Neskatoties uz apsūdzībām spēļu sarunāšanā, Kļaviņš kandidēs par LFF prezidentu

Lēmumu otrdien vienbalsīgi pieņēmusi LFF valde.

"Jau iepriekš teicu, ka darīšu visu, lai vēlēšanas būtu ar alternatīvu kandidātu, tāpēc vienbalsīgs valdes lēmums ir, ka Krišjānis Kļaviņš varēs piedalīties prezidenta vēlēšanās, kaut valdes locekļi lieliski izprot, ka šāds kandidāts nedrīkstētu būt organizācijas prezidents," Indriksons pēc valdes sēdes žurnālistiem stāstīja, ka vērā ņemts LFF biedru paustais atbalsts Kļaviņam, kad viņš izvirzīja savu kandidatūru.

Kā zināms, izvirzot kandidatūru prezidenta vēlēšanām, Kļaviņš bija saņēmis atbalstu no Valkas novada, Brocēnu, Madonas un Preiļu bērnu un jaunatnes sporta skolām, futbola klubiem "Jēkabpils", "Auda", "Tukums 2000", "Pļaviņas DM", "Rēzekne", "Nīca", "Bandava", "Aizkraukle", kā arī jauniešu futbola centriem "Dobele" un "Saldus".

Indriksons gan uzsvēra, ka Kļaviņa kandidatūra neatbilst futbola ētikas standartiem. "Jācer, ka futbola biedri ir ar sapratni un neatbalstīs viņa kandidatūru vēlēšanās."

"Vēlēšanās būsim divi kandidāti," secināja Indriksons, kurš vēlēšanās būs Kļaviņa oponents. "Kaut esmu centies pierunāt citus kandidātus, visi šobrīd atsakās. Neko padarīt, futbola dzīve jāvada tālāk, jāstrādā tālāk. Esmu pārliecināts, ka šobrīd strādājam ļoti labi. Jā, vienmēr ir iespējams visu uzlabot un darīt vēl labāk, bet esam optimisma pilni un ejam uz priekšu."

Indriksons atzina, ka viens no iemesliem apstiprināt Kļaviņa kandidatūru bija draudi, ka pretējā gadījumā LFF tiktu ierauta tiesvedībā.

"Man jau bija pieredze visiem zināmā juridiskajā cīņā, kad sapratām, ka mums nav iespēju. Tāpēc nepieļāvām variantu, ka viņam būs iespēju apsūdzēt mūsu lēmumu," secināja pašreizējais LFF prezidents.

Kā zināms, pirms mēneša LFF valde nepieņēma lēmumu par Kļaviņa kandidatūras apstiprināšanu prezidenta amatam un nosūtīja šo lēmumu izskatīšanai LFF Disciplinārlietu komisijā (DK), kas pēc trijām sēdēm secināja, ka Kļaviņu nevajadzētu pielaist organizācijas prezidenta amata vēlēšanām, bet nodeva lietu atpakaļ LFF valdei.

LFF DK iepriekš norādīja, ka ir pietiekošs pierādījumu kopums, kas liek secināt, ka Kļaviņš varētu būt veicis darbības, kuras ir pretrunā ar godīgas spēles principiem, un ir veicis darbības, kas ir pretrunā ar Latvijas futbola Ētikas kodeksu, līdz ar to DK ieskatā Kļaviņš nevar tikt apstiprināts par LFF prezidenta kandidātu.

Pirms tam to, vai Kļaviņa kandidatūra atbilst godīgas spēles principiem un UEFA izvirzītajām prasībām, vērtēja arī LFF Godīgas spēles un ētikas komiteja, kas, izskatot dokumentāciju un LFF rīcībā esošo saraksti ar UEFA pārstāvjiem, konstatēja, ka ir ticama informācija, ka Kļaviņš varētu būt veicis darbības, kas ir pretējas sporta ētikas un godīgas spēles principiem. Tāpēc komitejas ieskatā minētās personas kandidatūra LFF prezidenta amatam ir pretrunā ar LFF statūtos noteiktajām prasībām, kā arī UEFA un Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) prasībām.

LFF Godīgas spēles un ētikas komiteja rekomendēja LFF valdei neiekļaut Kļaviņu valdes locekļu kandidātu sarakstā, ņemot vērā, ka "pastāv pietiekams pierādījumu kopums, kas liecina, ka minētā persona varētu būt iesaistīta darbībās, kuras nav savienojamas ar sporta ētiku un godīgas spēles principiem, un viņam nav nevainojamas reputācijas, kādai būtu jābūt jebkuras valsts futbola federācijas prezidenta kandidātam".

LFF iepriekš arī publiskoja savu saraksti ar UEFA, kurā šīs organizācijas pārstāvis Urs Klusers norādījis, ka Kļaviņš ir vairākkārt pieminēts tā dēvētās "Bochum" lietas izmeklēšanas materiālos. Vēstulē minēts, ka Kļaviņš saņēmis 30 000 eiro lielu maksājumu no kāda Manuela Pekoseka, kurš bijis starpnieks spēļu rezultātu ietekmēšanā un likmju veikšanā.

Tāpat lietas izmeklētāji ir novērojuši sarunu starp sporta totalizatora kompānijas SAMVO darbiniekiem, kuri sadarbojās ar šobrīd par spēļu sarunāšanu notiesāto Anti Šapinu. Sarunā norādītās personas ieteica atklāt jaunu bankas kontu uz tādas personas vārda, kas mēdz "uzvarēt likmes". Šī persona varētu iemaksāt minētajā kontā 100 000 ASV dolāru (91 000 eiro) depozītu. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka minētā persona ir Krišjānis Kļaviņš. Šajā sarunā vienlaikus pieminēts, ka viņš ir basketbola komandas īpašnieks.

Kā zināms, LFF prezidenta amatam ir divi kandidāti - pašreiz šajā amatā esošais Guntis Indriksons un kādreizējais šīs organizācijas preses sekretārs Kļaviņš.

LFF prezidenta vēlēšanas gaidāmas 29.aprīlī, kad notiks ikgadējais kongress.

Pašlaik 60 gadus vecais Indriksons ir LFF prezidents kopš 1996.gada, bet līdz 2011.gadam viņš bija arī Latvijas titulētākā futbola kluba Rīgas "Skonto" prezidents.

Savukārt 31 gadu vecais Kļaviņš iepriekš bijis žurnālists, turklāt neilgu laiku savulaik bija arī LFF preses sekretārs. Pašlaik viņš ir sporta kluba "Cēsis" prezidents.