Atklāts jauns sirds un asinsvadu slimību cēlonis

Pētnieki secinājuši, ka pastāv saikne starp koronāro sirds slimību attīstību un veiksmīgu dzimtas turpināšanu. Viņi atgādina, ka vairākuma daudzšūnu dzīvo organismu attīstību nosaka divi faktori – dabiskā un dzimumu atlase.

Pirmajā gadījumā organisms evolucionē apkārtējās vides iedarbībā, otrajā – atkarībā no konkurences par iespēju turpināt savu dzimtu. Šajā cīņā uzvar spilgtākie indivīdi, un tas novedis pie tādu bezjēdzīgu rotu kā pāva astes un gaiļa sekstes rašanās, kas būtībā nepalīdz, bet drīzāk traucē izdzīvot.

Dzimumu atlases iemesli pagaidām ir strīdīgs jautājums. Daļa biologu domā, ka tā palīdz populācijām strauju vides izmaiņu gadījumos, citi uzskata, ka šāda konkurence pasargā sugas no deģenerācijas un palīdz konkurēt evolucionārajā bruņošanās sacensībā.

Zinātnieki no Melburnas Universitātes izpētījuši Eiropas, Āzijas un Āfrikas pamatiedzīvotāju DNS variācijas un atklājuši neparastu saikni starp dzimumatlasi un cilvēka evolūcijā radušos noslieci slimot ar sirds un asinsvadu slimībām lielākā vecumā. “Mutācijas, kas veicina šādas problēmas vecumdienās, no genofonda neizzuda, tieši pretēji – izplatījās un uzkrājās tajā.

Citiem vārdiem, negatīvu izmaiņu nesēji gēnu struktūrā, kas noved pie koronāro slimību attīstības, ir atstājuši vairāk pēcnācēju,” citē RIA Nauka. Zinātnieki uzskata, ka dažas gēnu izmaiņas, kuras palielina pievilcību pretējā dzimuma acīs, vēlāk ir cēlonis sirds veselības problēmām.

Par labu šādam pieņēmumam liecina tas, ka daudzi no šiem gēniem visaktīvākie ir dzimumorgānos vai dziedzeros, kā arī nosaka dzimumgatavības iestāšanos, menstruāciju un menopauzes sākšanās laiku, iespējas izdzīvot pēc dzemdībām.

Pētnieki secina, ka koronārā sirds slimība un citas sirds un asinsvadu kaites mūsdienās ir tik plaši izplatītas nevis civilizācijas attīstības rezultātā, bet dziļu evolucionāru iemeslu dēļ, kas saistīti ar mūsu senču izdzīvošanu un vairošanos tālā pagātnē.