Mans bērniņš nolēma nepiedzimt. Reāls Elīnas stāsts un speciālistu viedokļi
Kad nomirst mazulis – vienalga, vai tas bijis kādā no grūtniecības nedēļām vai dzemdībās, vai īsi pēc tām –, jāapzinās, ka vienīgā palīdzošā roka ir runāšana un būšana līdzās.
Esi vesels
2016. gada 9. oktobris, 07:47

Mans bērniņš nolēma nepiedzimt. Reāls Elīnas stāsts un speciālistu viedokļi

Jauns.lv

Ieelpa un spēcīgā, tembrāli zemā izelpa ar pēdējo spiedienu parasti nes sveloši siltu un atvieglojošu nopūtu, sajūtot mazo ķermenīti izslīdam starp kājām un iegulstam rokās. Šeit sākas eiforijas pilns sastapšanās laiks – dabas un likteņa dāvāts piepildījums, katram citāds un tomēr fizioloģiski līdzīgs, ja vien...

Katrs astotais Latvijas mazulis mirst – grūtniecības laikā, dzemdībās vai neilgi pēc tām. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ Latvijā gadā vidēji pārtrūkst ap 3300 grūtniecību. Lielākā daļa – līdz trešajam grūtniecības mēnesim, ap 170 grūtniecību pārtrūkst no ceturtā līdz sestajam mēnesim, vēl 170 grūtniecību gadā beidzas pēdējos mēnešos, vai arī bērns mirst drīz pēc dzemdībām. Taču šoreiz runa nav par iemesliem, dzemdniecības kvalitāti, sieviešu veselību vai to, kā uzlabot rādītājus. Dati palīdz saprast, ka gan aizvadītos gadsimtos, gan tagad, neraugoties uz mūsdienīgajām tehnoloģijām aprūpē, mazuļi izvēlas aiziet no dzīves, tik tikko atnākuši.

Nākamā lapa: Spontāns aborts vai tomēr bērns