Atsakies no šīm 2 frāzēm, un tava dzīve patiešām uzlabosies
Dzīvi uzlabot ir iespējams – tikai dažkārt vajag paraudzīties uz saviem mērķiem no citas puses un nenoskaņot sevi uz neveiksmēm.
2016. gada 5. marts, 08:12

Atsakies no šīm 2 frāzēm, un tava dzīve patiešām uzlabosies

Jauns.lv

Tas, ko mēs sakām, ietekmē ne vien apkārtējo viedokli par mums, bet arī mūsu uzvedību. Noteikti vārdi veido arī attiecīgus uzvedības modeļus. Nomainot vienus vārdus ar citiem, tu citādi izvirzīsi savus dzīves mērķus un, jā, arī īstenosi tos.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Amerikāņu profesors Bernhards Rots pērn izdotā grāmatā The Achievement Habit“ piedāvā veikt dažus uzlabojumus savā valodā, lai noskaņotu sevi uz veiksmīgu dzīvi.

Mērķu formulēšanu var iemācīties – tas ir tāpat kā trenēt muskuļus, ja gribi, lai tie izskatītos skaisti un tu būtu spēcīgāks. Taču mūsu gadījumā vajadzēs nevis fiziskos, bet prāta vingrinājumus. Lūk, divi lieliski domāšanas modeļu piemēri, kurus iesaka Bernards Rots.

Aizstāj “bet” ar “un”

Nav noslēpums, ka šī kļūda ir raksturīga daudziem no mums. Ļoti bieži mūsu teikumu otrā daļa (un reizēm pat pirmā) sākas ar mazo vārdiņu “bet”. “Tu visu izdarīji labi, bet vajadzētu šo to papildināt,” – ja tev tā pasaka, vai patiešām jūties, ka visu esi izdarījis labi? Teikuma otrā daļa taču uzreiz noliedz pirmo.

Vai arī “Es gribētu iet uz kino, BET vajag sakārtot māju”. Var taču teikt: “Es gribētu iet uz kino UN vajag sakārtot māju”. Jo abas lietas taču ir iespējams paveikt, tikai jāizdomā, kā to paveikt – vai nu pārplānot savu dienaskārtību vai arī saņemties un sakārtot māju žiglāk.

“Kad lietojat vārdu “bet”, jūs radāt konfliktu (un reizēm – iemeslu), kurš patiesībā nemaz neeksistē,” savā grāmatā raksta profesors. “Savukārt, kad lietojat vārdu “un”, smadzenes sāk meklēt risinājumu, kā visu paveikt.”

Aizstāj “ja man būtu” ar “ja es vēlētos”

Rots piedāvā ļoti vienkāršu vingrinājumu: nākamreiz, kad gribēsi teikt: “ja man būtu”, domās nomaini to ar “ja es vēlētos”.

“Šis vingrinājums ļoti efektīvi palīdz cilvēkiem saprast, ko viņi dzīvē vēlas darīt – jo pat tās lietas, kas viņiem šķita nepatīkamas, patiesībā bija tas, ko viņi paši bija izvēlējušies,” paskaidro autors.

Piemēram, tu vēlies slaidu un skaistu augumu, tāpēc jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un jāēd veselīgāka pārtika. To darīt tu varbūt nevēlies, bet ar pareizajiem vārdiem tu sevi motivē to darīt un atgādini sev, ka “vajag”.

Jo nevienam citam jau to nevajag, tikai tev – un, patiesību sakot, ja jau plāno sportot un veselīgi ēst, varbūt vērts to mēģināt darīt ar prieku, nevis sevi nemitīgi piespiežot. Rezultāts būs un galu galā konstatēsi, ka nekas slikts jau nav noticis, un tas ir pat patīkami. Ēdot veselīgu pārtiku, tu sāksi labāk justies, un sportošana dos vairāk enerģijas.

Šie divi Stenfordas universitātes profesora ieteikumi ir orientēti uz tradicionālo domāšanu, kura ir jāmaina, lai pasauli tu spētu saskatīt tādu, kāda tā patiesībā ir. Kad mēģini izvirzīto mērķi sasniegt ar citiem līdzekļiem, kļūst skaidrs, ka tās lietas, kuras uzskatīji par problēmām un šķēršļiem, patiesībā nemaz nav.

Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock