Mans bērniņš nolēma nepiedzimt. Reāls Elīnas stāsts un speciālistu viedokļi
Kad nomirst mazulis – vienalga, vai tas bijis kādā no grūtniecības nedēļām vai dzemdībās, vai īsi pēc tām –, jāapzinās, ka vienīgā palīdzošā roka ir runāšana un būšana līdzās.
Esi vesels
2016. gada 9. oktobris, 07:47

Mans bērniņš nolēma nepiedzimt. Reāls Elīnas stāsts un speciālistu viedokļi

Jauns.lv

Ieelpa un spēcīgā, tembrāli zemā izelpa ar pēdējo spiedienu parasti nes sveloši siltu un atvieglojošu nopūtu, sajūtot mazo ķermenīti izslīdam starp kājām un iegulstam rokās. Šeit sākas eiforijas pilns sastapšanās laiks – dabas un likteņa dāvāts piepildījums, katram citāds un tomēr fizioloģiski līdzīgs, ja vien...

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Spontāns aborts vai tomēr bērns

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Garīgās aprūpes dienesta kapelāne Lelde Titava stāsta, ka Latvijā izveidotais dvēseļu dārzs priekšlaikus nedzīvi dzimušiem vai dzemdībās mirušajiem bērniņiem ik mēnesi papildinās par vairākiem eņģeļiem. Taču publiskajās diskusijās arvien tiek lauzti šķēpi – ir vai nav bērns mātes miesās personība, ir vai nav jārespektē vecāku sāpes – ar bērna apbedīšanu, ar apmaksātu atveseļošanās laiku sievietei, kam pārtrūkusi grūtniecība, no cik grūtniecības nedēļām bērnam pienākas personas kods? Līdz šim pasaulē atnākusī miesiņa, ja nebija īpaša vecāku lūgumu, tika aiztransportēta medicīniskajos atkritumos. Tomēr vecākiem ir svarīgi, lai viņiem dotu iespēju atvadīties no sava priekšlaicīgi dzimušā un nomirušā bērna. Šāda prakse jau ir Īrijā, Anglijā, ASV, Somijā un citās valstīs.

Lelde Titava skaidro, ka latviešu valodā likumdevēju un mediķu vidē pirms 22 grūtniecības nedēļām zaudēta bērna apzīmēšanai tiek lietoti jēdzieni spontāns aborts, auglis vai embrijs. Lai gan vārdu sakopojums spontāns aborts apzīmē darbību, kas ir notikusi, pārtraucoties grūtniecībai, praksē nākas sastapties ar paradoksu – no darbības apzīmējuma tas ir kļuvis par cilvēciskās būtnes apzīmējumu. Tas rada papildu sāpes, jo vecāki sēro nevis par zaudēto grūtniecību vai spontāno abortu, bet par to bērnu, kura viņiem nekad nebūs.

Sabiedriskās iniciatīvas grupa Zvaigžņu bērns, kurā apvienojušies vecāki, mediķi un citi profesionāļi, bijuši aktīvi izmaiņu iniciatori Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, lai sniegtu iespējas vecākiem arī ļoti agri pasaulē nākušos un mirušos bērnus apglabāt. Vieni to sauc par pelnu kaisīšanu uz galvas, jo māte Daba paredzējusi daļu grūtniecību aizslaucīt un tāpēc neesot vērts taisīt bēres... Frontes otrā pusē ir tie, kas saskārušies ar sāpēm un sagaida saprotošāku sabiedrības attieksmi, darba devēju iejūtību un konceptuālu valstisku atbalstu dziļi personiskās sērās.


Skaudrākā patiesībā mūsos kā sabiedrībā ir tā, ka mēs nemākam izprast un pieņemt šo fenomenu. Traktējam pēc savas saprašanas. Sākot ar aprūpes speciālistiem, kuri grūtnieces klātbūtnē ultrasonogrāfijā atklātu bērna dzīvības pārtrūkumu bezkaislīgi definē kā bojāgājušu augli, kas jāiztīra, un beidzot ar ikvienu cilvēku, kas neprot, nemāk adekvāti izturēties pret bērna nāvi un tās pēdām vecāku psihē.

Nākamā lapa: Spontāns aborts vai tomēr bērns