Plēsnieks: "Visu gadu gatavojos, bet izgāzos kā veca sēta". FOTO
Artūrs Plēsnieks neslēpj, ka viņa grūšanā traucējusi arī pleca trauma.
2016. gada 16. augusts, 11:12

Plēsnieks: "Visu gadu gatavojos, bet izgāzos kā veca sēta". FOTO

Jauns.lv

Latvijas labākais svarcēlājs Artūrs Plēsnieks uzreiz pēc starta Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs nevarēja komentēt kāpēc neizdevās labi nostartēt grūšanā, paužot, ka izgāzies kā veca sēta.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Pirmdien aizvadītajās sacensībās Plēsnieks svara kategorijā līdz 105 kilogramiem raušanā pacēla 181 kilogramu smagu stieni, kas ir sportista jauns rekords šajā disciplīnā. Savukārt grūšanā Plēsnieks pievarēja tikai pirmajā mēģinājumā pieteiktos 218 kilogramus, kas summā deva 399 kilogramus un astoto vietu.

"Slikti nostartēju, nepaveicās. Cauru gadu gatavojāmies, visu laiku bijām treniņnometnēs, bet izgāzos kā veca sēta," pēc sacensībām teica sportists. "Bijām gatavi celt vairāk par personīgajiem rekordiem. Paldies visiem, kuri turēja īkšķus, bet piedodiet, diemžēl nesanāca. Raušanā uz trešo mēģinājumu saņēmos, bet par grūšanu nav komentāru."

Plēsnieks raušanu sāka ar paceltiem 176 kilogramiem, bet pēc tam ar 180 kilogramiem netika galā. Līdz ar to uz trešo mēģinājumu svars tika palielināts vien par kilogramu un šoreiz to izdevās pacelt.

Tikmēr grūšanā Plēsnieks sāka ar 218 kilogramiem un bez liekas nervozitātes pacēla šo stieni. Otrajā piegājienā Latvijas svarcēlājs mēģināja grūst 223 kilogramus, taču cēliena noslēguma fāzē stienis "aizgāja" aiz muguras. Savukārt trešajā mēģinājumā viņam virs galvas neizdevās pacelt 225 kilogramus.

"Treneris no malas teica, ka izskatījās pēc spēku izsīkuma, kaut uz krūtīm labi uzcēlu," komentēja sportists, kuram raušana ir vājākā disciplīna un tajā galvenais mērķis bijis maksimāli pietuvoties konkurentiem. "Arī es biju gatavs grūst 230-235, tomēr nemāku izskaidrot, kas šeit notika. Tādi vārdi latviešu un krievu valodā nav. Iespējams, vajadzēja pa dienu vairāk pagulēt, bet nevarēju aizmigt, visu laiku galvā bija dažādas domas."

Plēsnieks atzina, ka grūšanas otrajā mēģinājumā viņam arī iztraucējusi pleca trauma.

Pagājušajā nedēļā cita Latvijas svarcēlāja Rebeka Koha izcīnīja ceturto vietu un tas joprojām ir dalīts labākais Latvijas sportistu sasniegums Riodežaneiro. "Esmu priecīgs, ka Rebekai viss izdevās. Labi, ka vismaz viņai," tagad saka Plēsnieks, kurš cer, ka pēc četriem gadiem Tokijas Olimpiādē Latviju pārstāvēs vismaz trīs svarcēlāji, jo aug arī talantīgais Ritvars Suharevs. "Ceru, ka mēs kopā ar jaunajiem varēsim olimpiskajām spēlēm kvalificēties komandu ieskaitē vai vismaz pēc ranga. Tokijā jābūt kā minimums trim svarcēlājiem."

"Viņš bija gatavs. Raušana netika aizvadīta ļoti labi, tomēr vismaz 181 kilogramu pacēla. Kad sākās grūšana, viss iesildīšanās zālē gāja labi, tomēr pēc tam laikam sadega, nebija spēka, pašvaki jutās kājās," stāstīja sportista treneris Eduards Andruškevičs, atzīstot, ka pleca traumas dēļ otrais grūšanas mēģinājums Plēsniekam "aizgāja" aiz muguras.

Plēsnieks raušanu sāka ar paceltiem 176 kilogramiem, bet pēc tam ar 180 kilogramiem netika galā. Līdz ar to uz trešo mēģinājumu svars tika palielināts vien par kilogramu un šoreiz to izdevās pacelt.

Tikmēr grūšanā Plēsnieks sāka ar 218 kilogramiem un bez liekas nervozitātes pacēla šo stieni. Otrajā piegājienā Latvijas svarcēlājs mēģināja grūst 223 kilogramus, taču cēliena noslēguma fāzē stienis "aizgāja" aiz muguras. Savukārt trešajā mēģinājumā viņam virs galvas neizdevās pacelt 225 kilogramus.

Latvijas komanda cerēja cīnīties par sesto vietu un gatavojās, ka raušanā tiks pacelti 182-184 kilogrami, bet grūšanā - 230.

"Viņš bija gatavs 230 kilogramiem. Latvijas Olimpiādē Valmierā Artūrs diezgan viegli izpildīja 225 kilogramus. Būtu viņš šoreiz pacēlis 230 kilogramus, būtu sestais, jo konkurence ir spēcīga," stāstīja treneris. "Raušana nav viņa disciplīna, viņš to labi nejūt, tomēr tāpat, ja būtu tikuši pacelti 180 kilogrami, trešajā mēģinājumā tiktu mēģināti 182, 183 vai 184 kilogrami. Arī 181 kilogramam nebija laba fiksācija, tāpēc jāturpina strādāt."

"Traumu dēļ pēdējo divu nedēļu laikā neizdarījām visu, ko vajadzēja," atzina treneris, stāstot, ka Plēsniekam nākamās nozīmīgās sacensības būs vien aprīlī, kad Splitā risināsies Eiropas čempionāts.

Ja daudzus gadus nozīmīgākajās sacensībās Andruškevičs bijis vienīgais Latvijas svarcēlāju treneris, tagad viņam pilnvērtīgi palīdz titulētais audzēknis Viktors Ščerbatihs. "Divatā ir labāk strādāt sacensību laikā, jo viss ļoti ātri notiek."

Latvijas svarcēlājam šī bija otrā Olimpiāde. Pirms četriem gadiem Londonas olimpiskajās spēlēs viņš summā pacēla 390 kilogramus un ieguva septīto vietu.

Plēsnieks aprīlī kļuva par Eiropas čempionu, raušanas un grūšanas disciplīnu summā paceļot 403 kilogramus. Savukārt pērn pasaules čempionātā viņš izcīnīja bronzas medaļu, summā paceļot 405 kilogramus.

Olimpiskās spēles Riodežaneiro risināsies līdz 21.augustam.

LETA/Foto: AP, Reuters, EPA/Scanpix/LETA