C hepatīta apkarošana – plāns top, vai sekos finansējums un rīcība?
C hepatīts ir būtiska Latvijas sabiedrības veselības problēma, tas ir ap 2% Latvijas iedzīvotāju, 2014.-2015.gadā novērota izteikta jaunatklātu hroniska C hepatīta gadījumu skaita pieauguma tendence, taču, neskatoties uz to, sabiedrībā joprojām nav pietiekamas izpratnes par šo infekcijas slimību inficēšanās riskiem – tas secināts Veselības ministrijas sagatavotajā HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāna 2018.-2020.gadam, kas pašlaik ir sabiedriskās apspriešanas stadijā.
2016.gada maijā Pasaules Veselības Asamblejā Latvija un vēl 193 valstis pieņēma Vispasaules veselības sektora stratēģiju par C hepatīta izplatības ierobežošanu, kas paredz apņemšanos līdz 2030.gadam likvidēt C hepatītu kā sabiedrības veselības problēmu un panākt to, ka 80% pacientu, kas pašlaik sirgst ar šo kaiti saņem ārstēšanu.
Plāna projektā identificētas galvenās problēmas – saistībā ar C hepatītu Latvijā: nepietiekama informācijas pieejamība par profilakses pasākumiem inficēšanās riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, nepietiekama profilakses pasākumu pieejamība ieslodzījuma vietās, nepietiekama pieejamība diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumiem, lai nodrošinātu agrīnu atklāšanu un ārstēšanu, nepietiekama datu pieejamība, lai veiktu objektīvu situācijas analīzi par izplatību, kā arī nepietiekama ārstniecības personu iesaistīšanās profilakses un agrīnas diagnostikas nodrošināšanā.
Lai risinātu apzinātās problēmas, plāns paredz pasākumus sešos rīcības virzienos: sabiedrības izglītošana par inficēšanās riskiem un agrīnu diagnostiku, darbu ar apzinātajām riska grupām, profilakses un terapijas uzlabošana ieslodzījuma vietās, valsts probācijas dienesta un iekšlietu ministrijas institūcijās, diagnostikas, ārstēšanas un epidemioloģiskās uzraudzības uzlabošana, ārstniecības personu kapacitātes stiprināšana un veselībai drošu pakalpojumu nodrošināšanas uzlabošana un uzraudzība.
Lielākā daļa C hepatīta pacientu ir darbspējīgā vecumā no 16 līdz 60 gadiem, progresējot slimībai, samazinās darbspējas, kas var rezultēties invaliditātē aknu cirozes dēļ, 2016.gadā atklāti 1244 C hepatīta pacientu, no kuriem 228 diagnosticēta smagākā slimības forma aknu cirozes stadijā, un kuriem nepieciešama aknu transplantācija. 426 C hepatīta pacientiem konstatēta aknu cirozes priekšstadija. Neārstējot šos pacientus dažu gadu laikā viņiem tiks konstatēta aknu ciroze.
Latvijā tikai 2016.gadā tika uzsākta C hepatīta pacientu ārstēšana ar jaunās paaudzes medikamentiem, kas sniedz ātru un efektīvu rezultātu, pilnībā izārstējot infekciju, atgriežot cilvēkus darba tirgū un neradot citu cilvēku inficēšanās risku. Savukārt neārstēti aknu cirozes un aknu vēža pacienti tik un tā ir jāārstē par ievērojamiem valsts budžeta līdzekļiem.
Satraucoša ir tendence, ka laika periodā no 2011. Līdz 2015.gadam 1354 personām no 18 līdz 29 gadiem konstatēts C hepatīts. Aprēķināts, ka nenodrošinot visaptverošu un efektīvu ārstēšanu, Latvijā 2030.gadā būs 50 000 C hepatīta pacientu, no kuriem 10% būs smagas aknu slimības.
Pašlaik ierobežoto resursu dēļ Latvijā C hepatīta pacienti tiek prioritizēti: ārstēšanu saņem tikai smagāk slimie pacienti F3 un F4 slimības stadijās. Ņemot vērā lielo C hepatīta izplatību un satraucošās tendences, būtu svarīgi paplašināt ārstēšanas iespējas pacientiem, lai līdzīgi kā citur Eiropā, tostarp Lietuvā un Igaunijā arī F2 slimības stadijā būtu iespēja saņemt valsts apmaksātu terapiju.
Kopumā plāna īstenošanai tuvāko trīs gadu laikā nepieciešami gandrīz 73,5 miljoni eiro un gandrīz 29,5 miljoni eiro turpmāk ik gadu, paredzot pasākumus visos virzienos. Būtiski, ka C hepatīta pacientu ārstēšanai plānots piešķirt gandrīz 49,3 miljonus eiro nepieciešamās terapijas nodrošināšanai, 2018.gadā papildus izārstējot 400 jaunu pacientu un 680 jaunu pacientu ik gadu nākamo divu gadu laikā.
Pašlaik norit plāna sabiedriskā apspriešana, taču tas vēl jāapstiprina Ministru kabinetā, lemjot par iespējām piešķirt apjomīgos finanšu resursus plāna īstenošanai. Pretējā gadījumā plāns paliks tikai kā laba iecere uz papīra, nerisinot nopietnu sabiedrības veselības jautājumu, kas ir ne tikai katra pacienta individuāla traģēdija, bet gan problēma, kas atstāj būtisku ietekmi uz valsts budžetu nākotnē, uzturot cilvēkus, kuri nevar būt darba tirgus dalībnieki un nodrošinot ārstēšanu smagi slimiem pacientiem.
Veselības ministre A.Čakša apņēmīgi ar papildu finansējuma piešķiršanu lāpa novājinātās veselības nozares caurumus, taču pastāv bažas, vai plānā paredzētais finansējums tādā pat apmērā sasniegs cilvēkus, kuriem nepieciešama ārstēšana, jo Veselības ministrija informē par līdzekļu piešķiršanas faktu, bet par detalizētiem finansējuma izlietojuma plāniem informēt sabiedrību ir kūtri, piemēram, nav skaidrs, cik cilvēku šogad tiks izārstēti papildus par no tā sauktajām deputātu kvotām atvēlētā finansējuma.
