Šķēpmetēja Mūze iedzīvojas nepatīkamā traumā, sektoru pamet ar mediķu palīdzību

Mūze pirmā metiena laikā pagrieza potīti un pēc raidījuma izdarīšanas pakrita. Latvijas sportiste šķēpa mešanas sektoru nespēja atstāt pašas spēkiem, tādējādi bija nepieciešama medicīnas personāla palīdzība.

Tikmēr Ozoliņa pirmajā piegājienā šķēpu raidīja 57,01 metra tālumā, otrais mēģinājums viņai bija nesekmīgs, bet trešajā latviete savu rezultātu uzlaboja par 57 centimetriem. Kvalifikācijas A grupā Ozoliņa ieņēma 11.vietu.

Tikmēr plkst.14.35 kvalifikācijas B grupā metīs Madara Palameika. Finālā iekļūs šķēpmetējas, kas rīku raidīs tālāk par 60,00 metriem vai iekļūs labāko 12 pulkā.

Palameikai šogad pieder trešais labākais rezultāts pasaulē (65,86 metri), atpaliekot vienīgi no čehietes Barboras Špotākovas (66,87) un vācietes Kristīnes Husongas (66,41). Savukārt Ozoliņas 62,78 metri ir šosezon 18.rezultāts pasaulē, bet Mūzes personīgais rekords 62,09 metri ir 24.tālākais metiens.

Latvijas rekordiste Palameika, kura 2014.gadā Jelgavā meta šķēpu 66,15 metru tālumā, šosezon uzvarējusi divos Dimanta līgas posmos. Visas trīs Latvijas šķēpraides izpildījušas Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvus.

Tāpat kvalifikācijas sacensības aizvada trīssoļlēcējs Elvijs Misāns, kurš pirmajā mēģinājumā lēca 16,50 metru tālumā un patlaban ir desmitais. Finālā iekļūs sportisti, kas lēks tālāk par 16,65 metriem vai iekļūs labāko 12 pulkā. Misāna personīgais rekords ir šosezon iespētie 16,77 metri, ar šādu rezultātu šogad ieņemot dalītu 41.vietu pasaulē.

Trešdien kārtslēcējs Mareks Ārents un šķēpmetējs Zigismunds Sirmais izcīnīja vietu finālsacensībās, bet tāllēcēja Aiga Grabuste guva traumu, kā dēļ viņas cīņa par olimpisko spēļu normatīvu ir beigusies.

Latvija Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas ir izcīnījusi astoņas medaļas - divas zelta (Staņislavs Olijars un Ineta Radeviča), trīs sudraba (Aigars Fadejevs un Olijars, Laura Ikauniece-Admidiņa) un trīs bronzas (Māris Bružiks, Aiga Grabuste un Māris Urtāns). Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.

Amsterdamā startēs 50 valstu atlēti, taču dalībnieku vidū nebūs Krievijas sportistu, jo šīs valsts vieglatlētikas federācijai ir piespriesta diskvalifikācija par sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem krievu sportistu vidū. Tiesa, zem neitrāla karoga startēja 800 metru skrējēja Jūlija Stepanova.