Vai zilacainie cilvēki tiešām ir gudrāki? Zinātnieku viedoklis

Jauns.lv

Kā noteikt savu intelekta līmeni? Droši vien jābūt vēl kādam paņēmienam bez intelektuālās attīstības koeficienta (IQ) testa! Kā vienmēr, lai atšifrētu gudra cilvēka galvenās pazīmes, talkā nāk zinātne. Nesmejieties, ja daļa no tām nekādi nesaistās ar gudrinieka tēlu. Galu galā jebkurš var būt stereotipu un aizspriedumu varā.

Prāta spējas ietekmē gan liekie kilogrami, gan dažnedažādi ieradumi. Lai gan joprojām nav izdevies noskaidrot, vai intelekts ir dabas dots, vai arī to veido dzīves laikā, tomēr pēdējā laikā nākuši klajā pierādījumi, kas liecina: intelekts ir gan ģenētikas, gan audzināšanas produkts.

Liekais svars un smadzeņu apjoms

Izskata ziņā tipisks intelektuālis tradicionāli saistās ar izkāmējušu sausiņu, visticamāk, ar biezām brillēm. Kas par to sakāms zinātniekiem? Nu jā, tievajiem indivīdiem patiešām ir statistiski augstāks IQ. Tā jau nav, ka cilvēki ar lieko svaru piedzimst mazāk gudri, taču šķiet, ka liekie kilogrami ar laiku nozīmīgi kavē garīgo attīstību. Uz to vedina domāt kāds franču zinātnieku pētījums, kura laikā 2200 sievietēm un vīriešiem vecumā no 32 līdz 62 gadiem tika veikti garīgo spēju testi. Tos atkārtoja četras reizes ik pēc pieciem gadiem. Rezultāti liecināja, ka liekais svars ir saistīts ar cilvēka kognitīvo, tas ir, ar izziņu saistīto, funkciju pasliktināšanos. Piemēram, cilvēki ar ķermeņa masas indeksu (ĶMI) 20 leksikas testā spēja atcerēties 56 procentus vārdu, kamēr tie, kam ĶMI sasniedza 30 un vairāk, varēja atminēties tikai 44 procentus. Ķermeņa aprisēs apaļākie indivīdi arī uzrādīja lielāku kognitīvo spēju samazinājumu salīdzinājumā ar rezultātiem pirms pieciem gadiem, proti, viņu atmiņa bija pasliktinājusies pat par 37 procentiem, turpretī normāla svara dalībniekiem palikusi tajā pašā līmenī. Nu ko, vēl viens iemesls cīnīties ar liekajiem kilogramiem...

Par intelektuāļu redzi zinātnieki īpaši īpaši nav ieinteresējušies, toties atklājuši jaunu parametru – zilas acis, kas liecina par lielākām prāta spējām nekā tumšas. Luisvilas universitātes profesore Džoanna Rouva noskaidrojusi, ka cilvēki – un pat dzīvnieki – ar gaišām acīm uzrāda labākus rezultātus situācijās, kad vajag nogaidīt, izvēlēties savu tempu vai nereaģēt. Taču brūnacainajiem nevajadzētu uztraukties – viņiem ir savas stiprās puses, piemēram, situācijās, kas prasa ātrumu, jutīgumu vai tūlītēju reakciju. Šo atklājumu papildina arī pāris pētījumu par sportistiem. Izrādās, zilacainie ir labāki bumbas padevēji un veiksmīgāki metienos pa gaisu, kamēr brūnacainie ir labāki bumbas sitēji un vārtu guvēji uz zemes; katrai šai darbībai nepieciešamas tieši iepriekš minētās prāta īpašības.

Jau kopš 19. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem zinātnieki diskutē, vai smadzeņu lielumam ir sakars ar prāta lielumu. Tika veikta daudzu pētījumu metaanalīze, kurā izskatīja attiecību starp smadzeņu tilpumu un intelektu, ņemot par pamatu paraugus no vairāk nekā pusotra tūkstoša cilvēku. Un atklāja, ka šāda sakarība tiešām ir, skaitliski to izsakot: 0,33. Šī attiecība ir izteiktāka sievietēm, kā arī pieaugušajiem. Grūti pateikt, kā lai konstatē, vai tavas smadzenes ir lielas, bet fakts ir tāds: visu vecumu un dzimumu grupās tie, kam tās ir lielākas, pretendē uz gudrākas personas statusu.

