Veselības ministrijas "šahs" apdraud onkoloģijas pacientus
Veselības ministrija ar nākamo gadu paredzējusi jaunu kārtību onkoloģisko zāļu iegādē. Tā paver ne vien lielas korupcijas iespējas, bet arī apdraud pacientu iespēju ārstēties jau laikus un medikamentiem, kuri tiem būtu vispiemērotākie. Bet visu atbildību par nepietiekami valsts iepirktām zālēm un tādējādi pacientu izmisumu, rūgtumu un dusmas ministrija pārspēlē uz ārstiem – ķīmijterapeitiem.
Vēzis mūsdienās nav nāves spriedums. Katru gadu onkoloģijā zinātnieki veic milzu izpēti, un top aizvien jauni medikamenti, daudzi ar gēnu inženierijas metodēm precīzi atbilstošam vēža paveidam radīti. Ne šie pētījumi, ne jauno zāļu ražošana nav lēta.
Pieejamas būs tikai lētākās zāles
Līdz šim ārstiem bija brīvas rokas lemt, kuram slimniekam, kuras zāles būtu efektīvākas. Tad atkarībā no medikamenta iespējami vairāki scenāriji. Pirmais – tas iekļauts valsts apmaksāto zāļu sarakstā, un pacientam vien jāpiemaksā simbolisks līdzmaksājums – 71 eirocents par recepti. Otrs – ja zāles iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, bet nav lētākais analogs, pacientam jāpiemaksā starpība. Trešais – ja zāles nav iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, bet ārstu konsilijs lēmis, ka pacientam tās nepieciešamas, pacients var vērsties Nacionālajā veselības dienestā ar lūgumu zāles kompensēt individuāli. (Par šīm un citām iespējām dārgu zāļu iegādē sīkāk var lasīt jūlija Tautas Veselības Avīzē rakstā Vēzis. Kas maksās par zālēm?).
VM atbildību pārspēlē uz ārstiem
Protams, veselības budžeta nepietiekamības dēļ valsts daudziem atsaka. Nacionālajam veselības dienestam līdzekļi šim mērķim ir ierobežoti un piešķirt var vien tik daudz, cik ļauj iespējas, tādējādi maldinot pacientus – vērsties ir iespēja, bet saņemt var vien retais.
Ministrei Andai Čakšai uz visām problēmām ir viena atbilde – visām vajadzībām nepietiek finansējums. Jaunā zāļu iegādes kārtība nepatīkamos jautājumus veikli pārspēlēs ārstu onkologu lauciņā. Jaunie grozījumi nosaka – zāles valsts iepirks centralizēti un tās sadalīs ārsti. Ko tas nozīmē ārstiem? „Ja pašlaik pacientu informēšana par medikamentu nepieejamību ir Nacionālā veselības dienesta uzdevums, turpmāk par to galvenā atbildība gulsies uz ārstu pleciem. Ja ārsts zina, ka šim pacientam labāk varētu palīdzēt citas – valsts neiepirktas zāles – vai atklāti to izstāstīs pacientam vai ārstēs ar tādām, kādas ir, iespējams, liedzot iespēju pacientam saņemt piemērotākos medikamentus? Rodas jautājums – ja pacientu izvēle būs – piemērotākas zāles, kas nebūs iekļautas centralizētā iepirkuma sarakstā, vai pacientam tās būs jāiegādājas par personīgajiem līdzekļiem. Acīmredzot šādā situācijā valsts budžeta ietaupījums tiešām būs, tikai uz Latvijas iedzīvotāju rēķina, nostādot tos neapskaužamā situācijā.
Iepirkuma apstrīdēšana un korupcijas riski
Vēl viens milzu risks, par ko nobažījušies onkologi, – centralizētais valsts iepirkums nes sev līdzi iespēju to apstrīdēt. Realitātē tas varētu nozīmēt, ka trīs četrus mēnešus zāļu ne tikai kādam nepietiks, bet vispār nebūs. Bet vēža ārstēšana nav luksusa preču iegāde, ko var bezgalīgi atlikt. Katra diena var izrādīties ja ne dzīvības, tad veselības kvalitātes cenā. „Onkoloģijas pacientiem medikamenti ir vitāli nepieciešami uzreiz pie slimības diagnosticēšanas. Viņi nevar gaidīt, kad tiks atrisināts kāds juridisks strīds par medikamentu iepirkumu,” onkologu asociācijas vēstulē par pacientu interesēm iestājies profesors Eglītis.
Kārtība, ar kuru centralizēti paredzēts iegādāties parenterāli ievadāmās onkoloģiskās zāles, nav nekas jauns. Tā pastāvēja līdz 2007. gadam, kad to atcēla pārāk lielu korupcijas risku dēļ. Ja citās nozarēs mēdz būt slepenas vienošanās par lieliem valsts vai pašvaldību iepirkumiem, tad kā izsekot, lai tas nenotiktu ar pretvēža zālēm? Ticēt šīs jomas ierēdņu godaprātam?
