„Saprotu, ka attīstība prasa laiku un īpaši nesteidzos, taču uz Rio spēlēm gan esmu nolēmis tikt!” par šī gada plāniem stāsta latviešu skrējējs.

Skrējējs Bareiķis Kenijā gatavojas Olimpiādei un apprecējis afrikānieti 64

Sporta zvaigznes
2016. gada 3. aprīlī 06:02 2016. gada 3. aprīlī 06:02
Latvijā dzimušā skrējēja Artūra Bareiķa vārds plašākai publikai izskanēja pirms pāris gadiem, kad puisis vāca līdzekļus sava sapņa piepildīšanai – piedalīties 2016. gada olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. Nu Artūra nemitīgie centieni kļūt labākam aizveduši viņu pat uz Keniju, kur sportists apprecējis kenijiešu meiteni vārdā Džeina un izveidojis ģimeni.

„Es nekad neesmu ilgi dzīvojis vienuviet. Ar ģimeni ļoti bieži kaut kur pārcēlāmies, braukājām,” stāsta Artūrs. Šobrīd viņam ir Latvijas un ASV dubultpilsonība. Artūrs ir dzimis Limbažos, kur arī pavadījis savas dzīves pirmos astoņus gadus. Pēcāk puisis ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Rīgā, taču vēl vēlāk – Jūrmalā, Kauguros. „Bērnībā sportošana principā sastāvēja no tenisa un basketbola. Skriešanu vēl nebiju atklājis,” teic sportists.

„Man neinteresē citu rezultāti”

1999. gadā Artūrs, labākas dzīves meklējumos pārcēlās uz Čikāgu, ASV, kur tad arī sācis skriet un pavisam drīz piedalījies savās pirmajās sacīkstēs: „Pirmo reizi skrēju vidusskolā un paralēli vēl turpināju uzspēlēt basketbolu. Tajā laikā skrēju 3200 metru distanci, jeb 2 jūdzes un man piederēja skolas rekords – 3200 metri 9.36 minūtēs.” Kopš tā laika Artūra kontā ir daudzas veiksmīgas sacīkstes un maratoni, taču puisis atzīst, ka līdz šim tā īsti nav šķirojis panākumus lielākos un mazākos: „Man visas sacensības vai personiskie skrējieni savā ziņā ir panākumi. Objektīvi vērtējot, 2 stundas 25 minūtes maratonam un 1 stunda 7 minūtes pusmaratonā droši vien būtu tie lielākie, taču mans galvenais mērķis ir pārspēt sevi, savus laikus. Mani neinteresē citu rezultāti.”

Amerikā uzstāda Latvijas rekordu

Artūrs piemin arī pašu nesenāko no saviem sasniegumiem – martā, Ņujorkā viņš uzstādījis jaunu Latvijas rekordu 50 kilometru skrējienā, dažam labam neiedomājamo distanci noskrienot trīs stundās un četrās minūtēs. Garās runās par skrējienu gan Artūrs neizplūst, vien apgalvo, ka rezultāti šādā distancē ļoti atkarīgi no tā, kāda ir pašsajūta skriešanas dienā un veiksmes. Artūrs apgalvo, ka ir optimists, taču vienlaikus apzinās realitāti, kurā dzīvo: „Viennozīmīgi, ka dzīvoju ar optimismu – viss ir iespējams, taču normas robežās. Protams, nesaku, ka drīzumā skriešu, lai labotu pasaules rekordu, kas, varbūt, ir nereāli, taču īpašus limitus gan sev neuzstādu. Man vienmēr rodas arvien jauni mērķi un nerimstoši centieni tos sasniegt dzen mani uz priekšu. Skrējējs vispār nevar būt pesimists, ar tādu attieksmi šajā lauciņā neko nesasniegsi – skriešana tomēr nav no vieglākajiem sportiem.”

Artūra ikdienas treniņi dažam labam liksies īsta elle! Pirmdienā, piemēram, sportists kopā noskrien 46 kilometrus.

Artūra ikdienas treniņu režīms vairumam cilvēku liktu ieplest acis un uzskatāmi demonstrē, ka domāt par šādu distanču skriešanu gan iespējams vien tad, ja ikdienā tiek ievērota patiesi skarba treniņu disciplīna. „Pirmdien, piemēram, no rīta vieglā solī noskrienu 25 kilometrus, savukārt, vakarā – 21 kilometru. Kopā sanāk 46 kilometri. Otrdienu uzsāku ar 13 kilometru skrējienu un vakarā skrienu 16 kilometrus. Papildus tam 15 reizes izskrienu 400 metru distanci.” Artūrs arī stāsta, ka papildus intensīvajiem treniņiem vienmēr meklē iespēju pastrādāt: „Vislabāk skrienu periodos, kad nedēļā nostrādāju 40 līdz 60 stundu. Darbs man palīdz, jo saprotu, ka manā dzīvē ir vieta dažādībai!”