Ko pateikt mammai

Izrādās, intelekts lielā mērā ir saistīts ar miesīgo māti, kura ar vairākiem faktoriem var veicināt vai samazināt sava bērna gudrību. Viens no tiem, protams, ir veselīgs uzturs. Piemēram, ja mamma ir tik prātīga un grūtniecības laikā izvairās ēst tunzivi un citus produktus, kas satur dzīvsudrabu, nākamajam bērnam ir izredzes piedzimt ar lielāku IQ. Mauntsinajas, vienas no Amerikas vecākajām un lielākajām slimnīcām, speciālisti, analizējot daudzus iepriekš veiktus pētījumus, atklāja, ka simtiem tūkstošu bērnu ik gadu piedzimst ar zemāku IQ tikai tāpēc, ka bijuši pakļauti dzīvsudraba ietekmei. Pētnieki pat izrēķinājuši, ka tikai 1,6 punktus liels IQ samazinājums cilvēkam mūžā izmaksā 31 800 dolāru neiegūto izglītības vai darba iespēju dēļ.

Ja topošā māte grūtniecības laikā turklāt mokās ar stipru rīta nelabumu, viņa sava bērna prātam pievieno vēl kādu IQ punktu. Analizējot 121 kanādiešu bērnu vecumā no trim līdz septiņiem gadiem, zinātnieki secināja, ka bērniem, kuru māte bija cietusi no rīta nelabuma, visumā bija augstāki rezultāti IQ testos, atmiņas un valodas spējās. Tādējādi pētījuma vadītāja ārste Irēna Nulmane no Toronto hospitāļa nāca klajā ar žilbinošu secinājumu: “Slikta dūša un vemšana grūtniecības laikā nav kaitīga un īstenībā var labvēlīgi ietekmēt bērna ilgtermiņa garīgo attīstību.” Varbūt kādai sliktas dūšas mocītai grūtniecei tas noderēs par mierinājumu.

Tālāk – bērna barošana ar krūti. Par tās labvēlīgo ietekmi uz bērna veselību runāts daudz, un tagad atklāts, ka šis process veicina arī garīgās spējas. Divi pētījumi Lielbritānijā un Jaunzēlandē, kuros kopumā aptverti vairāk nekā 3000 bērnu, atklāja: barošana ar krūti paaugstina bērna IQ gandrīz par septiņiem punktiem! Ir tikai viens nosacījums – bērnam jābūt īpašai tā sauktā FADS2 gēna versijai, kas palīdz notikt šim brīnumam, izdalot kādu enzīmu un pastiprinot uzņemtā mātes piena vielmaiņu. Deviņdesmit procentiem pētījuma bērnu bija šis gēns, tā ka izredzes ir gluži labas gandrīz visiem jaundzimušajiem.

Ja bērns ir vecākais ģimenē, viņam ir izredzes pielikt vēl trīs punktus savam IQ. 2007. gadā amerikāņu zinātnieki, pētot ģimenes dinamiku intelekta veicināšanā, nāca klajā ar revolucionāru atklājumu. Viņi konstatēja, ka vecākajam bērnam ir neliels, bet nozīmīgs prāta spēju pārsvars pār vecuma ziņā tuvāko māsu vai brāli. Turklāt šo atšķirību nosaka nevis bioloģiskie faktori, bet gan vecāku un bērna psiholoģiskā mijiedarbība. Uz neizpratnes un sašutuma vētru, ko sacēla vecāki, zinātnieki atbildēja, ka bērnībā ir svarīgi divi elementi: loma, kāda bērnam ir ģimenē (un vecākajam parasti ir nopietnā, atbildīgā bērna loma), un acīm redzamais ieguvums, ko bērns saņem, kad viņš apmāca kādu citu, piemēram, jaunāko brāli vai māsu. Psihologi piebilst, ka vecākiem nav jāceļ brēka un nekas arī nebūtu jāmaina, jo pirmdzimtajam tā ir dabiska loma, un viņa brālis vai māsa drīz pats iemācīsies izmantot savas izdevības.

