Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Panda atklāj Dāvidam arī sava darba garoziņu. (Foto: Rojs Maizītis)

Kas lācītim vēderā? Dāvids Iepazīstas ar "VEF Rīga" talismanu Pandu 4

Basketbols
3. maijā 17:07 2018. gada 3. maijā 17:07
Kristīne Geida | 9vīri
Ja neskaita basketbolistus, viena no galvenajām personām VEF Rīga spēlēs ir komandas talismans Panda, kas mača laikā taisa visādus pigorus. Maz ir to cilvēku, kuri zina, kas slēpjas zem lāča ādas. Tas ir profesionāls talismanu dīdītājs Jānis Gaveika, kuram Pandas loma ir viena no daudzajām. Par Pandas dzīves un darba gaišajām un tumšajām pusēm ar viņu sarunājās modes mākslinieks Dāvids.

Dāvids: – Kā vispār kļūst par komandas talismanu?

Panda: – Mana talismanu karjera sākās pirms desmit gadiem, ar basketbola komandu Barons. Vēlāk sāku strādāt par talismanu ZZ čempionātā, tad kļuvu par Lāsēnu – tā tas aizgāja. Lai gan mans pamatdarbs ir pavārs, tagad tam paliek arvien mazāk laika. Atceros, kā viens medijs gribēja intervēt Latvijas sporta komandu talismanus un beigu beigās viņam iedeva tikai dažus telefona numurus – viens no tiem bija mans (smejas). Mūsu, talismanu, jau Latvijā nav daudz – cits citu pazīstam.

Dāvids: – Tev nav karsti tajā maskā, nevar nosmakt?

Panda: – Parasti jau visi iet uz fitnesa zāli, bet es uzvelku kostīmu. Protams, pēc katras spēles tas kostīms ir sasvīdis.

Dāvids: – Tad tāpēc tu esi tāds kaulains! Bet kā tajā kostīmā var aiziet uz tualeti?

Panda: – Zini, kā bērnībā mācīja – pirms izej no mājas, obligāti aizej pačurāt un pakakāt! (Smejas). Bet visbīstamākais ir palaist smaku. Tev taču tajā vidē pēc tam pašam jādzīvo.

Dāvids: – Nu ja, tas ir apmēram tāpat, kā ievemt gāzmaskā... Tev ir savs pandas dresētājs?

Panda: – Kad esmu Panda, tad es pats esmu pandas dresētājs. Esmu Pandas dvēsele. Vispār to vajadzētu iemācīt maziem bērniem, ka Pandai ir dvēsele. Jo reizēm viņiem šķiet, ka to lielo lāci taču var sist un spārdīt. Ja kāds šauj pār strīpu, varu būt arī nejauks – paņemu to mazo huligānu aiz škvarņika un saku – tad, kad es novilkšu masku, es tevi atpazīšu, bet tu mani gan ne!

Dāvids: Tā rodas tie bērni, kas rausta valodu... Kas ir pats aizraujošākais tavā darbā?

Panda: – Sajust atgriezenisko saiti ar publiku. Latviešu publika jau ir tāda kautrīga, ir jāpiestrādā, lai viņus iekustinātu, taču beigu beigās, kad tas izdodas, ir liela gandarījuma izjūta.

Dāvids: – Panda mēdz ceļot?

Panda: – Nē, dzīvoju tepat uz vietas – Latvijas spēlēs. Talismani komandām lielākoties ir tieši mājas spēlēm.

Panda nav Jāņa Gaveika vienīgais tēls, kurā jāiejūtas. (Foto: Rojs Maizītis)

Dāvids: – Vai klubā tevi uztver kā pilnvērtīgu komandas locekli vai arī nākas allaž atrasties maliņā – kaut kur uz stūrītī soliņa?

Panda: – Kā kuru reizi, dažreiz liek iet pārģērbties pie karsējmeitenēm. (Smejas.)

Dāvids: – Pandas ādā esot, ir gadījies arī kāds kuriozs?

Panda: – Jā, kā pandai man jālec uz batuta un tad jātrāpa no augšas bumba grozā. Reiz, kad mēģināju to darīt, matracis gadījās tāds šaubīgs un cimdi slīdēja – it kā jau ieliku bumbu grozā, bet pēc tam nogāzos un sasitos.

Dāvids: – Publikai tas droši vien likās smieklīgi?

Panda: – Jā, visi bija ekstāzē. Guļu zemē, bet visi domā, ka ākstos; neviens jau nepienāks un nepaprasīs, kas par vainu.

Dāvids: – Šausmas! Kamēr asinis netek, tikmēr visiem liekas, ka viss kārtībā... Bet tev vispār jābūt uzmanīgam. Ko iesāksi, ja sāksies ugunsgrēks? Tas kostīms taču no sintētikas un droši vien labi deg?

Panda: – Jā, tas ir bīstami. Vajadzētu kādu atbildīgo personu, kas pandai palīdzētu ugunsgrēka vai citas nelaimes gadījumā.

Dāvids: – Pandai ir tikai viens kostīms, atvainojos, āda?

Panda: – Jā, pagaidām viens. Bet tos palaikam maina, jo ātri novalkājas. Es taču visur lienu un aktīvi ņemos, tāpēc kostīms pēc katras spēles ir jāmazgā. Kopā ar spēlētāju formām to ved uz ķīmisko tīrītavu. Ilgāk par četrām sezonām grūti tam kostīmam izdzīvot.

