Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Juris Rozenbergs

Kā nopirkt īstu un kārtīgu šo tipisko latviešu vīrieša rotu – Nameja gredzenu? 8

Dzīvesstils
11. februārī 07:49 2018. gada 11. februārī 07:49
Elmārs Barkāns | Kas Jauns Avīze
Nameja gredzena popularitāte ir nezūdoša, bet tāda paša nosaukuma spēlfilmas iznākšana uz ekrāniem to vēl vairojusi. Kā nopirkt īstu Nameja gredzenu, Kas Jauns Avīze izvaicā rotkali Andri Cielēnu.

“Ja godīgi, nepateikšu, vai pēc filmas parādīšanās pieprasījums pēc gredzena ir pieaudzis – par to vienmēr ir bijusi liela interese, un tos man arī pasūta vairāk nekā citas rotas,” par darba trūkumu meistars nesūdzas.

Desmit grami sudraba

Konkrēta standarta Nameja gredzenam nav. “No vienas stieples pītais var iznākt gan smuks, gan nesmuks, viss atkarīgs no rotkaļa meistarības. Jo resnāka stieple, jo arī gredzens būs resnāks. Normālam gredzenam izmantoju 2,5 milimetrus resnu stiepli. Vislielākais gredzens, ko esmu taisījis, bija 29. izmērs vīrietim, mazākais – 14. izmērs sievietei. Lielākajā gredzenā varēju mierīgi iekšā ielikt mazāko,” stāsta Cielēns.

Normālam kunga gredzenam, lai tas nebūtu ne nepiedienīgi liels, ne mazs, vajadzīgs 10 gramu sudraba vai 15 grami zelta, jo tas ir blīvāks un smagāks. Var darināt arī no platīna.

Foto: Juris Rozenbergs

Dienā četri gredzeni

“Bronza ir ļoti lēts materiāls, un es no tā esmu atteicies. Pērku tīru sudrabu, pēc tam lieku klāt ligatūru (citu metālu piemaisījums), lai dabūtu 95. provi. Kausēju un izveidoju stiepli. Var nopirkt arī gatavu drāti un pīt no tās, bet tas neatmaksājas, tā ir pārāk dārga. Var arī pirkt sudraba monētas un tās kausēt, bet lielas jēgas nebūs – vajag klāt likt ligatūru, lai dabūtu īsto provi,” skaidro rotkalis.

Gredzenu vij no stieples, kuru sagriež gabalos un pēc tam salodē. Ja taisītu no nulles, paietu piecas līdz sešas stundas. “Tā kā es no vienas stieples taisu vairākus, dienā varu savīt trīs vai četrus gredzenus,” teic Cielēns.

Foto: Juris Rozenbergs

Pītais maksā pat trīsreiz dārgāk

Tagad daudzi meistari gredzenus lej, jo nav liels čakars ­­– izlej, noslīpē, nopulē un uztaisa pēc pirksta mēra. “Tagad var uztaisīt ļoti kvalitatīvus lietos gredzenus, man kā meistaram pat īpaši jāieskatās, vai tas ir pīts vai liets. Es gredzenus pinu tikai pēc pasūtījuma, noņemot pirksta mēru,” uzsver Cielēns.

Lietais gredzens maksā 30–40 eiro, pītais – divas līdz trīs reizes dārgāk. “Tagad lielveikalos un tā saucamajos juvelierveikalos var nopirkt arī ļoti zemas kvalitātes Nameja gredzenus. Brīnos, kā tādus vispār kāds var tirgot,” meistars ir sašutis.

Piemēram, prasts pinums izstaipās, un, ja rota kaut kur aizķeras, visa gredzena iekšas izplīst. Tāpat gredzenam jābūt veselam (tas nozīmē, ka stieples gali nedrīkst būt vienkārši savienoti – saliekti kopā), jo pretējā gadījumā tas nebūs ērts nēsāšanai.

“Ja uztaisa masīvu Nameja gredzenu, to dzīves laikā ir grūti nonēsāt, var atstāt nākamajām paaudzēm. Citādi varētu būt, ja gredzena nēsātājs strādā, piemēram, celtniecībā,” saka Cielēns.

