Jauns pētījums atklāj satraucošas lietas par pasaulē populārāko medikamentu - aspirīnu

Pētnieki no Floridas Universitātes secinājuši, ka pat cilvēkiem ar aterosklerozi, kad artērijās jau ir sašaurinājumi un to sieniņas ir sacietējušas, aspirīns nepalīdz. Pētnieki apgalvo, ka to ir vērts lietot tikai tad, ja patiešām jau ir bijusi sirdslēkme vai insults, bet arī šādā gadījumā efekts ir visai “margināls”, citiem vārdiem sakot, niecīgs.

Jaunais atklājums liek apšaubīt standarta ieteikumu, ka aspirīns būtu jālieto ik dienu, lai novērstu sirds slimību risku. Šādas politikas dēļ aspirīns ir kļuvis par populārāko medikamentu pasaulē, un to jau sen vairs neuztver kā pretsāpju medikamentu, kam tas sākumā bija paredzēts.

Kad pētnieki novēroja 33 000 cilvēkus ar aterosklerozi, viņi konstatēja, ka aspirīna lietošana vai nelietošana nekādi neietekmēja šo cilvēku risku piedzīvot infarktu vai insultu. Pat 21 000 cilvēku, kas jau bija piedzīvojuši sirdslēkmi, aspirīna efekts bija niecīgs: infarkta vai insulta risks grupā, kurā pētījuma dalībnieki lietoja aspirīnu, bija 10,7 %, savukārt grupā, kurā to nelietoja, 10,5 procenti.

Vienīgie cilvēki, kam būtu jāturpina lietot aspirīnu, ir tie, kam jau ir veikta koronārā angioplastija vai ir ievietots koronārās artērijas šunts, lai paplašinātu sašaurinājumu koronārajā artērijā. Tā ir arī efektīva terapija sirds infarkta vai insulta gadījumā.

Pētnieki secināja, ka aspirīnam nevajadzētu būt zālēm, ko cilvēki lieto katrā gadījumā, jo tas paaugstina kuņģa un pat smadzeņu asiņošanas risku.

… un tas arī ir galvenais nāves iemesls cilvēkiem, kam ir pāri 75  

Gados vecāki cilvēki, kas aspirīnu lieto kā profilakses līdzekli, varētu aizdomāties par šo soli, jo aspirīna izraisītas fatālas asiņošanas risks ir daudz lielāks, nekā līdz šim uzskatīja.

Cilvēkiem, kas ir vecāki par 75 gadiem, ir vairāk nekā četras reizes augstāks kuņģa, barības vada un tievās zarnas asiņošanas risks, kad nepieciešama steidzama hospitalizācija, un vairāk nekā desmit reizes lielāki draudi mirt no šādas asiņošanas – šādus secinājumus izdarījuši pētnieki no Oksfordas Universitātes. Risks ir daudz lielāks, nekā atklāts iepriekš veiktos pētījumos.  

Ja vecāki cilvēki vēlas turpināt lietot aspirīnu, pētījuma vadošais zinātnieks profesors Pīters Rotvels (Peter Rothwell) iesaka papildus lietojot vēl vienu medikamentu, ko sauc par protonu sūkņa inhibitoru, taču jāņem vērā, ka arī šīs zāles rada blakusefektus, ieskaitot to, ka palielina iespēju iegūt kuņģa infekciju.

Tiem, kas jau ir pieredzējuši infarktu vai insultu, zinātnieki iesaka turpināt lietot aspirīnu, kas darbojas kā asins šķidrinātājs.
Šis ir viens no pirmajiem pētījumiem, kurā vērtēja aspirīna ietekmi uz cilvēku veselību, kas ir vecāki par 75 gadiem. Pētnieki novēroja 3166 pacientus, no kuriem pusei bija 75 vai vairāk gadu, un 405 cilvēki aspirīna lietošanas laikā bija piedzīvojuši asiņošanu.

Lai gan problēma skāra cilvēkus visās vecuma grupās, pētījuma dalībniekiem, kas bija vecāki par 75 gadiem, bija vairāk nekā trīs reizes lielāks risks piedzīvot nopietnu asiņošanu jebkurā vietā organismā un vairāk nekā piecas reizes lielāks risks mirt no šādas asiņošanas. Vecuma grupā līdz 65 gadiem fatālu asiņošanu piedzīvoja 0,5 % cilvēku jeb viens no katriem 200 cilvēkiem, savukārt vecuma grupā virs 75 gadiem tie bija trīs cilvēki no katriem divsimt. Jo vecāks cilvēks, jo lielāks bija risks.

Pētnieki brīdina, ka, atsakoties no aspirīna lietošanas, medikamenta deva būtu jāsamazina pakāpeniski, jo, pēkšņi pārtraucot lietot zāles, strauji pieaug infarkta vai insulta risks.