Zinātnieki brīdina: intensīva sauļošanās šovasar ir teju vai pašnāvība
Zinātnieki brīdina – intensīva sauļošanās, īpaši tik karstā vasarā, kāda ir šī, pielīdzināma teju vai tīšai pašnāvībai vai vismaz nopietnam riskam saslimt ar ādas vēzi.
Katram saprātīgi domājošam cilvēkam būtu jāsaprot, ka tā nav mediķu izgudrota biedēšanas kampaņa! Saules ultravioletais starojums ir tik bīstams, ka zinātniskie pamatojumi lika Pasaules Veselības organizācijai atzīt saules un solāriju starojumu par kancerogēnu.
Tiesa, var paiet vairāki gadi, līdz uz ādas kļūst pamanāmas ultravioletā starojuma atstātās pēdas. Varbūt tāpēc, ka ļaunās saules apskāvienu sekas parasti nav redzamas uzreiz, jauni cilvēki neapzinās (vai nevēlas apzināties) sauļošanās bīstamību. Toties priekšlaicīgas ādas novecošanās pazīmes (krunkas un vecuma plankumi) ir novērojamas ikvienam, kurš sauļojas. Tās parādās katram individuāli – citam vēlāk, citam mazāk izteikti –, bet tas nesamazina ādas vēža attīstīšanās risku.
Dažkārt cilvēki uzskata, ka, gozējoties saulē, caur ādu var uzņemt vajadzīgo D vitamīna devu. Dermatologi tomēr neiesaka sauļoties ar šādu nolūku, jo ir arī veselīgāks veids, kā uzņemt D vitamīnu. Labāk lietot uzturā pārtiku, kas bagātīga ar D vitamīnu, vai papildus lietot vitamīnus, kas nopērkami aptiekās.
Lai pasargātos no ultravioletā starojuma, mediķi iesaka:
- neplānot aktivitātes ārpus telpām no pulksten 11.00 līdz 16.00, kad ultravioletais starojums ir visspēcīgākais;
- lietot saules aizsargkrēmu, atkārtoti uzklājot to uz saulei pakļautajām ķermeņa daļām ik pēc divām stundām;
- valkāt vieglu, gaisu caurlaidīgu apģērbu ar garām piedurknēm, kā arī galvassegu;
- lietot saulesbrilles ar 100% ultravioleto staru aizsardzību.
