Vectēvam Pārkinsona slimība. Vai arī es to varu pārmantot?

Pārkinsona slimība ir progresējoša nervu slimība, kas Latvijā skar apmēram piecus tūkstošus cilvēku. Galvenie simptomi ir trīce, ķermeņa stīvums un lēnas kustības, bet katram cilvēkam simptomi var atšķirties un izpausties arī ar kustībām nesaistītos traucējumos, piemēram, kā nemiers, pavājināta atmiņa un depresija.

Uzskata, ka šī slimība tiek pārmantota tikai 5% gadījumu, pārējos 95% tā ir tā sauktā idiopātiskā saslimšana bez skaidri zināma cēloņa. Labās ziņas – aizvien vairāk pierādījumu liecina, ka nozīmīga loma šīs slimības profilaksē ir apkārtējai videi un faktoriem, ko mēs varam ietekmēt, piemēram, uzturam un dažādu kaitīgu vielu un toksīnu izslēgšanai. Lūk, iespējas, kā var samazināt risku saslimt ar Pārkinsona slimību.

Ēdiet ābolus

Kāds pētījums liecina, ka pietiek apēst vienu ābolu dienā, lai attālinātu vizīti pie ārsta ar sūdzībām par Pārkinsona slimību. Vismaz uz vīriešiem to var droši attiecināt. Izpētīts, ka kungiem, kuri nedēļā apēd vismaz piecas porcijas ābolu, ir uz pusi mazāka iespēja saslimt ar Pārkinsona slimību, salīdzinot ar tiem, kas apēd mazāk par vienu ābolu mēnesī.

Aizsargājošas īpašības ir arī zemenēm un mellenēm: ēdot divas līdz četras porcijas šo ogu nedēļā, par ceturtdaļu samazināsies risks saslimt ar Pārkinsona slimību.

Labvēlīgo ietekmi nodrošina augstais flavonoīdu līmenis zemenēs un mellenēs. Šīs vielas satur arī sarkanvīns, tēja un apelsīnu sula.

Lūkojieties Vidusjūras virzienā

Papildus flavonoīdiem piesātinātu augļu ēšanai no Pārkinsona slimības palīdz izvairīties arī Vidusjūras diētas ievērošana – tā paredz uzturā lietot daudz svaigu dārzeņu, zivis un olīveļļu.

Kādā pētījumā atklāts, ka cilvēkiem, kuru ēdienkartē bija daudz produktu, kas iederas Vidusjūras diētā, bija zemāks Pārkinsona slimības risks, savukārt tiem, kuru uzturs Vidusjūras diētai nemaz nelīdzinājās, iespējas agrākā vecumā saslimt ar Pārkinsona slimību bija lielākas.

Daudz antioksidantu

Lai izvairītos no Pārkinsona slimības, ieteicams ēst antioksidantiem bagātus produktus, kuros ir daudz E vitamīna un betakarotīna. Iekļaujiet ikdienas maltītē spinātus, brokoļus, kāpostus, mandeles, saulespuķu sēklas, saldos kartupeļus, burkānus un mango. Vērts arī papildus uzņemt E un C vitamīnus un koenzīmu Q10.

Antioksidanti palīdz cīnīties ar organisma audus bojājušām molekulām, ko sauc par brīvajiem radikāļiem, – uzskata, ka brīvie radikāļi veicina Pārkinsona slimības attīstību.

Vairāk B6

Pievienojiet savam iepirkumu sarakstam produktus, kuros ir daudz B6 vitamīnu, piemēram, tunci, vistu, tītaru, papriku, Indijas riekstus. Kādā Japānā veiktā plašā pētījumā, ko organizēja Fukuokas Kinki Pārkinsona slimības izpētes grupa, atklāts, ka cilvēkiem ar vislielāko vitamīna B6 saturu uzturā ir ievērojami mazāki draudi saslimt ar Pārkinsona slimību. Zinātnieki apgalvo, ka, visticamāk, tas ir tādēļ, ka šim vitamīnam ir svarīga loma normāla aminoskābes homocisteīna līmeņa nodrošināšanā asinīs. Arī augsts homocisteīna līmenis asinīs tiek saistīts ar Pārkinsona slimību.