Muzikāli izglītota pūce

Cilvēkiem ar augstāku intelektu atklāti arī kopīgi paradumi. Piemēram, uzskata, ka viņi ir pūces, kuru aktivitāte vairāk izpaužas vakarā un naktī. Izskaidrojums tam ir evolūcija. Senatnē mūsu senči dienas laikā darbojās, bet naktī meklēja patvērumu. Iešana pret šo vēsturisko tendenci vērtējama kā intelekta pazīme. To apliecina arī pētījumi. Nesen Satoši Kanazava no Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skolas plašā pētījumā secināja: cilvēkiem ar augstāku IQ ir lielāka slieksme būt pūcēm, bet tiem, kam zemāks IQ, ir tendence savas aktivitātes izpaust galvenokārt dienā, kā to darīja mūsu senči. Kanazava šo pāriešanu uz nakts darbošanos vērtē kā evolucionāri jaunu izvēli, kas parasti aizrauj gudrākos prātus.

Muzikalitāte ir vēl viena pazīme, kas raksturīga gudriem cilvēkiem. Aizvien vairāk pierādījumu apliecina, ka mūziķiem salīdzinājumā ar tiem, kas nenodarbojas ar mūziku, atšķiras smadzeņu uzbūve. Jau sākot mācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu, smadzeņu neiropsiholoģija var mainīties, ne tikai paaugstinot IQ, bet arī palīdzot uzlabot garastāvokli, atmiņu un valodu apguves spējas.

Mūsdienās bērni gan vairāk iecienījuši datora un citu tehnoloģiju apguvi, nevis mūzikas skolas. Taču daudz kritizētais internets, neraugoties uz saviem trūkumiem, tomēr saistīts ar intelektu. Kāda tiešsaistes aptauja, kurā piedalījās 895 interneta lietotāji un speciālisti, atklāja: vairāk nekā trīs ceturtdaļas uzskata, ka nākamo desmit gadu laikā internets padarīs cilvēkus gudrākus. Tikai piektā daļa teica, ka varētu būt sagaidāms pretējs efekts vai pat pazemināties IQ tiem, kas internetu lieto daudz. Laiks rādīs, bet vairākums ekspertu tomēr atzīst, ka internets labvēlīgi ietekmē prātu.

Citu tehnoloģiju pārmērīga lietošana, piemēram, nepārtraukta īsziņu rakstīšana telefonā, var izraisīt stāvokli, kas kaitīgi ietekmē IQ. Britu pētnieki pat atklājuši, ka šiem cilvēkiem IQ pasliktinās vidēji par 10 punktiem, kas ir divreiz vairāk nekā tiem, kas smēķē marihuānu. Turklāt tas vairāk attiecas uz vīriešiem – sievietes infomānija, kā zinātnieki nodēvējuši šo muļķību veicinošo fenomenu, piemeklē uz pusi mazāk.

No pusaudža nevainības līdz ateismam

Ziemeļkarolīnas universitātes zinātnieki, pētot, vai pusaudžiem IQ ir saistīts ar seksu, uzdūrās pavisam intīmiem atklājumiem: gan meitenes, gan zēni lielākoties saglabā nevainību, ja viņu IQ ir zemāks par 70 vai arī augstāks par 110 (par vidējo IQ pieņemts uzskatīt 90–110). Puikām ar vidējo IQ gandrīz 40 procentiem bija seksuālas attiecības, bet gudrīšiem, kam IQ lielāks par 110, – tikai 29 procentiem. Kopumā pusaudžiem ar vidējo IQ 100 bija 1,5–5 reizes lielāka iespējamība, ka viņi būs iepazinuši seksu, nekā tiem, kuru intelektuālās attīstības koeficients sasniedza 120–130 punktu.

Atturīgo attieksmi pret seksu intelektuāli apdāvinātie vīrieši saglabā arī vēlāk. Proti, atšķirībā no caurmēra čaļiem viņi neguļ ar kuru katru, bet ir tendēti uz attiecībām ar vienu partneri. Šo intelekta pazīmi pētnieki kārtējo reizi skaidro ar pretdarbību vēsturiskajam cilvēces ceļam, uz ko spējīgs tikai domājošs, gudrs cilvēks. Savukārt sievietēm, kuras gadsimtiem ilgi bija nolemtas tikai vienam partnerim, monogāmija nemaz neiet roku rokā ar intelektuālo attīstību. Tas ir, evolucionāri viņām uzticība vienam partnerim nav jauna izvēle.

