Ja mokies ar elpas trūkumu un klepu, aizej pārbaudi savas plaušas
Pastāvīgs klepus un elpas trūkums pie slodzes var būt pirmās pazīmes nopietnai plaušu slimībai – hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai (HOPS) jeb smacējošajam bronhītam. Lai arī HOPS, pēc ārstu aplēsēm, ir trešais izplatītākais nāves iemesls visām saslimšanām pasaulē, tā bīstamība Latvijā līdz galam nav apzināta.
Pasaules HOPS dienā 15. novembrī ārsti aicina iedzīvotājus pievērst pastiprinātu uzmanību šīm pazīmēm un doties pārbaudīt savu elpceļu veselību, kā arī smēķētājiem – atmest smēķēšanu.
HOPS Latvijā varētu būt līdz pat 15% iedzīvotāju virs 40 gadiem, taču tā ir diagnosticēta tikai 25 tūkstošiem cilvēku. Tā kā slimības galvenais cēlonis ir smēķēšana un zināms, ka Latvijā smēķē gandrīz puse vīriešu un piektā daļa sieviešu, daudziem HOPS slimniekiem saslimšana nav diagnosticēta un netiek ārstēta.
“Diagnostika ir samērā vienkārša un pieejama. HOPS diagnostiku – spirometriju jeb ieelpas un izelpas plūsmas mērījumus – var nozīmēt ģimenes ārsti, tādēļ aicinām pacientus aktīvāk pievērst uzmanību savai veselībai, doties savlaicīgi pie ģimenes ārstiem. Savukārt ārstiem – plašāk izmantot diagnostikas iespējas,” aicina pneimonoloģe, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes locekle Ineta Grīsle.
“Lielākās problēmas Latvijā rada HOPS medikamentu izmaksas,” stāsta Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs profesors Alvils Krams.
“Krīzes laikā valsts kompensētā daļa HOPS medikamentiem tika samazināta no 75% uz 50% un nav atjaunota iepriekšējā apjomā.
Diemžēl tādēļ liela daļa pacientu zāles nevar atļauties. Turklāt jāņem vērā, ka visbiežāk HOPS attīstās cilvēkiem pēc 40 gadu sasniegšanas, un mūža otrajā pusē pievienojas arī citas saslimšanas. Visām zālēm naudas nepietiek, un cilvēki vienkārši nolemj, ka ar elpas trūkumu varēs sadzīvot.”
Latvijā zāles saņem mazāk nekā puse no diagnosticētajiem HOPS pacientiem, tādējādi liela daļa no visiem HOPS slimniekiem netiek ārstēti, lēš mediķi. Savukārt, ja slimība tiek diagnosticēta laikus, tiek ārstēta un pacients izpilda visus mediķu norādījumus, no kuriem galvenie ir atmest smēķēšanu un lietot zāles, slimība tiek apturēta.
HOPS ir izplatīta, novēršama un ārstējama slimība. Kaitīgu daļiņu un gāzu inhalācija, galvenokārt smēķēšana, ir galvenais riska faktors. Tā gadu gaitā rada neatgriezenisku elpceļu un plaušaudu bojājumu. Pirmie simptomi HOPS pacientiem sākas pēc 40 gadiem un saistīti ar elpas trūkumu, klepu, biežām elpceļu infekcijām.
