Hroniskā noguruma sindroms: tā ir reāla vai izdomāta slimība?

Jaunākais Kornēlijas universitātes Ņujorkas štatā pētījums atklāja šā stāvokļa bioloģisko iemeslu. Izrādījās, ka pacientiem, kas cieš no hroniska noguruma, ir izmainīta zarnu mikroflora. Hroniskā noguruma sindromam raksturīgs galējs nogurums, kas nepāriet arī pēc atpūtas. Līdztekus nogurumam pacientiem tiek konstatēts slikts miegs, galvassāpes, sāpes locītavās, kaklā, palielināti limfu mezgli kakla un padušu zonās, problēmas ar koncentrēšanos un atmiņu, kā arī sāpes un pārgurums pēc fiziskas vai intelektuālas slodzes. Tā kā pazīmes, kas raksturīgas hroniskā noguruma sindromam, parādās arī citu slimību gadījumos, sindromu ir grūti diagnosticēt. Tiek uzskatīts, ka no hroniskā noguruma sindroma cieš vismaz viens miljons amerikāņu. Jaunais pētījums piedāvā uz hroniskā noguruma sindromu paraudzīties kā uz fizisku, nevis psihosomatisku slimību. Izmeklējumu analīze parādīja, ka tiem, kas cieš no ilgstoša noguruma, ir mazāks zarnu baktēriju skaits nekā veseliem cilvēkiem. Turklāt šo cilvēku organismā ir mazāka pretiekaisuma baktēriju dažādība. Zinātnieki uzskata, ka pētījuma rezultāts ļaus izstrādāt jaunas slimības diagnosticēšanas metodes un atrast efektīvākas metodes, kā sindromu ārstēt. Pētnieki atzīst, ka nezina, vai izmaiņas zarnās ir slimības iemesls vai arī tās rezultāts. Tieši to viņi tuvākajā laikā grasās izpētīt.