Ticība Dievam ir tradicionāla cilvēcei, līdz ar to šī senā domāšanas veida apstrīdēšana liecina par augstu intelektu. Britu psihologs Satoši Kanazava atklājis, ka ateisms ir saistīts ar augstāku IQ, tāpat kā arī liberāli politiskie uzskati. Kāpēc tā? Liberāli uzskati ir pretrunā ar cilvēces evolucionārajiem uzskatiem, citiem vārdiem sakot, būt liberālam nenāktu par labu mūsu senčiem. Taču šādu evolucionāri jaunu ideju pieņemšana stimulēja sugu attīstību, un šajā ziņā cilvēki ar lielāku intelekta spēku, iespējams, bija tie, kas to realizēja. Patiesībā pievienošanās netradicionālai filozofijai – liberālismam un ateismam – varēja būt veids, kā darīt zināmu visiem, ka esi diezgan gudrs.

“Inteliģenti atvadoties ar pipariem uz mēles”

Tā kādreiz dziedāja pašmāju grupa Jumprava, un viņi nebija tālu no patiesības. Intelektuāļi arī ir tikai cilvēki, un zinātniski pierādīts ne viens vien viņu trūkums un kaitīgs ieradums.

Pirmkārt, intelektuāli pazīsiet pēc sulīgas, leksiski bagātīgas... lamāšanās. Vairākums domā, ka lamuvārdi ir to lauciņš, kam IQ ir zemāks par vidējo. Taču tie, kam patīk sulīgi nolamāties, zina, ka tā vienkārši nav patiesība. Tagad to apstiprinājis arī kāds asprātīgs eksperiments, ko veica amerikāņu psihologi Kristīna un Timotijs Džeji. Viņi lūdza eksperimenta dalībniekus minūtes laikā nosaukt tik lamuvārdu, cik vien viņi spēj. Pēc tam viņiem vajadzēja to pašu darīt ar dzīvnieku nosaukumiem. Rezultāts? Tie, kas visvairāk lamājās, varēja nosaukt arī visvairāk dzīvnieku sugu. Tātad viņu vārdu krājums bija daudz plašāks, kas liecina par intelekta attīstību. Mēs vērtējam cilvēku pēc viņa runas, un ierasts domāt, ka indivīdi, kam patīk lamāties, ir slinki, neizglītoti vai vienkārši nesavaldīgi. Taču vēsture un šis eksperiments liek domāt citādi – izteiksmīga lamāšanās ir pozitīvi saistīta ar vispārējo valodas veiklību. Galu galā ir netrūkst taču rakstnieku un citu intelektuāļu, kas kļuvuši slaveni ar šo īpašību. Kā teica Marks Tvens: “Zināmos apstākļos lamāšanās dod tādu atvieglojumu, ko nesniedz pat lūgšana.”

Otrkārt, ja domājat, ka intelektuālis ir pedantiski kārtīgs, – tas ir vēl viens kļūdains stereotips. Vispirms jau nekārtība uz gudra cilvēka galda tikai citiem šķiet nekārtība, viņam pašam tas ir organizēts haoss. Turklāt pētījumi apstiprina, ka tieši no organizēta haosa dzimst revolucionāras un radošas idejas. 2013. gadā amerikāņu psiholoģe Ketlīna Vohsa no Minesotas universitātes veica trīs eksperimentus kārtīgā un nekārtīga telpā, atklājot: strādāšana kārtīgā vidē rosina cilvēkus veikt sociāli atbildīgas, normālas, labas darbības, piemēram, ēst veselīgi un ziedot labdarībai. Bet smadzeņu nodarbināšana nekārtīgā istabā palīdz izmēģināt jauno un izdomāt radošas idejas. Vienā no eksperimentiem dalībnieki divās grupās pa 24 cilvēkiem katra savā istabā mēģināja izdomāt jaunu lietojumu pingponga bumbiņai – tiem, kas domāja radošajā haosā, dzima daudz asprātīgākas idejas.

