Krāsas un gaisma palīdz cīnīties pret slimībām, pierādījuši zinātnieki
Dzeltenā krāsa palīdz attīrīties, uzlabo nervu un muskuļu tonusu, attīra asinis un sekmē gremošanu. Savukārt sarkano krāsu var uzlūkot, ja trūkst enerģijas.
Esi vesels
2016. gada 27. aprīlis, 07:22

Krāsas un gaisma palīdz cīnīties pret slimībām, pierādījuši zinātnieki

Jauns.lv

Jau senās civilizācijas zināja par krāsu dziedniecisko nozīmi un terapeitisko efektu. Nu tam uz pēdām ir nākusi arī mūsdienu zinātne, pierādot, ka krāsas un gaisma spēj ietekmēt cilvēku garastāvokli, uzvedību un veselību.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Krāsas ir brīnišķīgs uzskatāms piemērs, kas parāda, kā darbojas gaismas enerģija. Kad gaisma nokļūt acs radzenē, tā tiek pārveidota elektriskos impulsos, kuri ceļo uz smadzenēm un veicina vairāku hormonu izdali. Tieši tāpēc krāsas mēdz asociēt ar dažādiem garastāvokļiem un tās var ietekmēt mūsu noskaņojumu. Zilā ir cerību krāsa, saules dzeltenais uzmundrina, sarkano mēs asociējam ar spēku un kaislību un tā tālāk. Paradoksālā kārtā šo efektu daudz izteiktāk izjūt neredzīgi cilvēki. Zinātnieki atklājuši, ka viņi krāsas sajūt kā enerģiju vibrācijas, kas dziļākajā būtībā krāsa arī ir.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados nu jau mūžībā aizgājušais Albertas universitātes goda profesors Dr. Harijs Volfārts sāka krāsu un gaismas eksperimentus, sauktus par krāsu psihodinamiku. Volfārts pierādīja, ka noteiktām krāsām ir izmērāma un paredzama iedarbība uz veģetatīvo nervu sistēmu. Volfārta agrīnie pētījumi aizsāka nu jau visai populāro izpratni, ka krāsas un gaisma spēj ietekmēt cilvēku garastāvokli un uzvedību. Volfārta darbu turpināja amerikāņu fotobiologs Dr. Džons Ots, kas pētīja krāsu ietekmi uz augu augšanu un attīstību. Viņš atklāja, ka augi, ko diedzēja zem sarkana stikla, auga gandrīz četras reizes ātrāk nekā tie, kam tika vienkārša saules gaisma. Turpretim zaļajai krāsai bija pretējs efekts – tā augu attīstību drīzāk kavēja. Starp citu, arī sarkanā krāsa, kaut sākotnēji veicināja augšanu, vēlāk kavēja augu attīstību. Tomēr savs pielietojums ir arī sarkanajai krāsai – gaismas terapeiti to veiksmīgi izmanto gan migrēnas ārstēšanā, gan vēža šūnu augšanas apturēšanā un iznīcināšanā.

Fotodinamisko terapiju pilnveidoja amerikāņu onkologs profesors Dr. Tomass Dohertijs, kurš ar šo tehniku no dažādiem ļaundabīgiem audzējiem izārstējis vairāk nekā 3000 pacientu. Vairākus gadus to izmanto arī Latvijā. Tiek uzskatīts, ka šī terapija ir īpaši iedarbīga vēža pacientiem, kurus nav iespējams operēt un kuriem arī ķīmijterapija vai apstarošana nav spējusi apturēt vēža šūnu metastāzes. Gaismas terapija bieži tiek izmantota arī ādas slimību, piemēram, psoriāzes ārstēšanā, un tā ir spējusi tikt galā arī ar jaundzimušo dzelti – slimību, kas var piemeklēt līdz pat divām trešdaļām priekšlaikus dzimušu mazuļu. Akušieri atklājuši, ka pārvarēt šo problēmu palīdz arī tieša saules gaisma, – tas tika pierādīts pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad baltās gaismas terapija aizvietoja riskanto asinspārliešanu. Mūsdienās iesaka izmantot zilo gaismu, kas ir efektīvāka un mazāk kaitīga par pilnu gaismas spektru.

Zilo gaismu var veiksmīgi izmantot arī ievainotu audu ārstēšanā un tā novērst rētaudu veidošanos. 1990. gadā Amerikas Zinātnes veicināšanas asociācijas ikgadējā konferencē tika ziņots par veiksmīgu zilās gaismas izmantošanu dažādu psiholoģisku problēmu ārstēšanā, sākot no atkarības un ēšanas traucējumiem līdz impotencei un depresijai. Krāsu terapiju izmanto arī, ārstējot bērnus ar disleksiju. Psiholoģe Helēna Irlena, Irlenas institūta dibinātāja Kalifornijā, savulaik atklāja, ka krāsas šādiem bērniem palīdz uzlabot lasīšanas prasmes. Viņa izstrādāja īpašu metodi, kā, izmantojot dažādus krāsu filtrus, palīdzēt bērniem ar disleksiju atšķirt burtus un vārdus, ko citādi viņi neizlasītu. Sākotnēji Irlenas pētījumus uztvēra ļoti skeptiski, taču tagad viņas metodi izmanto vairāk nekā 40 valstīs. Tika izstrādāts un optometru praksē ieviests tā sauktais intuitīvais kolorimetrs, ar kuru var noteikt, tieši kuras krāsas – koši rozā, dzeltena, zaļa vai zila – vislabāk var palīdzēt.

Ja vēlaties krāsas izmantot atveseļojošos nolūkos, ņemiet vērā šos padomus.

Zaļā:

ietekmē hipofīzi un palīdz cīnīties ar depresiju, bulīmiju un citām psihosomatiskām saslimšanām, kas saistītas ar kuņģi un gremošanas sistēmu. Nomierina nervu sistēmu, cīnās ar aizkaitināmību un bezmiegu un var palīdzēt atkopties no nervu sabrukuma.

Zilā

: visnomierinošākā no visām krāsām, stimulē parasimpātisko nervu sistēmu, pazemina asnisspiedienu un palēnina elpošanu un sirdsdarbību. Tai ir pretiekaisuma un muskuļu atslābinoša iedarbība. Zilā krāsa palīdz tikt galā ar fizisku un garīgu spriedzi, veicina vispārēju relaksāciju.

Sarkanā

: šo krāsu var uzlūkot, kad trūkst enerģijas un nepieciešams stimuls. Tā ietekmē sirdi, paātrina sirdspukstus, un var palielināt muskuļu tonusu. Noder, ja jābūt možam, aktīvam un uz visu gatavam. Sarkanā paaugstina vitalitāti un ķermeņa temperatūru, bet var arī uzbudināt un iedarboties uz libido.

Dzeltenā

: palīdz attīrīties, uzlabo nervu un muskuļu tonusu, attīra asinis un sekmē gremošanu. Dzelteno var izmantot, lai palielinātu laimes, labsajūtas un apmierinātības izjūtu. Tā patiesi ir Saules krāsa.

Baltā

: līdzsvara un atjaunošanās krāsas. Vienlaikus sniedz enerģiju, tāpēc ir ideāls palīgs, ja sajukuši miega ritmi vai ikdienā ir daudz nemiera un haosa. Baltā veicina serotonīna izdalīšanos, kas ir laimes izjūtu raisošs hormons, tāpēc var noderēt arī sezonālās depresijas laikā (rudenī un ziemā).

Žurnāls Ko ārsti tev nestāsta / Foto: Shutterstock