Atcerieties par minerālvielām

Citā Fukuokas Kinki Pārkinsona slimības izpētes grupas pētījumā secināts, ka par labu nāk uzturs, kas bagātīgi nodrošina ar minerālvielām. Pētījumā ar 600 cilvēkiem secināts, ka mazāks risks saslimt ar Pārkinsona slimību ir tiem, kuri ar pārtiku uzņem daudz dzelzs, magnija un cinka. 6 Bagātīgi šīs minerālvielas satur Brazīlijas rieksti, spināti, brūnie rīsi, rozīnes, avokado, adzuki pupiņas, sezama sēklas, turku zirņi un lēcas.

Piebremzējiet ar piena produktiem

Cilvēki, kuri katru dienu lielā apjomā lieto piena produktus, piemēram, pienu, sviestu un sieru, var palielināt risku saslimt ar Pārkinsona slimību. Kā ziņo Hārvarda universitātes Sabiedrības veselības skolas pētnieki, liels piena produktu patēriņš uzturā vīriešiem gandrīz dubultoja risku saslimt ar Pārkinsona slimību. Arī sievietēm šis risks ir mazliet paaugstināts.

Taču vainīgi ir nevis paši piena produkti, bet gan toksiskas ķīmiskās vielas, ko tie bieži satur (piemēram, pesticīdi un citas vielas, kas nonāk pienā) un kam ir nelabvēlīga ietekme uz smadzenēm.

Mazāk tauku

Ar Pārkinsonu tiek saistīta arahidonskābe – tā ir viena no Omega 6 taukskābēm. Cilvēkiem, kam asinīs ir augsts arahidonskābes līmenis, ir divtik liels Pārkinsona slimības risks, salīdzinot ar tiem, kam tas ir zemāks.

Arahidonskābe visbiežāk ir jēra aknās, gaļā un olās. Varat vadīties pēc vienkārša likuma: jo treknāka gaļa, jo vairāk tajā arahidonskābes.

Izvairieties no pesticīdiem

Daudzi pētījumi sasaista Pārkinsona slimību ar pesticīdiem. Cilvēkiem, kas dzīvo puskilometra attālumā no teritorijām, ko apsmidzina ar pesticīdiem, ir par 75% augstāks risks saslimt ar Pārkinsona slimību. Vēl augstāks tas ir tiem, kas ar lauksaimniecības pesticīdiem saskārušies bērnībā vai pusaudžu vecumā. Slimības izraisīšanā tiek vainoti arī pesticīdi, kas ir sadzīves ķīmijā. Piemēram, pētnieki no ASV ziņo, ka insekticīdu un herbicīdu izmantošana mājās un dārzā var dubultot risku saslimt ar Pārkinsona slimību. Lai samazinātu šos draudus, lietojiet netoksiskus pesticīdus un alternatīvas kaitēkļu apkarošanas metodes.

Vairāk D vitamīna

Nepietiekams D vitamīna daudzums tiek saistīts ar daudzām hroniskām slimībām, ieskaitot Pārkinsona slimību. Somijas zinātnieku pētījumā secināts, ka cilvēkiem ar augstu D vitamīna līmeni asinīs ir ievērojami zemāks Pārkinsona slimības risks, salīdzinot ar tiem, kam tas ir zems.

Ja jums ikdienā nav pieejams dabiskais D vitamīna avots – saule – , ir vērts ik dienas uzņemt 600–1000 SV D3 vitamīna.

Kustieties

Ja jūs vēl regulāri nevingrojat, ir pēdējais laiks to sākt darīt. Kādā plašā pētījumā, kas veikts ASV, secināts, ka aktīva kustēšanās, pievēršoties vidēji fiziski sarežģītām nodarbēm, kādas ir, piemēram, skriešana, braukšana ar riteni un aerobikas nodarbības, samazina Pārkinsona slimības risku. Visticamāk, tas ir tāpēc, ka fiziskas kustības labvēlīgi ietekmē gan smadzenes, gan visu ķermeni.