Treškārt, dzirdēts ne mazums nostāstu par gudru cilvēku, sevišķi ģēniju, dīvainībām un kaprīzēm. Viena no raksturīgākajām – saasināts jutīgums pret skaņām un trokšņiem. Piemēram, gan Čārlzu Darvinu, gan Francu Kafku vai trakus padarīja trokšņi, ko viņi nespēja nedzirdēt un kas traucēja viņiem strādāt. Bet franču rakstnieks Marsels Prusts bija slavens ar to, ka lietoja ausu aizbāžņus un izlīmēja savu istabu ar korķi, lai apslāpētu skaņas no ārpuses, kad viņš rakstīja. Mūsdienās zinātnieki izpētījuši, ka apmēram piektajai daļai pasaules iedzīvotāju piemīt misofonija jeb augsts jutīgums pret zināmiem trokšņiem, no kuriem vienas no populārākajām ir ēšanas skaņas (skaļa gremošana, košļāšana, šmakstināšana u. c.) un krākšana. Nesen pētnieki atklāja, ka šie cilvēki ir radošāki domātāji par pārējiem, kas necieš no šā stāvokļa, un uzskata: nespēja izslēgt kaitinošu sensoro informāciju varētu būt cieši saistīta ar radošumu.

Bet kā ar kaitīgiem ieradumiem? Nesen kāds pētījums par jauniešiem atklājis, ka vismaz smēķēšanas ziņā intelektuāļi ir labojušies. Analizējot 20 000 jaunu cilvēku IQ, zinātnieki konstatēja: jo lielāks pīpmanis, jo zemāks intelektuālās attīstības koeficients. Tiem, kas izsmēķēja cigarešu paciņu vai vēl vairāk dienā, bija vidēji par 7,5 punktiem zemāks IQ nekā nesmēķētājiem un sasniedza tikai ap 90 punktiem (vidējais IQ tika pieņemts 84–116 punktu).

Iedzimta vai iegūta?

Zinātne nav izpildījusi galveno mājasdarbu – joprojām nav izdevies noskaidrot, vai intelekts ir no dabas dots vai arī to veido dzīves laikā. Daudzi pētījumi ar identiskajiem dvīņiem (kam ir vienādi gēni) un divolu dvīņiem (kam kopīga ir apmēram puse gēnu) liecināja, ka intelekts iedzimst. Gēniem ir ļoti liela ietekme attiecībā uz to, kā attīstās smadzeņu daļas, un visvairāk tiek ietekmētas tieši tās vietas, kas nosaka kognitīvās spējas. Mēs mantojam savu IQ, tāds bija zinātnieku slēdziens.

Taču pēdējā laikā parādījušies arī pierādījumi, kas liecina: intelekts ir gan ģenētikas, gan audzināšanas rezultāts. Virdžīnijas universitātes zinātnieki pagājušajā gadā atklāja, ka bērni, kas uzauguši turīgākās un izglītotākās mājās, pieauguši ir gudrāki nekā tie, kas auguši trūcīgākā vidē. Viņiem izdevās to noskaidrot, pētot 436 bioloģiskos brāļus Zviedrijā, no kuriem viens uzauga pie vecākiem, bet otrs bija adoptēts. Zēniem tika noteikts IQ 18 un 20 gadu vecumā. Adoptēto brāļu IQ vidēji bija par 4,4 punktiem augstāks. Zinātnieki to skaidro ar to, ka Zviedrijā adopcija ir pieprasīta, tāpēc tai izvēlas labākos kandidātus un mājas. Turklāt pētījumā ģimene, kas adoptēja, parasti bija turīgāka un izglītotāka nekā bērna bioloģiskie vecāki.

Tādējādi zinātnieki saka: ir naivi domāt, ka tikai gēni nosaka garīgās spējas. Izglītoti vecāki sarunājas ar bērniem pie pusdienu galda, ved viņus uz muzejiem un lasa priekšā pirms gulētiešanas, tās visas ir aktivitātes, kas veicina bērna intelektuālo attīstību un kas nav ģenētisko faktoru rezultāts. Tomēr cilvēka un pasaules spēju robežas jau nenosaka IQ. Drīzāk to nosaka drosme un radošums.