu tālākus izmeklējumus un analīzes precīzas diagnozes noteikšanai.

Izmeklējumi un ārstēšana

Lai noteiktu precīzu diagnozi, tiek izvērtēta pacienta anamnēze, nepieciešamības gadījumā tiek veikts rentgens un noteikta elektromiogrāfija (diagnostiskas procedūra nervu un muskuļu veselības novērtēšanai) un citas pārbaudes. Iesākumā karpālā kanāla sindroma radītajām sāpēm un tūskas samazināšanai var līdzēt pretiekaisuma un pretsāpju medikamenti. Veiksmīgi palīdz arī blokādes, – pretsāpju un pretiekaisumu medikamenti tiek ievadīti tieši problemātiskajā zonā, neietekmējot citus orgānus. Tomēr, ja tas nelīdz, nepieciešams veikt plaukstas ķirurģisko operāciju. Operācijas laikā tiek veikts neliels grieziens plaukstas pamatnē un tiek pārgriezta nervu nospiedošā saite. Operācijai noteikti nevajadzētu būt pirmajai izvēlei, tādēļ konsultējieties ar savu ārstu, kas nozīmēs nepieciešamās pārbaudes precīzas diagnozes uzstādīšanai un piemēros efektīvāko ārstēšanas metodi.

Jebkurā gadījumā, lai neveicinātu karpālā kanāla sindroma attīstīšanos, nepieciešams vingrināt rokas locītavas, samazināt slodzi, kā arī sekot līdzi vispārējam veselības stāvoklim.

Ievēro: ilgstoši neārstēts karpālā kanāla sindroms sūdzības tikai pastiprina, pirkstu kustības traucējumi kļūst aizvien izteiktāki, ar laiku izdilst plaukstas muskuļi, plauksta zaudē spēku un zūd spējas veikt pat vienkāršus ikdienas darbus.