Pamet ASV, lai dzīvotu Kenijā

Tieši skriešanas un sporta dēļ Artūrs arī atteicies no savas dzīves ASV un jau labu laiku mīt Kenijā. Uz dzīvi šajā Austrumāfrikas valstī sportists pārcēlies pēc tam, kad veiksmīgi aizritējusi viņa pūļa finansēšanas kampaņa portālā Gofundme.com. Pirms pāris gadiem Artūrs sevi šajā kampaņā pieteicis kā kaislīgu skrējēju no Latvijas, kura mērķis ir startēt 2016. gada olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. Artūram bija nepieciešami 12 000 eiro (15 000 dolāru), lai līdz 2016.gadam apmaksātu dzīvi un intensīvus treniņus visu skrējēju Mekā Kenijā, kas arī izdevies.

Dzīves pārmaiņas gan ar to nav beigušās – Kenijā sportists pavisam drīz arī saticis savu mīlestību. „Satikāmies 2014. gadā, pazīstamā skrējēja, pasaules rekordista Vilsona Kipsanga ballītē. Viņa ir studente un nedaudz nodarbojas ar skriešanu. Pagaidām, gan tikai priekam, taču ir doma pieiet tam nopietnāk,” izstāsta Artūrs.

„Gribēju viņu precēt jau pēc diviem mēnešiem!”

Straujās notikumu attīstības dēļ, Artūrs nevilcinās savu liktenīgo tikšanos ar sievu Džeinu (Jane Bareikis) nodēvēt par mīlestību no pirmā acu skatiena. „Mēs abi izlēmām precēties pēc četriem mēnešiem. Nosvinējām tā klusāk – ar viņas tuviniekiem un draugiem. Ir gan doma pēc diviem gadiem taisīt lielas kāzas, uz kurām ierastos arī mana ģimene un draugi,” atklāj Artūrs. Viņš gan skaidro, ka ņemot vērā apstākļus, šo visu nav tik viegli noorganizēt: „Kaut kam tādam ir nepieciešams laiks un plānošana. Taču, ja godīgi, gribēju viņu precēt jau pēc diviem kopā būšanas mēnešiem!”

Abiem pavisam nesen bijis arī ģimenes pieaugums – šī gada 1. janvārī pasaulē nācis abu dēliņš Armins. Artūrs saka, ka šobrīd ir patiesi laimīgs.

Dzīve Kenijā grūta, bet vienkārša

Dzīves apstākļus Kenijā Artūrs neizpušķo: „Ir grūti. Bieži vien nav ūdens un elektrības. Ir maz ēdiena – pamatā vien ugali (ēdiens no kukurūzas miltiem) un salāti. Jāsaka gan, ka  man laikam pietrūkst ierastā ēdiena un vēl neesmu tā pilnīgi apradis ar šīs valsts piedāvājumu. Esmu arī ievērojis, ka ilgāku laiku dzīvojot Kenijā nokrītos svarā. Esot ASV, sveru 56 kilogramus, taču šeit – 53 kilogramus. Man gan ļoti patīk laika apstākļi Kenijā. Visu laiku ir silts un cilvēki ir ļoti draudzīgi.”

Stāstot par vietējām izklaides iespējām, Artūrs atklāj, ka viņa apkārtnē nav kinoteātru, ir vien pāris restorāni, taču abi ar sievu izbauda dzīvi vienkāršās pastaigās.

Intensīvi gatavojas olimpiskajām spēlēm

Aprakstot savu ceļu pretim 2016.gada spēlēm Rio, Artūrs teic, ka šāda ideja radusies 2011. gadā: „Man, lai skrietu, nepieciešams kāds mērķis. Tolaik radās šāda doma pacensties un tikt uz olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro un tas, manuprāt, arī ir iemesls, kādēļ vispār skrienu. Uzskatu, ka šajā sportā man vēl viss priekšā un labākie rezultāti nāks pēc 10 – 15 gadiem. Saprotu, ka attīstība prasa laiku un īpaši nesteidzos, taču uz Rio spēlēm gan esmu nolēmis tikt!”

Stāstot par nākotnes plāniem Artūrs min arī savu tieksmi pēc vēl vienkāršākas dzīves: „Man nav nekas pret biežu braukāšanu un ceļošanu, taču kaut kad nākotnē tomēr gribētos apmesties vienā vietā un dzīvot mierīgi, taču pagaidām īsti nezinu, kas mani sagaida.”

 

Kasjauns.lv/Foto: Facebook.com

Citi šobrīd lasa

Porziņģi aizstāv NBA leģenda Šakils O’Nīls: “Nomainiet visus citus. Tikai ne viņu!”
Kāds fans gribēja uzrauties uz skatuves! Arī tas notika “Foo Fighters” koncertā 5
Sprāgstošs putukrējuma trauks nogalina slavenu fitnesa blogeri 6
Skatīt visus komentārus