Vācieši notur par sektantu simbolu

“Ja skatāmies vēstures grāmatās, arheoloģiskos izrakumos atrasto, redzam arī visnotaļ dīvainus Nameja gredzenus, piemēram, ar trim pinumiem – tādu izstieptu, jocīgu. Katrs meistars gredzenu taisa pēc izjūtām – viens tā, otrs šitā,” teic rotkalis.

Tā kā nav stingru Nameja gredzena standartu, nevienu gredzenu gan nevar īsti uzskatīt par pakaļdarinājumu – ir vienīgi kvalitatīvi un slikti pagatavoti. Tos arī nepin vai nelej kaut kur aiz trejdeviņām zemēm, bet tepat Latvijā. Ķīnieši vēl nav iedomājušies kopēt šo latviskās identitātes simbolu, kas, starp citu, ārzemniekos bieži vien izraisa arī neizpratni.

Cielēns ir gatavojis gredzenus vairākiem hokeja līdzjutējiem, kuri brauca uz Vāciju fanot par Latvijas izlasi. Vācieši, ieraudzījuši kompāniju, kur visiem ir vienādi gredzeni, prasījuši, vai viņi ir kādi sektanti. Tad nu latviešiem nācās apgaismot vāciešus par gredzena vēsturisko un nacionālo izcelsmi.

Tipiska vīru rota

Cittautieši necenšas savā īpašumā iegūt Nameja gredzenus, vistālāk Cielēna veidotais gredzens aizceļojis uz Ameriku, un tad arī trimdas tautietim.

Nameja gredzens ir tipiska vīriešu rota, labi ja katrs divdesmitais darināts sievietei. Dāmas savas latviskās identitātes stiprināšanai labprātāk izvēlas daudz smalkāko Mežotnes pinumu.

Tikai vienreiz rotkalis pinis šos gredzenus jaunlaulātajiem, viņi arī bijuši vienīgie, kuri lūguši veikt īpašu gravējumu – savu laulību datumu. Parasti Nameja gredzenos neko negravē.

Cik šos gredzenus Cielēns izgatavojis, viņš nav skaitījis. Ar to pīšanu viņš nodarbojas vien pāris gadus, pats pēc izglītības ir galdnieks. Tēvs ir juvelieris, un tā arī radusies interese par rotām – sākumā tās tikai labojis, bet nu arī gatavo.

Cielēns strādā ar savu īpašo rokrakstu ­– ieraugot kādu rotu, viņš bez šaubīšanās uzreiz varot pateikt, vai tas ir viņa darbs. Rotkaļa arodu meistars apguvis pašmācības ceļā, kaut arī ir skolas, kur to māca, piemēram, Rīgas Amatniecības vidusskolā.

Padomju laikā taisīja slepus

“Kāpēc cilvēki grib Nameja gredzenu, es neprasu. Tas ir mans maizes darbs. Droši vien jau tāpēc, lai apliecinātu savu latvisko identitāti,” spriež rotkalis.

Vecie meistari viņam stāstījuši, ka arī padomju laikos, kad Nameja gredzens bija ideoloģiski nevēlams, to Latvijā nelegāli darinājuši – pat cehos, līdztekus saviem tiešajiem pienākumiem vai pēc darba.

Latvijā gredzens sevišķi populārs kļuva astoņdesmitajos gados, bet tautiešiem trimdā tas bija latvietības apliecinājums – pazīšanās zīme pasaules plašajos vējos.

Citi šobrīd lasa

Kāpēc princesi Šarloti vienmēr ģērbj kuplās kleitiņās ar paaugstinātu viduslīniju?
Atklājas šausminoši fakti par neatklātām slepkavībām Lizuma recidīvista Daiņa Mazuļa "dzīves ceļā" 18
Nofilmēts spoks? Filipīnās automašīnu pilnu ceļu šķērso vīrieša siluets 2
Skatīt visus komentārus

Видео: Раймонд Паулс побывал в гостях у Пугачевой на вилле в Юрмале

Мать покупает двухлетнему сыну по две пачки сигарет в день, чтобы остановить его истерику 3