Dāvids: – Līdzjutēji tev dāvina dāvanas?

Panda: – Jā, bērni zīmē zīmējumus. Dāvina saldumus.

Dāvids: – Nē, es domāju tādas riktīgas dāvanas – krūšturus, gleznas, smaržas, somiņas...

Panda: – Nē, tādas lietas gan nedāvina. Derētu sastādīt sarakstu ar vēlamajām dāvanām, ko Pandai pasniegt dzimšanas dienā.

Dāvids: – Vai cilvēki vispār zina, kas dzīvo pandas kostīmā?

Panda: – Nē, Panda jau nerunā. Dažbrīd tās kustības sanāk tik elegantas, ka cilvēki jautā, vai tur iekšā nav sieviete. Es mēdzu paskatīties, kā darbojas amerikāņu komandu talismani, un aizņemos dažas kustības no tiem. Ir bijuši gadījumi, kad vadība aizrāda, ka kaut ko vajadzētu darīt citādāk. Piemēram, ja spēles laikā, es pārāk pietuvojos laukumam. Starpbrīdī man ir lielāka vaļa, tad varu pārvietoties pa visu laukumu un sadarboties ar karsējmeitenēm.

Dāvids: – Kā tu vispār vari saskatīt, kur iet?

Panda: – Caur muti! Vienmēr jāpatur prātā, ka galva jātur mazliet noliekta, citādi Panda skatīsies gaisā. Esmu redzējis, ka talismani, kad tos bildē, visu laiku skatās kaut kur uz augšu; vienkārši cilvēks ir pieradis, ka bildējoties jāskatās objektīvā, taču piemirst, ka talismans tādā gadījumā skatīsies griestos. Es vienmēr cenšos piedomāt, kā izskatos no malas.

Dāvids: – Ir kaut kāda Pandas īpašā iezīme, kādas nav nevienam citam?

Panda: – Jā, protu bumbu iemest grozā no centra.

Arī Panda pēc katras spēles ir sasvīdis. (Foto: Rojs Maizītis)

Dāvids: – Vai tev ir sapņu tēls, ko gribētu nospēlēt?

Panda: – Jā, vāvere. Viņai ir foršs smaids.

Dāvids: – Starp citu, kāpēc VEF talismans ir panda?

Panda: – Tāpēc, ka panda ir melnbalta, un arī VEF komandai ir tieši tās pašas krāsas.

Dāvids: – Nu, jā, kā iņ un jaņ, kā uzvara un zaudējums... Dzīve talismana ādā ir tavs pamatdarbs?

Panda: – Jā, agrāk vairāk darbojos virtuvē, taču tagad man ir tik daudz talismana darbu, ka pavāra profesija kļuvusi otršķirīga.

Dāvids: – Kur glabājas visi talismanu kostīmi? Tev mājās ir milzīgs skapis ar tērpiem – kā Betmenam?

Panda: – Jā, un tos pieskata kambarsulainis Alberts... (Smejas.) Nē, tad man vajadzētu milzīgu skapi. Kostīmi parasti glabājas arēnā, kur ar tiem jāstrādā. Es pats nerūpējos par kostīma tīrību un kārtību, katrā vietā tam ir kāds atbildīgais cilvēks. Ir, protams, gadījies, ka aizbrauc uz darbu, bet kostīmam trūkst kādas detaļas...

Dāvids: – Kur šos talismanu kostīmus vispār šuj?

Panda: – Teātri šuj dažādus kostīmus, arī Opera. Ir arī uzņēmums Pasaku nams – viņiem ir daudz visādu kostīmu. Ir ļoti svarīgi, cik kvalitatīvi kostīms ir uzšūts. Atceros, ka es uz vienu pasākumu netiku un aizsūtīju savā vietā brāli. Viņš stāstīja, ka jau pēc neilga laika viņam viss ķermenis atteicies darboties; tik nepiemērots viņš bija pandas kostīmam. Te tomēr ir sava specifika – kā pareizi kustēties.

Dāvids: – Cik pavisam tev šādu darbu ir?

Panda: – Kādi desmit ir. Ja es ieraugu kādu citu talismana kostīmā, vienmēr domāju – a kāpēc to nepiedāvāja man?

Dāvids: – Tev nekad nesajūk, kur kāds tērps jāvelk?

Panda: – Nē, jo man ir liels kalendārs, kur viss sarakstīts

Dāvids: – Vai ir kāds tēls, ko tu negribētu atveidot?

Panda: – Jā, pārtikas kastes lielveikalos!

Citus interesantus materiālus par "Vefiņu", hokeju un citām tēmām, lasiet maija žurnālā "9vīri".

Žurnāla "9vīri" maija numurs. (Foto: no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva)

Citi šobrīd lasa

Irēna Pulkinena neslēpj, ka viņai drīz jau 70: "Es no vecuma nebaidos" 8
VIDEO: velosipēdists un fūres vadītājs Krasta ielā noskaidro attiecības 48
Valtera Frīdenberga līgava Kristīne viņa piemiņai publicē sirsnīgu foto
Tēmas: VEF Rīga
Skatīt visus komentārus

"Любовница" Петросяна впервые прокомментировала слухи о своей беременности

Врачи пытались спасти похороненную заживо овчарку