Mans bērniņš nolēma nepiedzimt. Reāls Elīnas stāsts un speciālistu viedokļi
Kad nomirst mazulis – vienalga, vai tas bijis kādā no grūtniecības nedēļām vai dzemdībās, vai īsi pēc tām –, jāapzinās, ka vienīgā palīdzošā roka ir runāšana un būšana līdzās.
Esi vesels
2016. gada 9. oktobris, 07:47

Mans bērniņš nolēma nepiedzimt. Reāls Elīnas stāsts un speciālistu viedokļi

Jauns.lv

Ieelpa un spēcīgā, tembrāli zemā izelpa ar pēdējo spiedienu parasti nes sveloši siltu un atvieglojošu nopūtu, sajūtot mazo ķermenīti izslīdam starp kājām un iegulstam rokās. Šeit sākas eiforijas pilns sastapšanās laiks – dabas un likteņa dāvāts piepildījums, katram citāds un tomēr fizioloģiski līdzīgs, ja vien...

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Ja zaudēts bērniņš

Vienīgais spēks ir un paliek Mīlestība, kas piedod visu un maina visu. Tavs ķermenis ir veicis tik, cik tā spēkos, lai sagaidītu un laistu pasaulē tavu mazuli, – pateicies viņam par to. Lai cik būtu grūti, piesakies uz masāžu – visam augumam vai tikai mugurai. Lai mīļas, siltas rokas pateicas tavam ķermenim par to, ko tas paveicis.

Ieplāno vizīti pie astrologa. Reizēm skaudras ciešanas un emocionālas sāpes neļauj paskatīties uz sevi ar Visuma acīm. Saruna ar astrologu var palīdzēt ielūkoties tavā kartē, arī mazuļa aiziešanas kartē, lai saprastu kaut daļu no tā plāna, ko Visaugstais tev un mazajam paredzējis.

Ja tev ir mazuļa fotouzņēmums, izgatavo fotogrāfiju un noliec mājās redzamā vietā. Iespējams, tā biedēs un mulsinās ikvienu viesi, radinieku, kas tevi apmeklēs, taču, pirmkārt, tā tu parādīsi, ka tavs mazulis ir bijis ar tevi (pat ja citi viņu nav redzējuši), ka tu aizvien esi domās ar viņu un ka tavas emocijas tavās mājās tev ir svarīgas. Otrkārt, ikreiz, kad mazo uzlūkosi, varēsi aprunāties. Nu un tad, ja pirmajās dienas to vien darīsi, kā raudāsi? Nu un tad, ka arvien sažņaugsies sirds, mazo uzlūkojot? Sāpes norims, ja ļausi tām elpot, nevis centīsies norakt.

Negaidi atbildi uzreiz. Varbūt pēc gada vai diviem, kad būsi nogājusi garu ceļu savās emocijās, kādā rītā sapratīsi: “Tas ir piepildīts.” Tavs bērns neatnākdams ir piedzimis citādi – tā var būt ideja, virziens dzīves pagriezienam, sajūta, kas vada, vai arī pēkšņa apskaidrība un pārliecība, bet tu jutīsi, ka tavs bērns dzīvo caur šo jauno vēsti tevī pašā.


Dace Kaņepone, žurnāls “Patiesā Dzīve” / Foto: Shutterstock

Nākamā lapa: Spontāns aborts vai tomēr bērns