Ja negodprātīgas vienošanās vienīgā blakne būtu kāda ierēdņa nelikumīga iedzīvošanās, tā vēl būtu pusbēda. Ļaunāk, ja šāda iedzīvošanās notiktu uz zāļu zemākas kvalitātes rēķina. Centralizētais iepirkums rada šādus riskus. Protams, konkurenti, citi zāļu ražotāji, var mēģināt atmaskot negodprātīgos kolēģus un apstrīdēt iepirkumu. Tad šī sūdzība būs jāizskata un, iespējams, jārīko atkārtots iepirkums, atklātu pārkāpumu vai nepilnību gadījumā. Šī juridiskā procedūra var mazināt vēlmi veikt negodprātīgus darījumus, taču varbūt vienkāršāk saglabāt iepriekšējo sistēmu, kurā korupcijas riski ir mazāki?
Ietaupījums ar mīnusu
Kāpēc sagraut sistēmu, kas līdz šim gana veiksmīgi darbojusies? Ministrijā aplēsts, ka šādā veidā varēs ietaupīt kopā 203 897 eiro. Katram pacientam tad ievadīs ļoti precīzi viņam paredzētu zāļu daudzumu, un liekās, neizlietotās zāles nenonāks atkritumos un nepiesārņos vidi.
„Ik gadu vērojams zāļu kompensācijai onkoloģiskajiem pacientiem nepieciešamā finansējuma pieaugums, kas saistīts ar pacientu skaita palielināšanos par aptuveni 6%. Tādējādi ieguvums no centralizētā iepirkuma ļautu iegādāties lielāku zāļu daudzumu, sedzot pieaugošā pacientu skaita vajadzības,” Veselības ministrijas viedokli skaidro ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. Ja līdz šim ikgadēja pieauguma finansēšanai tika atrasts papildu finansējums, kāpēc pašlaik tas vairs nav iespējams, minēto ietaupījumu novirzot efektīvāku un jaunāku zāļu iegādei?
Tātad korupcijas risku palielinošās pārmaiņas varētu nest 203 897 eiro ietaupījumu un vajadzību iegādāties robotizētas zāļu jaukšanas un šķaidīšanas iekārtas teju par 7 miljoniem eiro, par ko ministrija kontekstā ar centralizēto zāļu iepirkumu publiskā komunikācijā klusē.
Atpaliekam par vismaz pieciem gadiem
Latvijas Onkoloģijas asociācija nākusi klajā ar nepatīkamu faktu, ka Latvija saistībā ar jaunās paaudzes medikamentu pieejamību no citām ES valstīm atpaliek par 5-8 gadiem. Kā šo situāciju vērtē ministrija? „Attiecībā uz jaunās paaudzes medikamentu pieejamību no citām ES valstīm, nav iespējams aplūkot zāļu pieejamību atrauti no pārējās veselības aprūpes un tās finansējuma, kā arī, apskatot jautājumu par jaunu zāļu kompensāciju, nevar nerunāt par šo zāļu ārkārtīgi augstajām izmaksām. Situācija uzlabosies, pieaugot zāļu kompensācijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tomēr jebkurā gadījumā tiks vērtēts, vai ieguvums no konkrēto zāļu lietošanas atbilst tā izmaksām, jo jaunās paaudzes zāļu cenas tiek uzskatītas par problēmu ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā un pasaulē,” ministrijas viedokli skaidro Šneiders. Atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānam 2017.–2020. gadam 2018. gadā pasākumu realizācijai būtu nepieciešami papildu 47,4 miljoni eiro.
„Daudzi pacienti nesaprot, kāpēc ārsts iesaka zāles, ko valsts nekompensē, un kāpēc valsts apmaksātie medikamenti viņiem nepalīdz. Līdz ar to rodas skarbs jautājums, kāpēc diagnosticēt, ja nav iespējams ārstēt,” laikrakstam „Diena” skaidrojusi Latvijas onkoloģijas centra ķīmijterapeite Signe Plāte. Viņa uzskata, ka onkoloģijas jomā situācija pēdējos septiņus gadus nav mainījusies: „Ir retas tādas situācijas, kad pacientiem pašiem nebūtu jāmeklē finansējums, lai segtu medikamentu iegādi. Diemžēl Latvija izceļas negatīvā nozīmē, un šeit pacientiem nekompensē pat standarta ārstēšanu, līdz ar to, par kādiem inovatīviem risinājumiem mēs vēl varētu runāt? Standarta medikamenti netiek nodrošināti, un cilvēki, kas varētu dzīvot 3-5 gadus, mirst gada laikā. Savlaicīgi atklājot audzēju un atbilstoši ārstējot, dzīvildze ievērojami pieaug un vēža slimnieki var nodzīvot vairākus desmitus gadu vai savu bioloģisko mūžu. Savā ziņā sabiedrība pati ir uzņēmusies funkciju - ar dažādām ziedošanas kampaņām palīdzot konkrētiem vēža slimniekiem, jo dzīvē tā ir traģēdija, ja slimnieki nevar saņemt un nopirkt nepieciešamos ārstēšanas medikamentus,” secina Plāte.
